1
Breksits nav veicinājis papildu Lielbritānijas investīcijas
Signāli no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) liecina, ka breksitam pagaidām nav bijusi būtiska ietekme uz investīciju piesaisti. Padomes vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka gadu pēc breksita balsojuma investīciju jomā nav vērojamas būtiskas pārmaiņas: “Nav novērota pastiprināta investīciju ienākšana Latvijā no Lielbritānijas, drīzāk publiskajā telpā dzirdama mūsu tautiešu atgriešanās vai viņu apsvērumi par atgriešanos. Potenciāli atgriešanās var nozīmēt arī jauna biznesa uzsākšanu, kas ir pozitīvi.”
Pērn Lielbritānijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 479,4 miljoni eiro, bet Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Lielbritānijā 29,4 miljoni eiro. Pēc investīcijām reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 2016. gada beigās Lielbritānija ierindojās 8. vietā ar kopējo apjomu 389,7 miljoniem eiro un 1253 uzņēmumiem. Latvijai joprojām ir veiksmīga savstarpējā tirdzniecība ar Lielbritāniju – preču un pakalpojumu apgrozījums pērn bija 1,5 miljardi eiro, un Lielbritānija bija Latvijas sestais lielākais ārējās tirdzniecības partneris. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 1 miljards eiro, kas veido 7,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt imports – 425,4 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu eksports ir palielinājies par 7%, bet imports ir pieaudzis par 8%. 2016. gadā Lielbritānija bija Latvijas 4. nozīmīgākais eksporta un 11. nozīmīgākais importa partneris, bet tirdzniecības bilance bija pozitīva – 610,2 miljardi eiro apmērā. Kā uzsver G. Rubīns, viens no lielākajiem izaicinājumiem tirdzniecībā ar Lielbritāniju ir sterliņu mārciņas kursa svārstības, un pašlaik norēķini par lielāko daļu līgumu notiek mārciņās, tomēr pastāv arī iespēja pret šo situāciju apdrošināties – iepērkot lielākus šīs valūtas aktīvus. Šīs svārstības būtiski ietekmējot Latvijas kokrūpniekus, un, pēc G. Rubīna teiktā, tām ir iespaids arī uz tiem kokrūpniekiem un mēbeļu ražotājiem, kas nedarbojas ar Lielbritānijas biznesa partneriem, jo ietekme paredzama uz kopējo tirgu un cenām.
“Siguldas universitāte” kā realitāte?
Pirms divām nedēļām valdībā sēdes slēgtajā daļā tika skatīts Ārlietu ministrijas informatīvais ziņojums par potenciālajiem ieguvumiem ekonomikā un investīciju piesaistē no Lielbritānijas aiziešanas no ES. Nozaru ministrijām un asociācijām jāturpina apzināt potenciālos ieguvumus ekonomikai un investīciju piesaistē no ES. Šobrīd izdalītas četras jomas, kurās tiek saskatīts potenciāls, – finanšu joma, izglītība un zinātne, jaunuzņēmumi un satiksmes joma. Vienlaikus LIAA pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē eksporta veicināšanai plāno uzsvaru likt galvenokārt uz būvniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas rūpniecību (bioloģisko produktu ražošanu), veselības pakalpojumiem, farmāciju un telekomunikācijām. Norādīts, ka īpašs uzsvars tiks likts uz finanšu sektoru un finanšu pakalpojumu uzņēmumiem, kuri pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu izvēlēties pārnest savu biznesu uz ES, tostarp Latviju. Turpmāk Lielbritānijā tikšot rīkoti dažādi semināri, kuros tiks stāstīts par Latvijas priekšrocībām. Latvijai esot jāizpilda arī savi mājasdarbi, piemēram, jāuzlabo komercstrīdu izskatīšanas gaita tiesās, kā arī nepieciešams vienkāršot uzņēmumu reģistrācijas procedūras.
Lielas cerības tiek saistītas ar izglītības un zinātnes jomu. Pirms kāda laika britu medijos parādījās viltus ziņa par to, ka “Siguldas universitātē” Latvijā ārzemju zinātnieki atklājuši džina pozitīvo ietekmi uz vielmaiņu. Latvijā tas tika uzņemts ar jautrību. Taču pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES sagaidāms, ka britu zinātnieki vēlēsies piedalīties pētījumos, kuros finansējumu piešķir ES, un tas būtu vieglāk izdarāms, pārceļoties uz kādu ES valsti. “Pēc breksita britu zinātniekiem nebūs pieejas ES zinātnes programmām. Tā ir iespēja mūsu universitātēm un zinātniekiem veidot ciešāku sadarbību ar britu universitātēm un šādi piesaistīt ES zinātnes finansējumu. Iepriekš ar britu universitātēm zinātnes jomā neveidojās sadarbība, bet tagad pavērušās jaunas iespējas,” atzīmē Z. Kalniņa-Lukaševica. Breksits arī ir iespēja uz Latviju saukt atpakaļ pašiem savus dažādu nozaru pētniekus un zinātniekus, kuri pašlaik strādā Lielbritānijā. “Latvijai vajadzētu parūpēties, lai mūsu augstskolas varētu samaksāt šiem zinātniekiem ne tikai par vieslekcijām, bet arī par pilniem studiju kursiem pasaules klases zinātnieku vadībā. Situācija augstākās izglītības jomā mums ir jāizmanto,” pārliecināts ir G. Rubīns.
