
Slovākijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvar bijušā premjera partija 0
Sestdien, 10.martā, aizvadītajās Slovākijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi bijušā premjerministra Roberta Fico kreisi orientētā partija SMER, kas jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi absolūto vairākumu. Kā liecina galīgie rezultāti, SMER saņēmusi 44,4% balsu, kas 150 vietu lielajā parlamentā tai nodrošina 83 deputātu pārstāvniecību.
Tādējādi SMER kļuvusi par pirmo partiju Slovākijā kopš 1993.gada, kurai parlamentā izdevies izcīnīt absolūto vairākumu.
Vēlēšanu “iznākums ir ļoti jauks pārsteigums, iegūto vietu skaits pierāda, ka SMER uzvarējusi ar savu programmu,” svētdienas rītā žurnālistiem atzina Fico. “SMER tagad varēs pilnībā ieviest savu labklājības valsts programmu un uzlabot valsts finanšu stāvokli, taču ne uz nabadzīgāko iedzīvotāju rēķina.”
Fico piebilda, ka SMER ir gatava sadarboties ar pārējām parlamentā iekļuvušajām partijām.
Otro vietu dala kristīgie demokrāti un nesen dibinātā Vienkāršo ļaužu partija, kas katra izcīnījušas 16 vietu pārstāvniecību parlamentā. Savukārt etnisko ungāru partija “Most-Hid” jaunajā parlamenta sasaukumā būs pārstāvēta ar 13 likumdevējiem. Līdzšinējā varas partija SDKU-DS saņēmusi vien 6,1% balsu un 11 deputātu pārstāvniecību. Salīdzinājumam – 2010.gada vēlēšanās tā ieguva 15% balsu.
Aizejošās premjerministres Ivetas Radičovas partija SDKU-DS cenšas atgūties no tā dēvētā “Gorillas” skandāla, kuru izraisīja nopludinātas slepeno dienestu ierakstītas sarunas starp augsta ranga politiķiem un vietējās finanšu grupas līderiem, atklājot koruptīvus darījumus.
Jaunajā parlamenta sasaukumā ar 11 likumdevējiem būs pārstāvēti arī SDKU-DS koalīcijas partneri liberālā partija “Brīvība un Solidaritāte” (SaS).
Sestdien aizvadītajās vēlēšanās piedalījās 59% balsstiesīgo.
Ārkārtas vēlēšanas bija pieprasījusi partija SMER apmaiņā pret atbalstu Eiropas finanšu stabilitātes fonda (EFSF) palielināšanai līdz 440 miljardiem eiro, kas bija jāratificē visām eirozonas valstīm. Parlaments par EFSF un ārkārtas vēlēšanām nobalsoja oktobrī.