Slovēņi bijušajā cietumā iekārto viesnīcu 0
Slaveno jauniešu hosteli “Celica” jeb latviskā tulkojumā “Celle” Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā atrast ir viegli. Tas atrodas īsa gājiena attālumā no centrālās stacijas, un ikviens vietējais zina parādīt virzienu vai, pat nerunājot svešvalodā, izskaidrot ceļu, kā tur nokļūt. Pašu ēku jau var manīt pa gabalu.
Augsta, grafiti zīmējumiem noklāta mūra aizsegā tā izceļas ar neparastu ārieni – spilgtām krāsām un īpašu dizainu. Gan vieta, gan ēkas vēsture ir tikpat neatkārtojama kā pieredze, kļūstot par šā hosteļa viesi.
Ēka, kas celta 1883. gadā Austroungārijas impērijas laikā, sākotnēji būvēta kā militārais cietums. Vēlāk, izveidojoties Dienvidslāvijai, cietums nonāca jaunā režīma rokās un tajā ieslodzīja arī varai nepaklausīgos disidentus. Kad 1991. gadā Slovēnija pasludināja neatkarību, īsā laikā gan pati cietuma ēka, gan militārās barakas ap to kļuva tukšas un pamestas. Apkārtne ar nosaukumu Metelkova ieguva īpašu seju un auru, no tās vairījās un tā pievilka.
Radoši domājošu aktīvistu grupa vēlējās cietumu un bijušās kazarmas pārvērst multikulturālā mākslas centrā, taču to kavēja ilgs un birokrātisks process. Pēc pāris gadiem pašvaldība uz šiem centieniem atbildēja ar negaidītu rīcību, sākot nojaukt bijušās cietuma ēkas.
Vēl tagad “Celicā” vienā no sienas stūriem redzams liels, apaļš robs, kas izsists māju jaukšanas procesā, tā vietā mūris nevis nolīdzināts, bet atmiņai iebūvēts logs. Kultūras centra idejas aizstāvji sarīkoja akciju un ar saviem ķermeņiem pasargāja ēkas no tālākas iznīcināšanas.
Pēc laika, kad no abām pusēm – gan vēsturisko namu aizstāvju, gan pretinieku – bija izcīnītas smagas cīņas, grupa entuziastu arhitekta Janko Rožiča vadībā nāca klajā ar ideju vistumšāko vietu pilsētā pārvērst gaismas avotā – bijušo cietumu gaišā, aicinošā viesu mājā, kur pulcināt cilvēkus no visas pasaules. Pašvaldībai projekts patika, un finansējumu tam piešķīra gan Ļubļanas pilsēta, gan Ļubļanas universitātes studentu organizācija. Radošā plānošana, ēku renovācija un pārveidošana aizņēma vairāk nekā 10 gadu, un tajā piedalījās vairāk nekā 80 mākslinieku no visas pasaules.
Lai gan ēkā daudz kas saglabāts no cietuma oriģinālā iekārtojuma – gaiteņi, kameras, logi –, bijušā cietuma smagā aura kliedēta ar gaišām, dzīvespriecīgām krāsām, vienkāršu, bet modernu iekārtojumu. Viesiem ir iespēja izvēlēties, vai dzīvot otrajā stāvā pārveidotajās bijušajās cietuma kamerās, vai plašākajās istabās trešajā stāvā, kur iespējams īrēt gultas vietu vai vairākiem draugiem apmesties vienā numuriņā.
Celles izvēlas tie, kas patiešām vēlas izbaudīt “Celicas” īpašo auru. Katru no 20 kamerām ir veidojis un iekārtojis kāds no pasaules māksliniekiem, un viņu vārdi joprojām atrodami iegravēti metāla plāksnītē pie durvīm.
Celles lielums jeb, precīzāk, šaurība saglabāta tāda, kāda tā bijusi cietuma laikos, arī mazais lodziņš augstu pie sienas, pa kuru ieslodzītajiem nebija iespējams palūkoties uz pasauli, un restes pie durvīm. Taču interjers veidots vienkārši, bet radoši, tā, lai tagadnes viesi, kas šo vietu izvēlas no brīva prāta, varētu padomāt par pagātnes grūtībām, bet vienlaikus justos ērti, droši un domātu labas domas.
Ik otrdienu “Celicas” lejstāvā notiek koncerti, blakus zālītē atklāj izstādes, te ir radoša un kustības pilna dzīve. Lai arī hostelis sākotnēji vērsts uz jauniešu auditoriju, tas pievilina visu vecumu cilvēkus. Kā saka Monika Pusta, kura izrāda neparasto ēku, šo vietu bija iespējams nojaukt un satriekt pīšļos baiso pagātnes liecinieku. Bet slovēņi domāja citādi, prata ar tumsu cīnīties radoši un uzvarēja.
“Celica” ir ieguvusi vairākas starptautiskas balvas, tostarp pazīstamā izdevuma “Lonely Planet” sarakstā iekļauta kā viens no visneordinārākajiem hosteļiem pasaulē.
