Egils Līcītis: Streļčenoks atkal uzdarbojas 6
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks kārtējoreiz eksponējies kā ļoti jautras dabas cilvēks. Jau tā būdams pazīstams ar cītību Jutas Strīķes atlaišanā, šoreiz – pirms ceļot atvaļinājumā uz vasarnīcu – Streļčenoks uzteicis darbu pieredzējušam korumpantu medniekam Jurim Jurašam un ierobežots laiks mantu aizvākšanai tikšot dots arī vairākiem citiem KNAB veterāniem. Interesanti, ka Jurašam kā atbrīvošanas iegansts minēta neatbilstoša profesionālā kvalifikācija un nepietiekama pieredze – tas ir savdabīgs stāsts par nodaļas priekšnieku, kurš KNAB strādā no 2003. gada.
Simptomātiski, ka vilka pases saņem dienesta līdzstrādnieki, kuri neparāda godu KNAB ģenerālim Streļčenokam un nereti publiski ar viņu izvillojas. Tā ir gadiem ielaista slimība, ka birojā “mīļo kolēģīšu” attiecības nav iemājojušas. No priekšnieka polemikas ar apakšniekiem var just, ka viņi viens otram labprāt pusdienās iebarotu mušmires ar paaugstinātu indes devu. Acīmredzami, Streļčenoks no padotajiem pieprasa bezierunu paklausību, štrāfē par katru sīkumu, bet nedisciplinētie nepakļaujas spēka lietošanas politikai. Streļčenoks kā jauna slota ievieš tādu dienesta pārvaldes mākslu, ka kļuvis par vietēja mēroga slavenību – grieziet ceļu, putni, zvēri, Jaroslavs kad nāk!
Stingrā līnija, protams, lieki satrauc iestādes cilvēku nervus un liedz pilnvērtīgi nodarboties ar tiešo pienākumu pildīšanu, kad būtu apsitami tik daudzi vilkači korumpanti. Kādreiz ietekmīgais un bijību iedvesošais kukuļņēmēju apkarošanas birojs priekšnieka Streļčenoka vadībā pārvērsts par visai nodilušu zobu kantori un vapenī iezīmētais knābjošais ērglis ir stipri paplucināts un ar neasu redzi.
Tas, ka pretkorupcijas darbs lielā mērā paralizēts un sapostīts, diez ko neuztrauc politiķus. Piemēram, ZZS pārzinis Krauze ir gan atzinis KNAB tēla sabojāšanu līdz degradācijai, taču vērtē, ka rudenī Streļčenoku varētu atbalstīt atkārtotā amatvietas ieņemšanā, jo esot strādājis apmierinoši. Laikam Krauzes kungam Streļčenoks no papēžiem līdz matu galiņiem izskatās pēc korupcijas cīņas karavadoņa, viņa ieguldījums biroja darba uzlabošanā nenovērtējams un nekādas atbildības par realitātē notiekošo. Arī Nacionālā apvienība modri un vērīgi nogaidīšot, tad sniegšot slēdzienu, un tikai “Vienotība” ir samērā noraidoša pret īpatnējo korupcijas apkarošanas virspavēlnieku, kurš izvērsis karadarbību, pārvērtis par militāro konfliktu zonu pašu ierakumus un bez mitas tajos spridzina.
Pieņemsim, Streļčenoks nevarēja sadzīvot ar cimperlīgu, asu vietnieci, bet dīvainis dzen prom arī citus respektējamus profesionāļus. Turklāt atlaišanu iefasējis sliktas kvalitātes ietinamajā papīrā bez sabiedrību pārliecinošas motivācijas, vāji maskējot, ka no neklausīgiem darbiniekiem grib tikt vaļā. Kāpēc tā? Jurašs minējis, ka kādi politiķi uzdevuši mājasdarbu pieredzes bagātiem izmeklētājiem atņemt darbu. Bet korupcijas noziegumi ir sarežģīti, kukuļņēmēji nav ar pliku roku ņemami. Tur vajag pieredzi, praksi, saprašanu. Laikam gan Streļčenoks būs sarunājis talkā cīņai ar kukuļņemšanu misis Mārplu vai veco buku vietā pieņems jaunos speciālistus, karstus entuziastus noslaktēt korupciju jau iedīglī.
