Kuldīgas slimnīcas galva sūdzas: Ventspils rullē pāri Kurzemei, pieprasot daudz naudas. Prasības izpilda! 0
Slimnīcu vadītāji pagaidām dzīvo neziņā par šā gada finansējumu. Kā sacīja daži ārstniecības iestāžu vadītāji, esot liels klusums no Nacionālā veselības dienesta (NVD) puses, kāds nav bijis citus gadus. “Valsts budžets 2017. gadam jau tika pieņemts novembrī, bet mēs nezinām, kas mūs sagaida šogad. Tā ir pavirša attieksme pret darbu un ministrijas nerēķināšanās ar saviem sadarbības partneriem,” secina Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadība ir uzrakstījusi vēstuli Nacionālajam veselības dienestam ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu, jo pietrūkst naudas algu izmaksai, kas paredzēta 10. janvārī. Slimnīca pagaidām nestrādā ar zaudējumiem, bet tā no saviem līdzekļiem sedz daļu no izdevumiem, kuri būtu jāmaksā no valsts budžeta naudas, piemēram, diagnostikai stacionārā, tāpēc slimnīcai nav uzkrājumu. Slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris uzskata, ka 50 eiro, ko ārstniecības iestādes saņems kā papildu samaksu par katru dzemdību gadījumu, esot vien plāksteris, ar kuru būs grūti noturēt ārstus dzemdību nodaļās.
Zināms, ka dažām slimnīcām finansiālā situācija krasi pasliktināsies un varētu būt pat jāsamazina darba apjoms. Piemēram, Kuldīgas slimnīca, apzinīgi pildot Veselības ministrijas norādījumus, iekļaujoties tai atvēlētajā finansējumā un pamatoti atsakot stacionēšanu 17% pacientu, kas nonākuši uzņemšanas nodaļā, ir sev radījusi 30 tūkstošu eiro lielu zaudējumu. “Jaunā stacionāru finansēšanas sistēma, ko ievieš un kas divus gadus tika aprobēta, ir labvēlīga universitātes slimnīcām un reģionālajām ārstniecības iestādēm, kur nonāk ļoti daudz akūtu pacientu, bet nevis lokālajām slimnīcām. Tāpēc arī Kuldīgas slimnīca ir nonākusi mīnusos,” pastāstīja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis. Vaicājot slimnīcas vadītājam, kā tiks segti zaudējumi, saņēmu atbildi, ka tas nebūs iespējams. Jo NVD plānojot slimnīcas finansējumu palielināt vien par 24 eiro jeb diviem eiro mēnesī un acīmredzot tādējādi virzīt Kuldīgas slimnīcu atteikties no akūto slimnieku ārstēšanas un dzemdību nodaļas uzturēšanas.
Lai varētu palielināt minimālo algu no 370 līdz 380 eiro, ārstniecības iestādei papildus ir nepieciešami 10 tūkstoši eiro, bet, lai varētu ievērot jaunās ārstniecības iestādēm izvirzītās kvalitātes prasības, nepieciešams algot vēl vienu operāciju māsu, kam vajag 18 tūkstošus eiro. Kuldīgai tikpat kā nekas netiks arī no Eiropas Reģionālā attīstības fonda piešķirtajām investīcijām. Veselības ministrija ar valdības atbalstu plāno lielāko daļu novirzīt uz jau samērā labi sakārtoto Ziemeļkurzemes slimnīcu ar centru Ventspilī.
“Ventspils rullē pāri Kurzemes lauku reģioniem, jo pieprasa apjomīgas naudas summas un šīs prasības tiek izpildītas, atstājot kaimiņu reģioniem, izņemot Liepāju, nožēlojamu pārpalikumu. Reģionālajai politikai pēc būtības jābalstās uz investīciju piesaisti ārpus pilsētām, jo pilsētām ir jābūt pašpietiekamām. Pelnošām pilsētām ir jādotē lauku reģioni, kas ir noplicināti. Ja to nedarīs, tad sāks pietrūkt to ļaužu, kas spēs uzturēt to infrastruktūru, kas Ventspilī ir sabūvēta biezā slānī,” secina I. Eglītis.
Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča ir noskaņota nedaudz optimistiskāk, jo “esam pietiekami gatavi strādāt”. “Veselības ministre Anda Čakša viesojās pie mums, redzēja, kā mēs strādājam, ka Tukumā ārstējas arī diezgan daudz pacientu no Talsu novada un ka mums ir visi nepieciešamie speciālisti, lai turpinātu darbu bez īpaši radikālām izmaiņām,” sacīja slimnīcas vadītāja, vien piebilstot, ka darbinieki ļoti gaidot algas paaugstinājumu, bet esot skaidrs, ka to nebūšot iespējams nodrošināt, jo tarifos tas nebūšot paredzēts. Pieaugšot vien minimālā alga.
NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga informēja, ka līgumi ar slimnīcām tiekot sagatavoti un tiks pakāpeniski nosūtīti, sākot no šīs nedēļas.
