Slokenberga – no Rīgas uz Daugavpili. Kas gaidāms? 0
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) uzaicinājis bijušo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāju Anitu Slokenbergu palīdzēt uzlabot Daugavpils reģionālās slimnīcas finanšu rādītājus. Viņš arī izveidojis darba grupu, kuru vada bijusī slimnīcas vadītāja un Elksniņa padomniece veselības aprūpes jautājumos Inta Vaivode un kurā tad arī strādās Slokenberga.
A. Elksniņš informēja, ka Daugavpils reģionālajai slimnīcai patlaban ir 1,5 miljonu liels parāds, trūkst 50 speciālistu un atsevišķos gadījumos pacienti dodas uz Jēkabpils un Rēzeknes slimnīcām, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību. “Valstī deficīts ir ārstniecības iestāžu finanšu speciālisti, kas varētu palīdzēt novērst krīzes situācijas. Man ieteica aicināt Slokenbergas kundzi, jo viņa ir vadījusi lielāko valsts slimnīcu, kurai palīdzējusi samazināt zaudējumus. Daugavpilī viņa strādās divus mēnešus,” pastāstīja pilsētas pašvaldības vadītājs.
Ar pašu Slokenbergu neizdevās sazināties, jo viņa uz telefona zvaniem neatbildēja, bet interneta portāls “www.gorod.lv” informē, ka 5. jūlijā Slokenberga, tiekoties ar pašvaldības vadību, informējusi, ka viņa universitātes klīniku saņēmusi ar zaudējumiem, kas sasnieguši 8 miljonus eiro, un ka tos izdevies samazināt līdz 2,6 miljoniem eiro. Tagad Slokenberga palīdzēšot Daugavpils slimnīcas vadībai tikt skaidrībā, kāpēc šai ārstniecības iestādei ir zaudējumi un kā šo problēmu šķetināt.
Grūti iedomāties, ka Slokenberga te varētu kā palīdzēt, ja atceramies, ka viņa bija spiesta rakstīt atlūgumu neprasmīgas slimnīcas vadīšanas un finanšu apsaimniekošanas dēļ. Valsts kontroles revidenti pēc apjomīgas saimnieciskās darbības revīzijas par laika posmu no 2011. līdz 2016. gadam konstatēja, ka RAKUS ir ievērojamas finansiālas problēmas ne tikai tāpēc, ka valsts piešķirtais finansējums medicīnai ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, bet arī tāpēc, ka vadība nav spējusi lietderīgi apsaimniekot vairāk nekā 90 miljonus eiro šīs daudzprofilu slimnīcas apgrozāmo līdzekļu. Ņemot vērā gan niecīgo valsts finansējumu, gan arī valdes neprasmīgo rīcību, 2015. gada nogalē slimnīcas parāds sasniedzis 28 miljonus eiro. Veselības ministrijas vadība Slokenbergai pārmeta arī pārāk lielu varas centralizāciju savās rokās, kā arī norobežošanos no mediķu problēmu risināšanas.
Elksniņš ne reizi vien ir norādījis, ka valstij, nevis pašvaldībai ir jābūt Daugavpils reģionālās slimnīcas īpašniekam un ka neviens veselības ministrs neesot vēlējies dzirdēt, ka valstij ir jāpārņem šī ārstniecības iestāde. Viņš uzskata, ka ministri nevēlas sev uzvelt atbildību pārvaldīt uzņēmumu, kurš strādā ar mīnusiem.
Reinis Joksts, kurš nomainīja I. Vaivodi un par slimnīcas vadītāju kļuva laikā, kad pilsētas domi vadīja Jānis Lāčplēsis, kurš ir Joksta klasesbiedrs, strādās līdz 25. septembrim, kad viņam beidzas darba līgums, un četriem akcionāriem – Daugavpils pilsētas un novada pašvaldībai, kā arī Ilūkstes novada pašvaldībai un Rīgas Stradiņa universitātei – būs jālemj, kam uzticēt slimnīcas vadību.
Elksniņa padomniece I. Vaivode pastāstīja, ka darba grupa apspriedīs arī Veselības ministrijas konceptuālo ziņojumu par gaidāmo reformu. Tā paredz gandrīz uz pusi samazināt gultas vietu skaitu reģiona slimnīcās. Patlaban Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Krāslavas un Preiļu stacionāros ir 824 gultas, no kurām apmēram 700 ir Daugavpilī, bet paredzēts, ka to skaits saruks līdz 413 gultām, informēja Vaivode.
