“Sliņķiem ir lielākas priekšrocības nekā tiem, kuri cenšas uzrādīt augstāku sniegumu” – skolotāja ar vienkāršiem piemēriem parāda sistēmas nepilnības 0
Skolotāja Madara sociālajos tīklos publicējusi ierakstu, kas piesaista uzmanību, jo viņa raksta par tēmu, par ko droši vien iedomājies teju katrs skolēns, viņa vecāki un arī skolotāji. Par vērtēšanas sistēmu, kura nešķiet saprotama.
Turpinājumā skolotājas pārdomas.
“Esmu dabaszinātņu pedagogs lauku skolā, un mani jau trešo dienu urda nemiers, ko radījis 6.klases skolēns Roberts. Situācija aizsākās pavisam vienkārši, skolēniem bija jāpilda pārbaudes darbs un, izliekot vērtējumus, skolēns bija neizpratnē, kāpēc skolēniem, kuri saņem zemāku vērtējumu, ir lielākas priekšrocības, nekā tiem, kuri cenšas parādīt augstāku sniegumu un iegūt labāku vērtējumu.
Protams, sākumā atveru e-klases pārbaudes darba vērtējuma skalu, kur tiek parādīts, ja skolēns, kurš pārbaudes darbu nokārtojis uz 66% saņem vērtējumu 6 balles, bet skolēns, kurš darbu izpildījis uz 41% saņem 5 balles. Un tas nav ne skolotāja, ne skolas izdomāts sadalījums. Skolas vērtēšanas kārtība ir balstīta uz 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 747 (10.pielikums) “Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā”, kuru izstrādājuši mūsu izglītības sistēmas “gudrie prāti”.
Skolēns neizpratnē jautā: “Bet kāpēc tas tā ir? Tas taču nav godīgi? Tas NAV TAISNĪGI, pat matemātiski nav pareizi!” Un es nevaru nepiekrist. Viņam ir pilnīga taisnība!
Dažnedažādos pedagogu profesionālās pilnveides kursos mums – pedagogiem – tiek mācīts, ka nevar būt atbilde, tas tā vienkārši ir. Ir jāatrod jēgpilna atbilde, jāizskaidro, kāpēc vai jāpamato! Un mans pamatojums beidzas ar pilnīgi bezjēdzīgu atbildi: “To paredz Ministru kabinetu noteikumi.” Ja dabaszinībās skolēni uzdotu jautājumu “Kāpēc zāle ir zaļa?”, tad tikpat bezjēdzīga atbilde būtu “Jo daba tā ir iekārtojusi”!
Protams, Robertam nekas cits neatlika, kā vien samierināties ar tik netaisnīgu un nepamatotu skaidrojumu. Varbūt Izglītības un zinātnes ministrijai vai Tiesībsarga birojam ir atbilde un jēgpilns skaidrojums. Vai tā ir vienlīdzīga attieksme pret visiem skolēniem? Vai tomēr sliņķiem ir lielākas priekšrocības nekā tiem, kuri cenšas uzrādīt augstāku sniegumu? Vai Latvijas izglītības sistēmas vērtēšanas kārtība ievēro taisnīguma principu?
Bet ar to viss nebeidzas. Manī radās interese. Vai kāds ir izpētījis dziļāk, kādus maldīgus statistikas rādītājus par izglītības sistēmu rada šāda netaisnīga vērtēšanas sistēma?
Piemērs Nr.1
Salīdzināti divi reālu skolēnu sniegumu rezultāti, vērtējums % un ballēs (pēc PD – pārbaudes darba e-klases vērtēšanas skalas).
Skolēns – 1.PD – 2.PD – 3.PD – Gala vidējais vērtējums
Jānis procenti – 22% – 28% – 41% – 30,3%
Jānis balles – 3 – 3 – 5 – (Vid 3,66) 4 balles
Anna procenti – 86% – 61% – 68% – 71%
Anna balles 8 – 6 – 7 – 7 balles
Salīdzinot abu skolēnu rezultātus, ir tikai viens secinājums: skolēniem, kuru mācību sniegumi ir vājāki, vērtēšanas sistēma izstrādāta, lai tie iegūtu maksimāli augstāku vērtējumu ballēs, lai nebūtu nesekmīgi un “nebūtu jāpaliek tajā paša klasē otru gadu”. Jāņa vidējais vērtējums ir 30%, bet vērtējums, gadu noslēdzot – 4 balles. Un skolēnam vairāk neko nevajag!
Tālāk salīdzināti zemākā un augstākā līmeņa sniegumi, vērtējums % un ballēs (ja iegūtais otrais % skaitlis būtu identisks zemākā un augstākā līmeņa sniegumam).
Skolēns – 1.PD – 2.PD – 3.PD – Gala vidējais vērtējums
Pēteris procenti – 11% – 21% – 41% – 24,3%
Pēteris balles – 2 – 3 – 5 – (Vid. 3,33) – 3 balles
Baiba procenti – 71% – 81% – 91% – 81%
Baiba balles – 7 – 8 – 9 – 8
Secinājums: ja Pētera un Baibas iegūtie % otrie skaitļi ir identiski vienādi, arī tad skolēna sniegums ar zemiem rādītājiem tiek pacelts mākslīgi par vienu balli. Tas nozīmē, ka patiesībā, šo skolēnu sniegums, zināšanas un prasmes ir zemākā līmenī, nekā tiek parādīts dažādos statistikas datos. Bet skolēnu augstāku zināšanu līmenis daudz precīzāk atspoguļots un izskaidrojams.
Un atliek vien atbildēt uz Roberta uzdoto jautājumu: “Vai tas ir TAISNĪGI?”
Un vēl būtiskāks ir jautājums, kāds ir mērķis tik maldīgas vērtēšanas sistēmas izveidošanai?
Vai atbilde atkal meklējama naudas trūkumā? Jo, ja būs mazāk nesekmīgu skolēnu, tad otrgadnieki nebūs un tādēļ nebūs atkārtoti jātērē valsts nauda? Vai apzināti tiek “ražoti” cilvēki, kuru zināšanu un prasmju līmenis realitātē ir zemāks, lai tos vieglāk vadīt? Vai varbūt vērtēšanas sistēmas “gudro prātu” matemātiskais zināšanu līmenis izpaužas tieši šādā veidā?
Mums, pedagogiem, apmeklējot kursus, tiek rādīti statistikas dati, kas parāda gada vērtējumu un eksāmenā parādīto zināšanu un prasmju līmeņu atšķirību. Lielai daļai skolēnu, kuru vērtējumi gadā ir 4, bet eksāmenā to vidējie rādītāji ir ap 30%. Un “gudrie prāti” saka, ka mēs – pedagogi, neprotam vērtēt, tādēļ tiek organizēti neskaitāmi kursi par objektīvu vērtēšanu atbilstoši kritērijiem. Mēs varēsim vērtēt un uzlabot savas prasmes cik vien spējam, taču, kamēr nebūs mainīta un izstrādāta vienlīdzīga vērtēšanas sistēma, iegūtie rezultāti būs maldīgi un netaisnīgi! Jā, tāds ir mans personīgais viedoklis!
Un ja tomēr pie vainas nauda, kas trūkst, tad atkal jāpadomā tālāk.
Skolēns, kurš saņēmis matemātikā 4 balles, bet reālās zināšanas ir uz 30%, nokļūst nākamajā klasē. Lielai daļai šādu skolēnu motivācijas nav, un vienīgais teikums, ko dzirdam ir “Gan jau saies!” Un “saiet” jau arī, jo skolēns laimīgs nākamā gadā sēž skolas solā, tikai bez pamatiem un milzīgiem zināšanu robiem. Pēc pirmajiem pārbaudes darbiem saprot, ka galā vairs netiek. Zūd interese, skolēnam paliek kauns, stundās neseko līdzi un neiesaistās, ir garlaicīgi, sāk traucēt pārējos.
Rezultātā zināšanu līmenis strauji atšķiras no pārējiem skolēniem. Tad nu jāpielāgo cita izglītības programma ar mācīšanās grūtībām, kas ļauj skolēnam izmantot atgādnes un pedagoga palīga palīdzību. Skolotājam jāveido atgādnes, jāpielāgo vieglāka līmeņa uzdevumi, lai taču to skolēnu dabūtu sekmīgu. Un cik tas izmaksā? Speciālās programmas skolēniem ar mācīšanās grūtībām ir lielāka valsts dotācija (finansējums), nekā “parastās” izglītības programmas skolēnam + pedagoga palīga atalgojums. Vai tas ir lētāk?
Pielāgotā programma ļauj skolēnam izmantot atgādnes jeb špikerus. Tad nu ar špikeriem skolēnam izdodas atkal sasniegt vērtējumu 4 balles, kas patiesībā… atkal ir tikai ap 30%. Un tā nu skolēns (labākajā gadījumā) nonācis līdz 9.klasei un jākārto eksāmeni. Kā? Kā skolēns bez pamatiem var nokārtot eksāmenu? Vai var uzcelt deviņu stāvu māju bez pamatiem? Vai var būvēt mājas devīto stāvu un pamatus vienlaicīgi? Bet skolotājam tas jāspēj! Stundā jāmāca temati atbilstoši mācību programmai un standartam, bet izrādās, jābūvē arī regulāri “pāri pārvilkto” skolēnu pamati. Kā? Un tā rodas neskaitāmi daudz problēmu, kas, iespējams, būtu novērstas, ja skolēns būtu saņēmis savām zināšanām atbilstošu vērtējumu. Būtu papildus iesprindzis un pamācījies. Pašlaik skolēnam gandrīz nekas nav jādara, jo “SAIES”…. līdz nenokārtotam matemātikas eksāmenam… un kārtējam “Aizliegtais paņēmiens“ pētījumam.
Un arī zemās lasītprasmes problēmai man ir savs skatījums, bez miljoniem vērta pētījuma. Bet tas lai paliek citai iedvesmas reizei!
Esmu par tiesisku, vienlīdzīgu un kvalitatīvu izglītību!”
