Slovākijā piemiņas diena un svētki vienā nedēļā 0
Šodien Slovākijā piemin tautas sacelšanās sākumu Otrā pasaules kara laikā pret nacistu armiju un tā laika marionešu valdību. Nacionālie svētki būs arī 1. septembrī, kad atzīmēs modernās Slovākijas pamatu rašanos – 1992. gada konstitūcijas 20. gadadienu.
Dārga cena par sacelšanos
Starpkaru periodā Čehoslovākija bija demokrātiska valsts, lai gan apkārt Eiropā valdīja autoritatīvi un totalitāri režīmi. Pēc Minhenes konferences un Čehijas–Morāvijas nokļūšanas nacistiskās Vācijas varā 1939. gadā tika izveidota Slovāku valsts, kurai bija 3. Reiham paklausīgs marionešu režīms. “Pirms tam mums bija demokrātiska valsts, kas bija viena no attīstītākajām Eiropā un ar augstu iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Čehoslovākija bija daudz attīstītāka nekā Austrija tolaik. Mēs redzam, ko zaudējām nacistu un sociālistu laikā,” uzsver Slovākijas vēstnieks Latvijā Dušans Krištofiks. Otrā pasaules kara laikā Slovākijā augusi neapmierinātība ar marionešu režīmu un nacistiskās Vācijas karaspēka kontingenta klātbūtni valstī. 1944. gadā slovāku neapmierinātība bija tik liela, ka 29. augustā sākās valsts mēroga sacelšanās. “Pašā sākumā sacelšanās aptvēra pusi Slovākijas teritorijas, bet nacistiskās Vācijas armijai bija smagie tanki un karadarbība vēlāk norisinājās kalnos, jo uz atklāta lauka nebija iespējams pretoties. Cīņas turpinājās līdz pat kara beigām,” stāsta vēstnieks. Viņš teic, ka palīgā nākušas arī slovāku vienības, kas dezertējušas no nacistu armijas rindām Austrumu frontē, kā arī čehi, briti, francūži, rumāņi, ukraiņi un krievi. Slovāki arī maksājuši dārgu cenu par sacelšanos, jo daudzus ciemus, kuros dzīvojuši tās atbalstītāji, nacistu spēki iznīcinājuši.
Par sasniegumu Slovākijas vēstnieks nosauc to, ka kara beigās Slovākija bijusi kara uzvarētāju pusē un tajā uzreiz atgriezusies trimdas valdība. Šo dienu Slovākijā galvenokārt piemin sirmgalvji, kas ņēmuši dalību sacelšanās laikā, notiek dažādi pasākumi visā valstī. Cīņu dalībnieki jauniešiem stāsta savas atmiņas par sacelšanos.
Lielākā daļa piemiņas pasākumu notiek Banska–Bistricā, kur atrodas sacelšanās dalībniekiem veltīts muzejs. Pēc nacistu jūga pārvarēšanas un kara beigām tā laika Čehoslovākija kā PSRS satelītvalsts ieguvusi formālu neatkarību, kuras patiesumu izdevies pārbaudīt 1968. gadā Prāgas pavasara laikā. “Mēs redzējām, kur ir mūsu neatkarības robežas. Mēs ieguvām tālāku mācību, kā rīkoties,” piebilda vēstnieks. Bieži Prāgas pavasaris tiek saistīts ar čehiem, taču nav jāaizmirst, ka pretošanos tolaik vadījis Čehoslovākijas līderis, slovāks Aleksandrs Dubčeks. Vēstnieks uzsver, ka padomju un citu paklausīgo satelītvalstu armiju tanki ienākuši galvenokārt vispirms caur Slovākijas teritoriju un devušies apspiest protestus Prāgā.
Jāpiebilst, ka slovāki sava valstiskuma pamatus saskata vairāk nekā 1000 gadus senajā Lielās Morāvijas valstī un kā saknes min pareizticīgo kristiešu misionāru Kirila un Metodija ierašanos Slovākijas teritorijā 863. gadā. “Nākamgad mēs atzīmēsim viņu ierašanās 1150. gadadienu. Viņi atveda pie mums kristietību un slāvu rakstību. Tās ir mūsu valstiskuma saknes,” teic vēstnieks. Vēlāk slovāki dzīvojuši Ungārijas karalistes un vēlāk Austroungārijas sastāvā. Katoļu baznīca cauri gadsimtiem spēlējusi lielu lomu slovāku tautas vēsturē. Līdzīgi kā citur 19. gadsimtā, arī slovāki piedzīvojuši nacionālo atdzimšanu, un viens no tās lielākajiem aktīvistiem bijis rakstnieks un modernās slovāku valodas tēvs Ludovits Šturs.
Konstitūcija balstīta uz pilsoņiem
Runājot par 1. septembri, kas ir mūsdienu Slovākijas konstitūcijas diena, vēstnieks uzsver, ka pēc Velveta revolūcijas Čehoslovākijā bijis skaidrs, ka agri vai vēlu Čehija un Slovākija mierīgā ceļā viena no otras atdalīsies. Tam pirmā zīme bijusi 1992. gada parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarējuši spēki, kas uzskatījuši, ka labāk būs, ja čehiem un slovākiem pašiem būs sava valsts. Abas valstis oficiāli atdalījās 1993. gada 1. janvārī. Ceļš uz to bijusi arī Slovākijas konstitūcijas radīšana, tā parādījās 1992. gada 1. septembrī.
“Pamatlikumi demokrātiskās valstīs ir līdzīgi, taču Slovākijas konstitūcijas preambulā esam īpaši uzsvēruši, ka esam multietniska valsts, ņemot vērā lielo ungāru minoritāti. Valsts nācija ir slovāki, kuri kopā ar citām nacionalitātēm, kas ir pilsoņi, dzīvo demokrātiskā un suverēnā valstī. Konstitūcijā balstāmies uz pilsoņu principu.
Tajā esam uzsvēruši baznīcas lomu, kas dod tiesības visām baznīcām rīkot savu iekšējo dzīvi pēc saviem likumiem. Baznīcas loma mūsu vēsturē ir bijusi ļoti pozitīva,” skaidro vēstnieks. Līdz šim konstitūcijas gadadiena Slovākijā atzīmēta galvenokārt protokolārā, bet ne tautas līmenī. Šogad iecerētas plašākas svinības, kuras 31. augustā notiks Bratislavā parlamenta vecajā ēkā, kā arī būs svētkiem veltīts koncerts Bratislavas pilī, kura ir valsts simbols. Savukārt 1. septembrī būs dažādi svinību pasākumi, tostarp tautas riteņbrauciens, no kura vienu daļu vadīs slavenais slovāku riteņbraucējs Pēters Sagāns.
Ekonomiku virza ražošana
Mūsdienu Slovākijā parlamentā darbojas partija, kam pieder liels vairākums, un slovāku kolēģi atzīst, ka tagad valsti ir vieglāk pārvaldīt, jo nav plašu cīņu starp koalīcijas partijām. Ekonomikas ziņā Slovākija ir plaukstoša valsts, kurā lielu lomu spēlē autoražošanas industrija – tajā savas fabrikas izvietojis franču autoražotājs “PSA”, vācu autogigants “Volkswagen”, kā arī korejiešu autobūves uzņēmums “KIA”. Slovākijas ražošana balstās arī uz dažādas elektronikas ražošanu – šeit savas Eiropas rūpnīcas izvietojuši vairāki šīs nozares giganti.
Mūsdienās Slovākija ir ES un NATO dalībvalsts, ir eirozonas valsts, kā arī biedrs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb ekonomisko attīstītāko valstu klubā, un šo ceļu vēstnieks iesaka arī Latvijai.
Uzziņa Slovākija Platība: 49 035 km². Iedzīvotāju skaits: 5 397 036. Nacionālais sastāvs: slovāki – 80,7%, ungāri – 8,5%, romi – 2,0%, čehi – 0,6%, rusīni – 0,6%, citi – 7%. |
