Slovēnijas galvaspilsētā protestē pret korupciju un taupības pasākumiem 0
Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas centrā vairāki tūkstoši cilvēku sestdien izgāja demonstrācijā, protestējot pret korupciju un valdības taupības pasākumiem, kā arī pieprasot pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu šogad.
Protestētāji, kuru skaitu organizatori novērtēja ar divarpus tūkstošiem, bet policija – ar vairāk nekā tūkstoti, piedalījās piektajā demonstrācijā, kuru organizējusi portāla “Facebook” grupa “Visu slovēņu sacelšanās”. Šī grupa tika izveidota pērn, lai pieprasītu toreizējā labēji centriskā premjerministra Janeza Janšas atkāpšanos.
Demonstranti Kongresa laukumā Ļubļanas centrā turēja plakātus ar uzrakstiem “Varu tautai”, “Vara ir mūsu”, “Katrā valstī ir mafija, šeit valsts pieder mafijai”, un citiem.
Demonstrācijas sākumā uzstājās divi kori, izpildot Otrā pasaules kara partizānu un bijušā komunistu režīma dziesmu interpretācijas.
Protesta pasākums notika Pretošanās dienā, kad tiek pieminēta 1941.gada komunistu sacelšanās pret vācu okupantiem gadskārta. To neatbalstīja neviena no parlamentā pārstāvētajām partijām.
Demonstrācijas organizatori pieprasīja sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā, īstenot stingrus pasākumus pret korupciju un apturēt taupības pasākumus.
Protestētāji, savā gājienā pusstundu bloķējot vienu no Ļubļanas galvenajām ielām, izkliedza saukļus “naudu tautai, ne bankām”, “mēs neapmaksāsim jūsu krīzi” un “ielas ir mūsu”.
Tā bija otrā demonstrācija pēc tam, kad parlaments februārī izteica neuzticību Janšas valdībai, un pirmā kopš Alenkas Bratušekas kreisi centriskās valdības izveidošanas. Bratušeka ir solījusi turpināt valsts finanšu stabilizēšanu, bet lēnākā tempā nekā Janša.
Demonstrācijas dalībnieki arī apmeklēja Ļubļanas mēra Zorana Jankoviča biroju un pieprasīja viņa demisiju. Jankovičs ir Bratušekas pārstāvētās partijas “Pozitīva Slovēnija” bijušais līderis.
Bijusī labēji centriskā valdība, kas bija pie varas tikai 12 mēnešus, pieņēma vairākus taupības pasākumus, kas ļāva tai samazināt valsts budžeta deficītu no 6,4% no IKP 2011.gadā līdz 3,7% no IKP 2012.gadā. Eiropas Komisija (EK) tomēr prognozē, ka šogad tas var pieaugt līdz 5,1%.
EK un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir aicinājušas Slovēniju steidzami rīkoties, lai stabilizētu valsts finanses un banku sistēmu. Ir paustas bažas, ka Slovēnija varētu būt nākamā eiro zonas valsts pēc Kipras, kurai būtu vajadzīgs starptautisks aizdevums.
