Pazīmes, kam jāpievērš uzmanība 0
Bērniem un pusaudžiem depresīvais noskaņojums nav primārais, vairāk raksturīga nervozitāte, aizkaitināmība, emocionalitāte.
Izsīkums, enerģijas trūkums, vājums, apātija – nekur negribas iet, piedalīties. Pastāvīgi jūtas noguris.
Sociāla izolācija – nav intereses par draugiem, ārpusskolas nodarbībām, agrākajiem vaļaspriekiem. Arī draugi pamazām attālinās, jo nesaprot pacienta stāvokli.
Miega traucējumi – nevar iemigt, nemierīgs miegs, briesmīgi sapņi, pusaudžiem arī agra pamošanās. Miegs nedod atpūtu. Miegainība dienā.
Var saasināties regresīvas tendences – nespēj palikt viens vai gulēt savā gultā. Var parādīties nakts enurēze un citi traucējumi.
Mainās ēšanas paradumi, kas nav saistīti ar augšanas procesu, – apetīte pieaug vai samazinās, līdz ar to mainās svars.
Raudu lēkmes, skumjas, bezcerība.
Mainās pašnovērtējums – mazvērtības izjūta, nedrošība, noslēgšanās sevī. Pieaug vainas sajūta.
Cieš akadēmiskie sasniegumi, jo ir grūti koncentrēties un domāt. Ievērojami samazinās koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas spējas. Parādās atmiņas traucējumi un gausa neproduktīva domāšana.
Trauksme (motorā jeb kustību), nemiers, kas mainās ar kustību gausumu. Grūti pārvaldīt savas jūtas, viegli aizkaitināms, nikns.
Bērns izmisīgi mēģina uzlabot savu stāvokli, smēķējot, lietojot alkoholu, iesaistoties seksuālās aktivitātēs. Visbiežāk spēlē vienmuļas datorspēles.
Pieaug sūdzības par fizisko stāvokli – visbiežāk ir sāpes, gremošanas un veģetatīvi traucējumi (aukstas, mitras rokas, marmorizēta āda, roku trīce, tahikardja). Šie simptomi saglabājas, neraugoties uz fizisko simptomu ārstēšanu.
Stāvoklim pasliktinoties, rodas domas par suicīdu vai bērniem neraksturīgas domas par nāvi.
36,6 °C konsultante MARIJA ĀBELTIŅA, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite
