Izskan versijas, kā un kur sieviete Daugavpilī varēja saslimt ar trakumsērgu 0
Papildināta ar video.
Sievietei, kura, iespējams, mirusi no trakumsērgas, ārstniecības iestādē netika novēroti galvenie simptomi, pēc kuriem būtu nosakāma trakumsērga, tāpēc viņa pārvesta uz Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu, aģentūrai LETA pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Kad sieviete nonāca slimnīcā ar veselības problēmām, bija zināms, ka viņa iepriekš bijusi ārzemēs, tāpēc izmeklētas iespējamās infekcijas, tostarp trakumsērga.
Pēc Semjonova teiktā, vadlīnijas nosaka, ka trakumsērga identificējama tostarp pēc smadzeņu bojājumiem, kas šādos gadījumos ir ļoti būtiski, taču sievietei tie netika konstatēti. Arī pēc sekcijas mirušās smadzenes bijušas “kā bērnam”, kas mediķus ļoti izbrīnījis.
Pēc Semjonova teiktā, vadlīnijas nosaka, ka trakumsērga identificējama tostarp pēc smaganu bojājumiem, kas šādos gadījumos ir ļoti būtiski, taču sievietei tie netika konstatēti.
Arī pēc sekcijas mirušās smaganas bijušas “kā bērnam”, kas mediķus ļoti izbrīnījis.
Otrs simptoms ir bailes no ūdens, ko izjūt pacients, taču arī šajā gadījumā netika skaidri noteikts, vai paciente baidās no trokšņiem vai ūdens, klāstīja slimnīcas vadītājs. Tāpēc neirologs secinājis, ka sievietei, visdrīzāk, ir psihiska rakstura problēmas, un viņa nogādāta uz psihoneiroloģisko slimnīcu, kur arī mirusi.
Semjonovs pieļāvis, ka sieviete sasirgusi ar vīrusa paveidu, ar kuru līdz šim Latvijas mediķi nav saskārušies.
Taču, lai izslēgtu iespējamību, ka kādā diagnozes noteikšanas posmā ir pieļauta kļūda, slimnīcā sākta izmeklēšana.
Pēc negadījumā slimnīcā veikta dezinfekcija un vakcinēts abu ārstniecības iestāžu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personāls, kas bijis saskarsmē ar pacienti.
Jau vēstīts, ka Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, bija inficējusies ar trakumsērgu, kas Latvijā nevienam cilvēkam nebija konstatēta kopš 2003.gada.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja norādīja, ka SPKC epidemiologi patlaban organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par minēto pacienti.
Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.
Tomēr SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.
Arāja norādīja, ka vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60 cilvēkiem.
SPKC organizēja arī papildu vakcīnas pret trakumsērgu piegādi ārstniecības iestādēm Daugavpilī.
Pašlaik SPKC gaida laboratoriskās testēšanas gala rezultātus, kas varētu palīdzēt sīkāk raksturot vīrusu un, iespējams, noteikt izraisītāja piederību noteiktajai pasaules ģeogrāfiskajai zonai, lai secinātu par inficēšanos ārzemēs vai Latvijā. Par situāciju SPKC informējusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ar kuru pašlaik norisinās konsultācijas.
SPKC norādīja, ka 2012.gadā Latvijā reģistrēti pēdējie divi dzīvnieku trakumsērgas gadījumi. Savukārt pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti 1993.gadā, 1996.gadā un 2003. gadā, katrā gadā tika konstatēts viens saslimšanas gadījums.
Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Trakumsērga vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi, tomēr slimība ir novēršama ar vakcināciju, informēja Arāja.
