Slimnīcu parādnieki – jauni cilvēki ar mersedesu 0
Lielvārdē rīkotajā “Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Izmeklējumu pieejamība. Vai garantēta katram slimniekam?” daudz labu vārdu bija veltīti ārstiem, bet kritiku izpelnījās veselības aprūpes sistēmas nejēdzības.
Diskusijā piedalījās Saeimas deputāts Romualds Ražuks, Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks Andrejs Doveiks, Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs un Aiz kraukles medicīnas centra valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne. Diskusiju vadīja žurnāliste Māra Libeka.
Sodiet arī dzeramnaudas devējus!
Daudzi iedzīvotāji ir neizpratnē par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas patlaban tiek apspriesti Saeimā un kuri ļaus sodīt pacientus, ja ārstam dos kukuli.
R. Ražuks: – Pēc morāles un ētikas principiem dzīvojot, ārsts un slimnieks skaidri saprot starpību starp izspiešanu un pateicību. Ja pieprasa naudu pirms operācijas, tā ir izspiešana, kas ir krimināli sodāma. Ja cilvēks grib pateikties, mēs varam mudināt, lai nenestu naudu, lai ar to neievestu kārdināšanā, bet sodīt par to, ka cilvēks pateicas, ir nepareizi. Saeimā par šo jautājumu vēl būs plašas diskusijas.
A. Vāne: – Gan Aiz kraukles medicīnas centrā, gan arī Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībā (A. Vāne ir šīs apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece. – M.L.) ir ētikas kodekss, ko var izlasīt šo iestāžu mājas lapā internetā. Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka medicīnas personāls nedrīkst pieņemt naudu.
Es nekad neaizliegšu ārstiem kā senos laikos uzdāvināt nokautu vistu vai biļeti uz operu, kad cilvēks tiešām ir padomājis par pateicību, nevis vienkārši iegrūdis naudu. Jo izdomas bagātāks pacients, jo ārstam lielāks prieks!
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas izdomāja šos grozījumus Krimināllikumā, es ieteiktu sodīt arī tos, kas apmeklē restorānus un atstāj tur dzeramnaudu (aplausi).
Pacientu nabadzība nav medicīnas jautājums
M. Libeka: – Paceliet, lūdzu, roku, kuriem bijušas problēmas tikt vizītē pie ārsta, kad tas bijis ļoti nepieciešams. Izskatās iepriecinoši – tikai dažiem.
Romualds Kolžs (no zāles): – Problēmas nav ārstos. Pēdējo gadu laikā kādas piecas reizes esmu gulējis slimnīcā. Vislielākais reketieris ir valsts. Par ārstēšanos slimnīcā esmu maksājis tikai slimnīcas kasē, bet, par nelaimi, mana pensija ir par mazu, lai samaksātu par vienu šādu ārstēšanās reizi. Lai neiekļūtu parādnieku sarakstā, pensionāri aizņemas naudu, atsakās no ēdiena, bet par slimnīcu nomaksā un parādos krīt citā vietā. Par ārstiem varu teikt tikai to labāko – neviens man nav licis saprast, ka ir jāmaksā.
A. Doveiks: – Pacientu nabadzība nav medicīnas jautājums. Tas ir sociāla rakstura jautājums. Es nesaku, ka tur nevajag naudu, lielāku budžetu.
D. Širovs: – Pensionāri slimnīcai nepaliek parādā.
Par ārstēšanu nesamaksā nekaunīgi jauni cilvēki, kas it kā skaitās bezdarbnieki, bet atbrauc ar mersedesu un saka: man naudas nav. Ja cilvēks visu mūžu ir strādājis un maksājis nodokļus, tad kāpēc vecumdienās viņam būtu vēl jāmaksā? Šādu problēmu nebūtu, ja nozarei būtu vairāk naudas.
Agrāk, kad ātrā palīdzība bija pie Ogres slimnīcas, neviens cilvēks netika palaists čībās uz mājām, vienmēr aizvedām. Tagad valsts politika ir pilnīgi pretēja cilvēku interesēm. Tomēr paldies veselības ministrei Ingrīdai Circenei, jo šajā gadā slimnīcai divreiz palielināts finansējums, līdz ar to varējām palielināt arī mediķu algas. Diemžēl esam zaudējuši divus anesteziologus, kuri atrada darbu ārzemēs, ķirurgs aizbrauca uz Somiju, viens ginekologs strādā Londonā, 12 medicīnas māsas – Vācijā, četras māsas – Īrijā… Tas ir milzīgs kadru zaudējums. Arī pateicības un kukuļi nespēj apturēt mediķu aizbraukšanu.
Apvainojoši un pazemojoši!
R. Kolžs: – Man ir vēl viens jautājums, kas sāp sen. Tajā dokumentā, ko izsniedz slimniekam pirms izrakstīšanās no slimnīcas, ir skaidri un gaiši brīdināts: ja jūs nesamaksāsiet divu nedēļu laikā, mēs nododam jautājumu privātām parādu piedzinēju struktūrām. Tas ir apvainojoši un pazemojoši. Es nesaprotu, kā slimnīcas vadītājs kaut ko tādu var apstiprināt.
D. Širovs: – Naudas savākšanu mums ir deleģējusi valsts, tas nav ne ārstu, ne slimnīcas izdomājums. Tā summa, ko paredzēts iekasēt no pacientiem, tiek iekļauta medicīnas pakalpojumu tarifos, un daļa no šīs naudas ir paredzēta mediķu algām.
Ja es, būdams iestādes vadītājs, neko nedarīšu un no jums nepiedzīšu naudu, tad skaitīsies, ka neesmu pildījis savus amatpersonas pienākumus. Lai mani par to nevainotu, man ir jārīkojas. Piedzinēji ir privātās kompānijas, kas piedalās iepirkumu procedūrā un pēc tam slēdz līgumu ar ārstniecības iestādi.
Piemēram, pagājušajā gadā mēs nepiedzinām 13 tūkstošus latu. Slimnīca bija spiesta ekonomēt kaut kur citur, lai samaksātu algu personālam.
A. Vāne: – Aizkraukles slimnīca nesadarbojas ar šīm kompānijām, jo mēs cenšamies paši tikt galā ar parādniekiem – zvanām, rakstām vēstules, strādājam kopā ar sociālo dienestu… Parādu piedzinēji ir pēdējā stadija.
A. Doveiks: – Nesen man bija saruna ar Rīgas Austrumu slimnīcas vadītāju Viesturu Boku, kurš pastāstīja, ka tikai no neiekasētajām pacientu iemaksām parāds ir pārsniedzis miljonu latu. Tāpēc ir līgums ar parādu piedzinējiem, jo nevar taču puse no personāla nodarboties ar parādnieku meklēšanu.
Labprātāk pieņem “maksas pacientus”
Solvita Zeļģe (no zāles): – Pie speciālistiem ar ģimenes ārstu izsniegtajiem norīkojumiem bieži vien ir jāgaida rindā pat līdz trim mēnešiem, bet par naudu es pie speciālista varu tikt kaut vai rīt.
D. Širovs: – Rindas radās tāpēc, ka valsts kvotas bija tik mazas, ka visiem pacientiem nepietika, savukārt ārstiem līdz ar to bija par maz darba. Ārsti taču nesēdēs, neko nedarot, viņi grib pelnīt naudu un sāka to darīt ar maksas pakalpojumiem, kas kļuva dārgāki par valsts apmaksātajiem.
Ja par valsts apmaksāto vienu medicīnisko procedūru saņem 5 latus, bet par maksu – 10 latus, tad pasakiet, vai no biznesa viedokļa ārsts labāk vēlas apskatīt divus pacientus vai par to pašu naudu – vienu slimnieku.
Ārstiem nevar pārmest, ka viņi labprātāk pieņem pacientus, kuri maksā paši, nevis tos, kas nāk par valsts kvotu. Mēs Ogrē ilgi meklējām urologu, bet nevarējām atrast, jo par to valsts talonu neviens negrib strādāt – kāpēc viņam pieņemt slimnieku par 7 latiem, ko maksā valsts, ja viņš to var darīt par 20 latiem. Kamēr tirgū neienāks jauni ārsti un medicīnas māsas, tikmēr būs šādas rindas.
A. Doveiks: – Mūsu profesionālais jautājums ir par to, kā ārsts nosaka, kuram pacientam patiešām nepieciešama, piemēram, magnētiskā rezonanse, jo bez šā izmeklējuma nevarēs noteikt diagnozi, bet kuram pietiek ar ultrasonogrāfiju. Šis ir ļoti sarežģīta menedžmenta jautājums, aiz kura stāv pietiekami daudz labāk vai ne tik labi izlietotu līdzekļu. Tāpēc ļoti svarīga ir vēl viena lieta, ko es nosauktu par ārsta smadzenēm, profesionālo prasmi, kas ļautu arvien racionālāk izmantot valsts naudu. Tas ir veselības sistēmas iekšpuses jautājums, un to mēs pulējam. Tā gan nebūs, ka slimniekam kādas hroniskas kaites vai atliekamas veselības problēmas dēļ nevajadzēs gaidīt rindā. Rindas būs, jo budžets ir ierobežots.
A. Vāne: – Cilvēkam pirmo reizi dzīvē saķer muguru tā, ka viņš nevar paiet. Viņu slimnīcā neņems pretī, kaut gan viņš neko nevar izdarīt – ne pie neirologa aiziet, ne arī izmeklēties, jo viņš, lūk, neesot neatliekamais pacients, viņš esot atliekams. Tā patlaban ir ļoti liela problēma.
Valsts dod iespēju piedalīties tā sauktajā vēža skrīningā, bet, ja cilvēkam atklāj onkoloģisku saslimšanu, pie speciālistiem jāgaida rindā nedēļām.
R. Ražuks: – Esmu pētījis, kā darbojas veselības aprūpes sistēma citās valstīs – hroniskie valsts apmaksātie pacienti vienmēr gaida rindā tāpēc, lai nevajadzētu uzturēt liekas medicīniskās palīdzības jaudas un netērētu valsts naudu pa tukšo. Ārstniecības iestādēs ir jānodala pacientu plūsma, kas pie ārsta vizītē dodas par valsts noteikto kvotu, no plūsmas, kas par ārstēšanu maksā no savas kabatas.
D. Širovs: – Valdība jau iepriekš zināja, ka medicīnā būs deficīts, un to naudu vajadzēja sadalīt vienmērīgi, nevis piešķirt gada beigās. Patlaban ambulatorās iestādes rauj iekšā aiz rokas pacientus, vajag vai nevajag, lai tik iztērētu naudu. Tas nav lāgā. Būtu tikai normāli, ja naudu sadalītu vienmērīgi pa mēnešiem. Kad beidzot valdība to sapratīs?
Novadu 11. Grāmatu svētkus Lielvārdē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta–LK”, Latvijas Banka, Anita Mellupe, dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), SIA “Fazer Latvija”, Lielvārdes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, Ogres televīzija, “Ogres Vēstis Visiem”, “Lielvārdes Novada Ziņas”, www.lielvarde.lv, www.ocb.lv, www.ogrenet.lv , www.ogresfakti.lv Sadarbības partneri: EPIB, “LDz Cargo” |
