Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 92
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ir nosūtījis visām slimnīcām vēstuli, kurā paziņojis, ka turpmāk gadījumos, kad pacientam nepieciešama pavadošās personas uzturēšanās diennakts stacionārā, tā ir jānodrošina.
Turklāt šai personai jānodrošina arī gultasvieta. Pavļuts ir atgādinājis, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) šo pakalpojumu apmaksājis arī iepriekš, un lūdzis par to informēt visus atbildīgos stacionāra darbiniekus. Slimnīcu vadītāji gan ir nepatīkami pārsteigti par ministra rakstīto, jo šis pakalpojums nekad nav bijis valsts apmaksāts.
Ministra vēstule tapa pēc tam, kad LTV raidījumā “Panorāma” tika pārraidīts sižets, ka Dobeles un apkārtnes slimnīcā kāda māte saskārusies ar necienīgu rīcību no personāla puses, neļaujot viņai uzturēties iestādē kopā ar savu dēlu – “mūžīgo bērnu” jeb smagi slimo pacientu. Lai gan vīrietis ir pilnībā kopjams, internās nodaļas vadītājs licis mammai slimnīcu atstāt. Viņa to darījusi kopā ar dēlu, jo bez aprūpes viņš nevarot palikt.
Taču, stāvoklim pasliktinoties, abi atgriezušies slimnīcā, kur saņemta valdes priekšsēdētāja atļauja palikt, ja māte neaizņems atsevišķu gultu.
Pēc sižeta ministrs tviterī pauda neizpratni par šo situāciju, paziņojot, ka “pavadoņa uzturēšanās diennakts stacionārā, ja pacientam tas nepieciešams, jānodrošina, valsts to apmaksā. Nemaz nerunājot par cilvēcību”.
Vairāki slimnīcu vadītāji norādīja, ka apgalvojums par valsts apmaksu neesot taisnība. Ministra sacītais varot radīt precedentu, ka tagad piederīgo vēlme būt kopā ar savu slimo radinieku stacionārā tikšot izteikta arvien biežāk, jo ministrs taču apgalvojis, ka šis pakalpojums ir iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā.
Maksā atsevišķos gadījumos
Slimnīcu pārstāvji norāda, ka pavadoņa uzturēšanos valsts apmaksā tikai rehabilitācijas iestādēs, kā arī diennakts stacionāru nodaļās, kur tiek ārstēti bērni.
“Valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacījumu sarakstā, kas publicēts NVD mājaslapā, norādīts, ka pavadošā persona drīkst atrasties pie pacienta tikai diennakts rehabilitācijas iestādē, ja pacientam ir mobilitātes traucējumi vai pavadošajai personai nepieciešams apgūt sevišķas pacienta kopšanas iemaņas.
Šāda iespēja pavadošajai personai ir dota arī pie bērna diennakts stacionārā sešos gadījumos. Par vienu pavadoņa gultasdienu no valsts budžeta tiek maksāts 10,81 eiro. Bet tagad pēc saceltās ažiotāžas mums ir tiesības piemērot šo manipulāciju arī stacionāros. Murgs!” secina Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes pārstāve Alīda Vāne, kura arī tviterī rakstīja Pavļutam, ka ministrs melo, vēlamo uzdodams par esošo.
Vēl lielāku neizpratni slimnīcu vadītājos radījis Veselības inspekcijas secinājums, ka Dobeles slimnīcas vadības sabiedriskajam medijam paustā informācija par šādu noteikumu neesamību neatbilst patiesībai un vērtējama kā sabiedrības un pacientu maldināšana.
Kā sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, slimnīcas vadītāji ir neizpratnē, kāpēc šajā gadījumā pati inspekcija maldina sabiedrību un ko ar to cenšas panākt.
Sola mainīt nosaukumu
Veselības ministrijā noskaidroju, ka Pavļuta parakstīto un izsūtīto vēstuli ir sagatavojuši ministrijas un NVD speciālisti. Kad pie NVD, kas ir veselības aprūpes budžeta apsaimniekotāji, vērsos ar jautājumu, kurā tiesību aktā ir noteikts, ka pavadošās personas diennakts uzturēšanās stacionārā tiek segta no valsts naudas, saņēmu atbildi, ka “ārstniecības iestādēm maksājums par šāda pakalpojuma sniegšanu tiek veikts atbilstoši manipulāciju sarakstam, kas ietver arī pavadošās personas uzturēšanās manipulāciju un tās apmaksas nosacījumus”.
Taču norādītajā tabulā redzams tieši tas pats, par ko iepriekš informēja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes pārstāve, proti – noteiktos gadījumos diennakts rehabilitācijas iestādē (Latvijā lielākā rehabilitācijas iestāde, kura nodrošina valsts apmaksātos pakalpojumus, ir Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”) un pie bērniem diennakts stacionārā.
NVD atbilde liecina, ka šī iestāde nonākusi pretrunā sev, jo turpat apgalvots, ka “apmaksas nosacījumi neparedz ierobežojumus attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu tikai diennakts rehabilitācijas iestādē, līdz ar to, lai izvairītos no atšķirīgām interpretācijām un manipulācijas nosaukums būtu atbilstošs apmaksas nosacījumiem, tuvākajā laikā tiks veikts precizējums manipulācijas nosaukumā”.
To savā vēstulē slimnīcu vadītājiem apgalvojis arī veselības ministrs Pavļuts. Tātad secināms – slimnīcām un pacientiem jāgaida, ka dokumentos par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem tiks izmainīts “manipulācijas” (šajā gadījumā – pavadoņa uzturēšanās diennakts stacionārā) nosaukums, lai patiešām būtu dokumentāls apliecinājums, ka piederīgo uzturēšanos slimnīcās valsts apmaksā.
Meklē zelta vidusceļu
Tas, ka valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sarakstā līdz šim nav iekļauta pavadošās personas uzturēšanās diennakts stacionārā, nenozīmējot, ka piederīgie slimnīcās īpašos gadījumos netiek laisti pie saviem tuviniekiem.
“Te sajauktas kopā divas lietas – viens ir samaksa, kā to noteicis NVD par pavadošās personas klātbūtni tikai rehabilitācijas iestādēs un slimnīcās, kur ārstējas bērni. Bet otra lieta ir ētiskais, iejūtības aspekts, kas pēc būtības ļauj jau šodien gan nodaļu, gan slimnīcu vadībai rīkoties tā, kā tās uzskata par pareizu,” teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes pārstāvis profesors Haralds Plaudis.
Tas esot slimnīcas lēmums, vai atļaut vai neatļaut piederīgajiem būt klāt īpašās situācijās, kas var būt dažādas. Piemēram, kad piederīgais mirst, iespējams, viņa radinieki tuva cilvēka aiziešanas brīdī vēlas būt klāt.
“Esmu par to, ka pacientam īpašos gadījumos ir jānāk pretī, un, ja vēl valsts būtu gatava par to samaksāt, tad tas būtu brīnišķīgi,” vērtē H. Plaudis.
Arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes pārstāve Ilze Kreicberga pastāstīja, ka situācija par piederīgo klātbūtni īpašos gadījumos tiekot risināta neatkarīgi no tā, vai valsts to apmaksā vai ne.
“Gandrīz katram klīnikas vadītājam šādi piemēri ir bijuši, neraugoties uz to, vai valsts samaksā tos 10 eiro vai ne. Taču jāteic, ka mēs nevēlamies šo iespēju popularizēt, jo slimnīcu gultas ir ļoti noslogotas un tikai retos gadījumos iespējams atrast guļvietu pacientu piederīgajiem,” skaidroja Kreicberga, piebilstot, ka pacienta piederīgajiem gan netiekot nodrošināta ēdināšana.
Slimnīcu vadītāji saprotot, ka šādām situācijām ir jāatrod zelta vidusceļš, un tas nav vienkārši, ja visas palātas gultas ir noslogotas un nav vietas vēl kādai liekai gultai, atzina Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
“Iespēju robežās nākam pretī pacientu piederīgajiem un meklējam iespējas šādām sarežģītām situācijām. Tas būtu vienkārši, ja slimnīcā būtu ekskluzīvas vienvietīgas palātas, taču mums tādu nav,” sacīja Muskovs un atgādināja, ka līdzīga situācija par to, ko valsts apmaksā un ko ne, jau piedzīvota ar epidurālās anestēzijas apmaksu grūtniecēm.
Arī Alīda Vāne uzsvēra, ka līdzcietība pret pacientiem ir ļoti svarīga, bet šī viena medicīnas pakalpojuma izcelšana virspusē sabiedrībai parādot satrunējušo ierēdniecības attieksmi pret veselības aprūpi gan skaidrojumā, gan apmaksā, jo tarifs 10,81 eiro par pavadošās personas uzturēšanos rehabilitācijas iestādēs un slimnīcās, kur ārstējas bērni, nav mainījies kopš 2014. gada.
