Aizbāž pēdējās spraugas zemes nekontrolētai izpārdošanai 1
Zemkopības ministrijā (ZM) turpina vākt priekšlikumus, kā turpmāk varētu notikt darījumi ar lauksaimnieciski izmantojamu zemi, ar kuriem būtu papildināms šomēnes valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumu projekts.
Vakar notika Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sanāksme, kurā, starp citu, turpināja spriest arī par nosacījumiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes iegādei. ZM Meža departamenta direktors un jaunās kārtības izstrādātāju vadonis Arvīds Ozols atzina, ka pagaidām vēl nevarot pateikt, kāda būs valdībai iesniegtā likumprojekta galīgā redakcija. “Līdz nākamās nedēļas beigām apkoposim lauksaimnieku organizāciju un citu ministriju iesniegtos priekšlikumus, tad arī izlemsim, ko iekļaut likumprojektā un ko ne. Pieļauju, ka likumprojekta redakcijā lielu grozījumu varētu nebūt,” viņš skaidro.
Viens no vakardienas apspriedē izskanējušajiem jaunākajiem priekšlikumiem – noteikt citu kārtību darījumiem ar īpašumiem, kuros kādu daļu aizņem lauksaimnieciski izmantojama zeme, pārējo mežs. Pirms pārdošanas tie būtu sadalāmi divos atsevišķos īpašumos.
Pašlaik likumprojektā noteikts, ka lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādes ierobežojumi neskartu tās personas, kuras pērk līdz pieciem hekt- āriem lielus zemes gabalus, kā arī ZM pakļauto Lauku attīstības fondu (LAF), kas turpmāk būs Valsts zemes fonda pārvaldnieks. Lauksaimnieki vakar rosināja to pārskatīt. Arvīds Ozols atzīst, ka Latvijā šo nelielo zemes gabalu īpatsvars ir ļoti liels – aptuveni trešdaļa visu īpašumu. Tāpat ir daudz tādu īpašumu, kuru sastāvā lauksaimnieciski izmantojamā zeme aizņem daļu kopplatības.
Šonedēļ valdība apstiprināja Zemes pārvaldības likumprojektu, kas tai bija iesniegts skatīšanai ilgāk nekā pirms diviem gadiem (!). Tajā paredz, ka LAF turpmāk būtu starpnieks zemes nomas, pirkšanas un pārdošanas darījumos, kā arī pats uzpirktu zemi, iznomājot vai pārdodot to lauksaimniecības produktu ražotājiem, tādējādi veicinot zemes lietderīgu izmantošanu valstiskā mērogā, par ko pirms gada kopīgi bija vienojušies Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Likumprojektā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” plānots arī noteikt, kuram būs pirmpirkuma tiesības uz pārdošanai paredzēto zemi. Gada sākumā ZM ierosināja, ka pirmpirkuma tiesību izmantotāju sarakstā “pirmā roka” uz lauksaimnieciski izmantojamo zemi un mežiem būtu pārdevēja radiem līdz trešajai radniecības pakāpei, piemēram, zemes īpašnieka bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, viņa mātei vai tēvam, tēva un mātes brālim. Pašlaik radinieki no likumprojekta svītroti, jo, pēc lietpratēju atzinuma, šādas tiesības piešķirot viņiem, radu starpā var izcelties liela plēšanās par to, kurš būs zemes pircējs. Pašlaik šis “pirmās rokas” saraksts ir mainīts, paredzot pirmpirkuma tiesības citā secībā: kopīpašniekiem, nomniekiem, pierobežniekiem (kaimiņu zemes īpašniekiem atkarībā no tā, cik gara ir viņu robeža ar pārdošanai paredzēto zemes gabalu), lauksaimniekiem līdz 50 kilometru attālumā no pārdošanai paredzētās zemes (agrāk bija tikai 20 kilometri), Valsts zemes fonda pārvaldniekam.
Likumprojektā noteikts, ka pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtība būs precīzāk skaidrota Ministru kabineta noteikumos, kurus ZM sastādīs līdz nākamā gada 30. oktobrim. Bet darījumu likumību ar īpašumiem uzraudzītu vietējās pašvaldībās izveidotas komisijas. ZM pārstāvis Arvīds Ozols domā, ka jaunā lauksaimnieciski izmantojamās zemes iegādes kārtība varētu būt spēkā no 2014. gada 1. maija.
