SM gaida skaidru un ticamu pamatojumu no “airBaltic” vadības par nepieciešamību valstij papildus ieguldīt nacionālajā aviokompānijā. Kā notikušo skaidro Gauss? 89
Ziņa papildināta ar “airBaltic” valdes priekšēdētāja M.Gausa komentāru pulksten 19:17.
Par iespējamību ieguldīt papildu kapitālu lidsabiedrībā “airBaltic” Ministru kabinets nav lēmis, un Satiksmes ministrija (SM) sagaida skaidru un ticamu pamatojumu no “airBaltic” vadības, pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi, aģentūru LETA pavēstīja satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) padomnieks Edgars Klētnieks, komentējot “airBaltic” padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska pausto par valsts papildu ieguldījuma neizbēgamību.
Klētnieks uzsvēra, ka Vasks un “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir solījuši piesaistīt kapitālu 300 miljonu eiro apmērā, un viņu galvenais uzdevums ir pārliecināt privātos investorus.
Klētnieks norādīja, ka valsts kā gādīgs saimnieks ir pildījusi visus nepieciešamos mājasdarbus, tostarp attiecībā uz stratēģiskā investora piesaisti un pamatkapitāla samazināšanu, lai veicinātu privāto investoru interesi un lai uzņēmums spētu piesaistīt sev nepieciešamo kapitālu.
Jau ziņots, ka Vasks vietnē “LinkedIn” pirmdien paziņojis, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.
Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, “airBaltic” nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.
Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.
Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik “airBaltic” IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav “airBaltic” sabiedrotais.
Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā “airBaltic” biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.
Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs min, ka “neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību”. Vaska ieskatā “airBaltic” atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.
Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs “airBaltic” ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.
Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.
Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. “Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai “airBaltic” panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi,” pauž Vasks.
Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka “airBaltic” pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši “Firmas.lv” datiem nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.
Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.
Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa” apsver iespēju iegādāties “airBaltic” akcijas.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts “airBaltic” stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija “Lufthansa”, kā arī, cik daudz “airBaltic” kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. “Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,” iepriekš teica ministrs.
Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un “airBaltic” padomes priekšsēdētāju Vasku. “Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem,” pauda ministrs.
Tāpat vēstīts, ka “airBaltic” 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
Par radušos situāciju “airBaltic” plaši komentējuši arī soctīkla “X” lietotāji:
Bet vai AirBaltic vispār ir spējīga pastāvēt bez valsts atbalsta un savu lidmašīnu iznomāšanas? Pēc tam ir jēga muldēt,kad tas skaidrs! https://t.co/nZvU0OUyqM
— Ojārs Skudra (@OjarsSkudra) January 2, 2025
Es atvainojos , ja Airbaltic paši lobē ka ir modernākā flote Eiropā utt. tad loģiski , ka sagaidu jauno Airbus nevis kaut kādu miskasti.
— Dāvis Palaps🇱🇻🇺🇦 (@DPalaps) January 2, 2025
Vai varam vienoties: ja AirBaltic prasīs papildus ieguldījumus no valsts pēc tam, kad tika norakstīti valsts ieguldījumi 571 miljons eiro apmērā, tad amatu zaudēs gan AirBaltic valdes priekšsēdētājs, gan padomes priekšsēdētājs?
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) January 2, 2025
Šodien @airBaltic paziņo:
1. Būs nepieciešama papildu piešprice no valsts budžeta.
2. Atcels 4670 reisus, kas skars 67000 pasažierus.Šis ir tipisks @Briskens rokraksts – maijā lielās ar “izcilo” darījumu, tagad, kad par tā sekām jāuzņemas atbildība, viņš neko vairs nezin. pic.twitter.com/3d31d6Iq9v
— Jānis Vitenbergs (@JanisVitenbergs) January 2, 2025
Tas, ka airbaltic ir bankrots bija skaidrs, kad pārfinansēja parādu ar 14.5% bondiem. Ja nemaldos, pirms tam bija ap 7-8%, ar kuriem AB bija knapi rentabls. Tagad mīnusos un čau. Laika jautājums
— QQha (@QQha135) January 2, 2025
“Papildu kapitāla ieguldījums [airBaltic] no valsts, visticamāk, ir neizbēgams”
Nekā neizbēgama te nav. Vienu brīdi arī valsts var pateikt “stop”, parstājot finansēt šo melno caurumu un neiekrītot “sunk cost fallacy” slazdā. https://t.co/8YAXWLmKc3
— Artis Schlossberg △ (@tikums) January 2, 2025
Kuluāros klīst runas, ka esot airBaltic padomes ziņojumi premjerei par ministra jaukšanos sarunās ar stratēģisko investoru, kas nodarījis būtisku kaitējumu sarunu rezultātam https://t.co/AHr55xZSSG
— Tālis Linkaits (@Talis_L) January 2, 2025
Jau ziņots, ka Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, atceļot kopumā 4670 lidojumu, aģentūru LETA informēja “airBaltic” pārstāvji.
Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs “Pratt & Whitney”.
“Pratt & Whitney” ir informējis “airBaltic” par gaidāmajiem piegāžu kavējumiem 2025.gadā, kas nozīmē, ka daļa no lidsabiedrības “Airbus A220-300” lidmašīnām nevarēs veikt lidojumus, norāda aviokompānijā, piebilstot, ka tādējādi lidsabiedrībai būs jāpārtrauc lidojumi 19 maršrutos un jāsamazina reisu biežums 21 maršrutā.
“airBaltic” pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka lidsabiedrība vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas – uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru.
Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas – uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes – uz Rodu.
Gauss: “Tā ir nepatīkama situācija, kas ir ārpus mūsu kontroles”
Ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos “airBaltic” saņēma īsi pirms Ziemassvētkiem, un lidojumu atcelšana esot standarta starptautiskā prakse, līdz ar to darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, tā TV3 Ziņām šodien skaidro pats “airBaltic” valdes priekšēdētājs Martins Gauss. Lidsabiedrība lēma situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse. Proti, maksimāli ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.
Tiesa, bija iespējams arī kāds alternatīvais risinājums – citu lidmašīnu noma. Taču pērn “airBaltic” saņēmis daudz negāciju no pasažieriem, kuri netika pārvadāti ar lidsabiedrības “Airbus A220-300” lidmašīnām, kā dēļ šāds alternatīvais risinājums atmests.
Gauss TV3 ziņām atzīmēja, ka “tā ir nepatīkama situācija, kas ir ārpus mūsu kontroles, jo mūs gada beigās negaidīti ir pievīlis dzinēju ražotājs “Pratt & Whitney”. Mēs zinām, ka mums pietrūkst dzinēji, bet šoreiz to skaits vienkārši ir lielāks. Ja tas mierina, mēs neesam vienīgā lidsabiedrība, kura nonākusi šādā situācijā. Tādas ir arī citviet Eiropā un pasaulē kopumā. Mēs neesam priecīgi par situāciju.”
Gauss skaidro, ka visi pasažieri, kurus skar izmaiņas, tiks proaktīvi informēti e-pastā. Tiem tiks piedāvātas trīs iespējas: mainīt lidojumu, mainīt datumu vai atgriezt naudu. Pašiem pasažieriem ar “airBaltic” nav jāsazinās. Un ziņu no lidsabiedrības var gaidīt nākamo trīs darba dienu laikā.
“airBaltic” turpinot regulāri sazināties ar ražotāju “Pratt & Whitney”, tostarp tikušies arī klātienē, un abas puses ir izrunājušas, ko no ražotāja sagaida nākotnē. Patlaban “airBaltic” spējās nav nekā cita, kā tikai gaidīt uz ražotāju. Tas norāda, ka jāgaida līdz aptuveni 2027. gadam, kad visā pasaulē būs pieejami pietiekami daudz lidmašīnu dzinēji.
AirBaltic zvanu centrs: pic.twitter.com/lXPK9Y4Gid
— Kaspars Škinčs (@kasparsskincs) January 2, 2025
TV3 video variet skatīties šeit:
