Slovākijas premjers Fico: “Gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu drastiski ietekmēs mūs visus ES, bet ne Krievijas Federāciju” 1
Kremlim draudzīgais Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka Kijivas un Maskavas gāzes tranzīta līguma pārtraukšana “krasi ietekmēs” Eiropas savienību (ES). Ukrainas lēmums pārtraukt Krievijas gāzes plūsmu uz ES dalībvalstīm pa tās cauruļvadiem drīzāk kaitēs blokam, nevis Maskavai, tā sacīja Slovākijas premjerministrs Fico, tā šodien vēsta ārvalstu medijs “Euronews“.
Krievijas gāzes eksports pa padomju laika cauruļvadiem, kas ved caur Ukrainu, tika apturēts 2025.gada 1. janvārī pēc tam, kad Kijiva atteicās atjaunot pirms kara noslēgto tranzīta līgumu ar Kremļa valsts enerģētikas gigantu “Gazprom”. Vienošanās starp Kijivu un Maskavu bija spēkā gadu desmitiem.
Slovākija mēnešiem ilgi centās pārliecināt Ukrainu atjaunot līgumu, jo tā ir atkarīga no lētās Krievijas gāzes, apgalvojot, ka, ja tas netiks darīts, tad palielināsies enerģijas cenas iekšzemē un ES izmaksas. Fico un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēdējās nedēļās publiski strīdējās, kad tuvojās darījuma termiņa beigas, raksta “Euronews”.
“Gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu drastiski ietekmēs mūs visus ES, bet ne Krievijas Federāciju,” tā sacīja savā Fico sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētajā Jaungada dienas uzrunā. Slovākijas premjerministrs iepriekš teica, ka gāzes piegādes līguma izbeigšana ES varētu izmaksāt aptuveni 120 miljardus eiro turpmāko divu gadu laikā. Slovākija zaudēšot līdz 500 miljoniem eiro gadā no tranzīta maksām, viņš teica.
Kremlim draudzīgais premjerministrs Fico pagājušajā mēnesī Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai cita starpā apspriestu gāzes piegādes. Fico ir tikai trešais ES līderis, kurš kopš Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā ir apmeklējis Putinu Kremlī.
Pēc šīs vizītes Fico pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Slovākija apsvērs “atbildes pasākumus” pret Ukrainu, piemēram, tā varētu apturēt rezerves elektroenerģijas piegādes savai austrumu kaimiņvalstij. Kijiva nekavējoties noraidīja šos draudus, un Polija paziņoja, ka šāda scenārija gadījumā ir gatava palielināt enerģijas eksportu uz Ukrainu.
Slovākija ik gadu no Krievijas caur Ukrainu saņēma aptuveni 3 miljardus kubikmetru gāzes, kas veidoja divas trešdaļas no tās vajadzībām. Tomēr šonedēļ Bratislava paziņoja, ka tai neradīsies gāzes trūkums Krievijas piegāžu pārtraukšanas dēļ, ziņoja “Euronews”.
Pagājušajā gadā Slovākija parakstīja īstermiņa izmēģinājuma līgumu par dabasgāzes iepirkšanu no Azerbaidžānas un vienošanos par ASV izcelsmes sašķidrinātās dabasgāzes importu pa cauruļvadu no Polijas. Slovākija var saņemt gāzi arī pa Austrijas, Ungārijas un Čehijas tīkliem, kas, cita starpā, ļauj importēt gāzi no Vācijas.
Kā ziņoja LETA, tad Ukraina šogad trešdien, 1.janvārī, apturējusi Krievijas gāzes tranzītu, paziņojusi Ukrainas Enerģētikas ministrija. Ministrija norādīja, ka šis lēmums pieņemts valsts drošības interesēs, un starptautiskie partneri par to ir laikus informēti.
31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma “Naftogaz” un Krievijas kompānijas “Gazprom” parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu, un līgums netika pagarināts. Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās. Krievijas enerģētikas grupa “Gazprom” paziņoja, ka gāzes eksports uz Eiropu caur Ukrainu apturēts no plkst.8 (plkst.7 pēc Latvijas laika).
“Mēs esam pārtraukuši Krievijas gāzes tranzītu, tas ir vēsturisks notikums. Krievija zaudē tirgu, tā cietīs finansiālus zaudējumus. Eiropa jau ir nolēmusi atteikties no Krievijas gāzes. Un “Repower EU” iniciatīva paredz tieši to, ko Ukraina šodien ir izdarījusi,” uzsvēra Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes. Zelenskis iepriekš norādīja, ka Ukraina bija devusi Eiropas Savienībai (ES) gadu laika, lai sagatavotos. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Eiropas gāzes sistēma ir elastīga un pietiekami jaudīga, lai tiktu galā ar tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu.
Krievija joprojām var sūtīt gāzi uz Ungāriju, kā arī Turciju un Serbiju, izmantojot cauruļvadu “TurkStream” caur Melno jūru. Tādēļ Ukrainas lēmums, visticamāk, maz ietekmēs Ungāriju.
