Slovāki varēja vērsties pie Mistera Eiro 0
“Slovākijā lielākā daļa partiju atbalstīja mūsu valsts pievienošanos eirozonai, un tam bija arī liels sabiedrības atbalsts,” atceras Slovākijas vēstnieks Latvijā Dušans Krištofiks, kuram tikko noslēdzies pilnvaru termiņš Latvijā.
Pirms pievienošanās eirozonai Slovākijas kronas valūtas maiņas likme attiecībā pret eiro bija mainīga, turklāt krona pirms iestāšanās eirozonā bija ļoti spēcīga valūta. “Tomēr sabiedrībā maz bija diskusiju, ka ar attiekšanos no kronas mēs varētu zaudēt daļu nacionālās identitātes. Lielākie oponenti eirozonai bija nacionālistu partija,” stāsta D. Krištofiks. Pirms pievienošanās atbalsts eiro no sabiedrības puses bija 70 procenti, bet pašlaik tas ir vairāk nekā 80 procentu. “Liela nozīme bija psiholoģiskajam faktoram. 90. gadu beigās Slovākija ekonomikā atradās aiz saviem kaimiņiem – Polijas, Čehijas un Ungārijas. Tagad mēs pirmie no Višegradas valstīm esam iestājušies eirozonā. Tas dara slovākus lepnus, ka esam spējuši pievienoties elites klubam un būt eirozonas kodolā,” priecājas D. Krištofiks. Kā galvenos ieguvumus dalībai eirozonā viņš min valsts iespēju vieglāk tirgoties un piesaistīt investīcijas (to lielākā daļa nāk no eirozonas valstīm – Vācijas, Austrijas, Itālijas, Nīderlandes, Francijas un Itālijas). Ieguvēji esot arī kredītņēmēji, kuriem ir mazākas procentu likmes. Līdzīgus efektus vēstnieks paredz arī Latvijai. “Par eiro mums ir jāveic iemaksas Eiropas stabilitātes mehānisma uzturēšanai, taču saņemtie labumi ir lielāki,” ir pārliecināts D. Krištofiks.
Pēc pievienošanās eiro Slovākijā tirgotāji situāciju neesot izmantojuši, lai paaugstinātu cenas. “Tas nenotika valdības kampaņas dēļ, kas bija vērsta, lai tirgotāji nepalielinātu cenas. Bija radīta arī īpaša interneta mājaslapa, kurā varēja pārbaudīt cenu atšķirības,” atceras D. Krištofiks.
Valstī bijusi arī plaša informatīvā kampaņa. “Pusotru gadu pirms iestāšanās mūsu valstī darbu sāka Misters Eiro – publiska figūra, kas bija atbildīga par eiro ieviešanu. Ja kādam iedzīvotājam bija jautājums, viņš varēja vērsties pie Mr. Eiro,” stāsta vēstnieks.
D. Krištofiks ieradās Latvijā 2009. gadā, un tas viņam bijis izaicinājumu pilns laiks, jo viņam bija jāpilda arī nerezidējošā vēstnieka pienākumi Igaunijā un Lietuvā. “Tolaik, ekonomiskās krīzes gados, redzēju Latvijas valdības un sabiedrības lielos centienus, lai to pārvarētu, turklāt cilvēki pieņēma taupības pasākumus,” saka vēstnieks. Viņš uzskata, ka makroekonomiskie rādītāji Latvijai ir ļoti labi, taču ne visi Latvijas iedzīvotāji ir sajutuši atkopšanās sekas, bet ar laiku tās noteikti būšot. Latvijas un Slovākijas tirdzniecības bilance pērn bija aptuveni 80 miljoni eiro, kas, pēc vēstnieka vārdiem, ir visu laiku lielākā Slovākijas tirdzniecības bilance ar kādu no Baltijas valstīm.
D. Krištofikam patīk Latvijas daba, taču viņš uzskata, ka jāattīsta tūrisma infrastruktūra. “Jums ir skaista, daba, taču rodas grūtības, ja vēlies aizbraukt pie ezera sestdienā un tur kādā atpūtas bāzē ieturēt pusdienas,” spriež D. Krištofiks.
