Šlokenbekas lietā meklē vainīgo 3
Tukuma novada pašvaldība meklē risinājumus, lai līdzīga situācija vairs neatkārtotos, tikmēr novadā strādājošie pārtikas ražotāji savu vainu noliedz un rosina pašvaldību rūpēties par infrastruktūras sakārtošanu, lai uzņēmumi var strādāt. Videi nodarīto zaudējumu aprēķināšana var ilgt vairākus mēnešus.
Rēķina zaudējumus
Tukuma novada domes aprēķinātās izmaksas piesārņojuma seku likvidēšanai Šlokenbekas dzirnavezerā ir 70 tūkstoši eiro. No šīs summas tiek gatavota prasība valdībai par 50 tūkstošu eiro piešķiršanu atbilstoši MK noteikumiem, informē domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. Jāatgādina, ka jūlija sākumā Šlokenbekas dzirnavezerā piesārņojuma dēļ bojā gāja zivis un dažu dienu laikā no tā tika izceltas četras tonnas beigtu zivju. 10. jūlijā pašvaldība noteica ārkārtas situāciju attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē, ko atcēla 4. augustā, nosakot paaugstinātas drošības situāciju.
Tukuma novada domes pārstāve Gundega Rugāja informē, ka pārejas periodā līdz 17. augustam veiktas darbības, lai stabilizētu situāciju attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē. Šobrīd situācija ir stabilizējusies un ūdens Slocenes upē un ezerā esot labā kvalitātē. Patlaban attīrīšanas iekārtu darbība ir atjaunota un tās strādā normālā režīmā. No dūņu laukiem tiek izvestas dūņas, vēl palikusi apmēram viena ceturtā daļa dūņu. Dūņu izvešana tiks turpināta, kamēr saglabāsies labi laika apstākļi. Slodze attīrīšanas iekārtās joprojām ir vērā ņemama, bet skābekļa koncentrācija ir apmierinoša.
SIA “Tukuma ūdens” vadītājs Ainārs Feldmanis operatīvās vadības grupas sanāksmē informējis, ka arī turpmāk būs jāievēro ierobežojumi notekūdeņu apjomos, lai samazinātu slodzi attīrīšanas iekārtās. Šobrīd SIA “Puratos Latvija” notekūdeņus ved uz Jūrmalu, kā arī meklē citas alternatīvas, savukārt AS “Tukuma piens” notekūdeņus ved uz Rīgu. Pagaidām ekspertīžu slēdzieni vēl nav saņemti, analīžu rezultāti tiek solīti šīs nedēļas laikā. Konkrēti notikušā cēloņi nav zināmi, informē Tukuma novada domē.
Nodarītos zaudējumus vēl rēķina arī Valsts vides dienests (VVD). Dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina sarunā ar “LA” pauda, ka Ventspils reģionālā vides pārvalde joprojām gaida BIOR un Latvijas Hidroekoloģijas institūta sniegto informāciju, kas palīdzēs aprēķināt videi nodarītos zaudējumus. Tas var prasīt vairākus mēnešus.
Tikmēr lietas izmeklēšanu pārņēmusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa. Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins teica, ka iespējamie videi nodarītie zaudējumi varētu būt salīdzinoši lieli, tāpēc šo lietu nesen pārņēmusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa. Cik ilgā laikā šo lietu varētu izmeklēt, nav zināms.
Ražotāji vainu noliedz
Iepriekš laikraksts “Neatkarīgā”, atsaucoties uz domes priekšsēdētāja vietnieka Aivara Volfa sacīto, ziņoja, ka Tukuma novadā esošie pārtikas uzņēmumi jau ilgstoši pārkāpuši notekūdeņu piesārņojuma normas, taču novads uz to pievēris acis, jo šie uzņēmumi ir lielākie darba devēji novadā. Tika vēstīts, ka normas pārkāptas septiņkārt, bet problēmas radušās, kad normas pārkāptas pat 10 reizes. Var noprast, ka šie pārkāpumi ir fiksēti, un tas atvieglošot tiesu darbus.
SIA “Puratos Latvija” vadītājs Aigars Balodis gan uzsver, ka uznēmumam ir savas priekšattīrīšanas iekārtas un gadiem ilgi viss ir bijis kārtībā un neviens nav sūdzējies. Pēc notikušā viņš secina, ka attīrīšanas iekārtu jaudas novadā bijušas nepietiekamas, kas nozīmē – tās jāpalielina. “Puratos Latvija” vadītājs arī uzskata, ka Tukuma novadā nav pietiekamas infrastruktūras pārtikas uzņēmumu darbībai. “Problēma ir tā, ka Pūrē nav pietiekamas attīrīšanas jaudas, Tukumā tikai aptuveni 30% ir gatavi ņemt pretī. Pārtikas uzņēmumiem Rīgā tādu problēmu nav. Ja rūpnīcu vajadzētu celt no jauna, mēs to darītu tuvāk Rīgai,” norāda ēdienu piedevu ražotājuzņēmuma vadītājs. Viņš jau aicinājis pašvaldību domāt, kādā veidā varētu uzlabot infrastruktūru, lai tas būtu izdevīgi novadā strādājošajiem uzņēmumiem. “Gadā par notekūdeņu attīrīšanu domei maksājam 60 tūkstošus eiro, turklāt vēl 600 tūkstošus eiro maksājam nodokļos. Pašvaldībai vajadzētu gudri tērēt šo naudu, lai tā varētu palīdzēt uzņēmējiem,” tā Aigars Balodis. Pēc notikušā uzņēmums saņēmis aicinājumu pārslēgt līgumu par notekūdenu attīrīšanu, un maksa par to varētu augt divas reizes.
Savu vainu notikušajā noliedz a/s “Tukuma piens”. Uzņēmuma vadītājs Ints Poškus: “Tās ir muļķības, neesam vainīgi. Mēs vienmērīgā režīmā strādājam jau desmit gadus, un nezinu, kāpēc tas notika. Tas ir izmeklēšanas jautājums.”
Lai līdzīga situācija neatkārtotos, turpmāko divu mēnešu laikā Tukuma novada dome plāno sagatavot lēmumprojektu par īstermiņa un ilgtermiņa plāniem. Īstermiņa plāns paredz tuvāko divu mēnešu laikā saskaņot līgumus ar potenciālajiem rūpniecisko notekūdeņu radītājiem un veikt attīrīšanas iekārtu darbības pilnveidi. Savukārt ilgtermiņa plāns – veikt attīrīšanas iekārtu izbūvi Pūrē, lai uzņēmumi, kas atrodas tuvākajā apkārtnē, varētu nogādāt rūpnieciskos notekūdeņus. Priekšattīrīšanas sistēmu izbūve paredzēta a/s “Tukuma piens” un attīrīšanas jaudu palielināšana SIA “Tukuma ūdens”, informē domē. “Tukuma piena” vadītājs atzīst, ka labāk ieguldītu ražošanā, lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju. “Taču mūs var nostādīt izvēles priekšā – būvējiet vai taisiet ražotni ciet, un tad būs jābūvē,” tā, atbildot uz “LA” vaicājumu, atbild I. Poškus.
“Tukuma ūdens” valdes priekšsēdētājs Ainārs Feldmanis gan sarunā norāda: “Mums jaudu nepietrūkst, un tās ir pietiekamas. Ražotājiem pašiem jāsamazina piesārņojuma slodze un jādomā, kā attīrīt savus ūdeņus līdz valdības noteikumos noteiktajam komunālo notekūdeņu līmenim.” Viņš arī atturas komentēt, kas vainīgs pie notikušā, – to pierādīšot izmeklēšana.
Uz jautājumu, vai atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno izstrādāt stingrākus noteikumus un kārtību, kas ļautu pastiprināt uzraudzību un kontroli attīrīšanas iekārtās, ministrijas pārstāve Laura Jansone skaidro, ka ministrija izstrādāja un Saeima šā gada 18. jūnijā pieņēma Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, kurš stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Likumā ir dots deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un noteikt centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, kā arī paredzēt administratīvo atbildību par minēto noteikumu pārkāpšanu. Līdz ar to var secināt, ka turpmāk pašvaldībām būs lielāka loma vides aizsardzības nodrošināšanā un uzraudzībā.
Bet Šlokenbekas dzirnavezers pagaidām izskatās dzīvās radības pamests – “LA” tā apkātnē nesastapa nevienu dzīvu dvēseli. Lai arī izskanēja informācija, ka ezerā savairojušās zilaļģes, VVD “LA” uzzināja, ka zilaļģu ezerā vairs neesot, taču peldēties tajā nav ieteicams nesen notikušā piesārņojuma dēļ. Tas gan jauniešus neattur no peldēšanās.
