“Slimnīcas sagaida trakas lietas.” Saruna ar Daugavpils Reģionālās slimnīcas vadītāju Grigoriju Semjonovu 0
Ivars Soikāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saslimstība ar Covid-19 pakāpeniski samazinās un gan iedzīvotāji, gan arī mediķi atviegloti uzelpo. Taču cik ilgs būs šis atelpas brīdis un vai ārstniecības iestādes negaida jauni pārbaudījumi – par to saruna ar Daugavpils Reģionālās slimnīcas vadītāju Grigoriju Semjonovu.
Covid-19 izplatība sākusi iet mazumā. Vai ārstniecības iestādes beidzot var atviegloti uzelpot?
G. Semjonovs: No epidemioloģiskā viedokļa situācija ir jūtami uzlabojusies un mediķi pamazām sāk atvilkt elpu. Diemžēl mani kā slimnīcas vadītāju bažīgu dara ārstniecības iestāžu finansēšanas jautājumi. Patlaban Ministru kabinets piešķir finansējumu ārstniecības iestādēm vēl par pagājušo gadu. Esam saņēmuši arī solījumu, ka aprīlī slimnīcai tiks samaksāts par ambulatorajiem pakalpojumiem. Ne par janvāri, ne februāri, ne martu tas pagaidām nav ticis izdarīts.
Ne es zinu, kādi būs rēķini, ne kādā apjomā tos apmaksās. Ir saņemti avansa maksājumi, bet kopumā ir neziņa. Tas izsit no sliedēm. Es saprotu, ka tagad ir krīze, budžets ir ierobežots un rit cīņa starp nozarēm. Bet tādu haosu, kāds nozares finansēšanā valda patlaban, es līdz šim neesmu piedzīvojis.
Pēdējie rīkojumi liecina, ka valdība patlaban kompensē savas saistības par pagājušo gadu no šā gada budžeta. Nezinu, kāpēc par to neviens neceļ trauksmi. Man kā ekonomistam un finansistam rodas iespaids, ka pie varas esošajiem nedz bija līdzekļi tad, kad deva solījumus, nedz arī ir īsta saprašana par to, kā novilkt šo gadu.
Kā kopējais izmaksu pieaugums ir ietekmējis medikamentu cenas?
Patlaban ārstniecības iestādes iepērk preparātus maksimālā daudzumā, lai izdarītu to par pēc iespējas lētākām cenām, jo neviens nezina, kas būs ar piegādēm turpmāk.
Man zvana piegādātāji un atklāti pasaka, ka par vecajām cenām medicīnas materiāli viņiem palikuši ne ilgāk kā pusotram mēnesim. Sākotnējais pieaugums tiek prognozēts par aptuveni 11%. Nav sarežģīti izrēķināt, ja slimnīcas kopējais budžets medikamentiem ir desmit miljoni, tad sadārdzinājums automātiski būs 1,1 miljons eiro. Turklāt tas būs tikai pirmais kāpums.
Daudzās medicīnas iestādēs jau nav krājumu un dažādas medicīniskās lietas tiek meklētas konkrētam pacientam. Turklāt tas ir tikai sākums. Mēs vēl neesam sagaidījuši to brīdi, kad energoresursu izmaksu burbulis iespaidos citas cenas.
Ja slimnīcā patlaban netiks izveidots kāds medikamentu krājums, tad brīdī, kad parādīsies problēmas ar medikamentu un preparātu piegādēm, piegādātāji sāks izmantot situāciju un manipulēt. Lai to nepieļautu, ārstniecības iestāde jau tagad veic medikamentu priekšapmaksu divas nedēļas uz priekšu, lai jebkurā brīdī būtu iespēja piezvanīt piegādātājam un saņemt nepieciešamo preparātu. Tādējādi piegādātāji pietur slimnīcai nepieciešamos preparātus.
Pagājušo gadu Daugavpils Reģionālā slimnīca noslēdza ar 2,9 miljonu eiro peļņu. Tas apliecina, ka mēs mākam pelnīt un ekonomēt. Daļa peļņas tika izlietota atalgojuma fonda palielinājumam, kam tika novirzīti 0,5 miljoni eiro, kā arī valdības pieņemto likumu izpildei, jo ar ministrijas piešķirto finansējumu likuma prasības izpildīt nebija iespējams. Tāpat papildu finansējums bija nepieciešams, lai piesaistītu un noturētu dažu specialitāšu darbiniekus, kā arī lai segtu apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu.
Kāda situācija ir ar komunālo pakalpojumu apmaksu?
Jau no septembra ārstniecības iestādes sagaida trakas lietas saistībā ar apkures tarifu pieaugumu un citiem sadārdzinājumiem. Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadītājs jau publiski paziņojis, ka siltumapgādes tarifs pilsētā septembrī kļūs četras reizes augstāks. Lai arī Daugavpilī par to pagaidām netiek runāts, pieļauju, ka arī otrajā lielākajā Latvijas pilsētā apkures tarifu pieaugums varētu būt līdzīgs.
Daugavpils Reģionālās slimnīcas telpu kopējā platība ir 36 000 kvadrātmetru, un nodrošināt šajās telpās apkuri nav tas pats, kas apkurināt dzīvokli.
Slimnīcā ir arī aprīkojums, kas patērē daudz elektroenerģijas. Daža laba iekārta darba režīmā patērē tikpat daudz elektroenerģijas teju kā puse dzīvojamās mājas.
Vai slimnīcai pietiek līdzekļu tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai?
Saistībā ar finanšu trūkumu ieguldījumus tehnoloģijās Daugavpils Reģionālajai slimnīcai nāksies atlikt uz vēlāku laiku – līdz kādam 2024.–2025. gadam. Līdz tam par attīstību diez vai varēsim runāt. Pat ja karš Ukrainā agrāk vai vēlāk beigsies, tā atbalss būs jūtama vēl vairākus gadus.
Šķiet, ka plāna, kā iziet no situācijas, pagaidām nav ne kabinetos Rīgā, ne Daugavpilī. Turklāt tiek apgriezts pat tas, kas tika dots. Ir šaubas, ka mums palīdzēs apmaksāt un uzturēt vairākas intensīvās terapijas.
Iepriekš slimnīcā bija viena reanimācija ar astoņām gultām. Covid-19 izplatības laikā reģionālajām slimnīcām tika piešķirts 2,9 miljonu eiro papildu finansējums papildu intensīvo terapiju izveidei, lai varētu nodrošināt kvalitatīvāku ārstēšanu akūtajiem, kardioloģiskajiem un neiroloģiskajiem pacientiem.
Es vēl toreiz jautāju – ja mēs tagad ieguldīsim naudu un visu to izveidosim, vai tiks paredzēti līdzekļi šīs jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanai? Jo ir nepieciešama papildu nauda speciālistiem, preparātiem, perfuzoriem, infuzomātiem, dažādām vienreizlietojamām lietām. Tika solīts, ka būs. Kādu laiku, lai arī ar aizkavēšanos, maksāts tika. Šogad tika solīts iekļaut šo finansējumu fiksēti, taču tas nenotika. Savukārt pēdējā sanāksmē Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika paziņoja, ka papildu apmaksas par reanimāciju slimnīcām nebūs. Tas slimnīcai vēl ir mīnus 1,5 miljoni eiro.
Šāda pieeja nav pareiza! Nav pareizi iedot naudu kaut kādu struktūru izveidei un pēc tam neparedzēt līdzekļus to uzturēšanai. Tagad tās būs jāslēdz un to izveidei iztērētie līdzekļi būs izlietoti nelietderīgi. Ja mēs iepriekš būtu zinājuši, ka viss notiks tā, tad būtu šo naudu izlietojuši racionālāk.
Kādas izdevumu pozīcijas slimnīcai var nākties samazināt?
Man šķiet, ka liela daļa politiķu un parasto cilvēku pagaidām vēl patiesībā nemaz neapzinās to, kas mūs visus sagaida. Nesen man bija saruna ar slimnīcas kolektīvu, kurā es skaidroju, ka ekonomijas pasākumi iestādē ir ieviesti nevis tādēļ, ka vadītājam būtu žēl maksāt saviem darbiniekiem, bet gan tādēļ, ka es apzinos, ka pacienti kaut kā būs jāārstē.
Pēc situācijas izskaidrošanas darbinieki sāka apjaust, kādēļ slimnīcas vadība atsakās no dažādām lietām, tajā skaitā deputātu solītās veselības apdrošināšanas polišu apmaksas.
90% no slimnīcas budžeta izmaksām veido darbinieku algas un maksa par medicīniskajiem preparātiem. Ja sāks rasties problēmas ar preparātu piegādēm, tad var nākties samazināt algu fondu. Ja ārstniecības iestādēm šim gadam solītais finansējums tiks samazināts, tas būs neizbēgami.
Šis solis gan tiks sperts kā pats pēdējais un var būt tikai kā tāds īstermiņa risinājums, jo kā sekas tam var būt boikoti, streiki un problēmas ar dežūru nodrošināšanu.
Vai jums ir kādas idejas, kā uzlabot slimnīcas finansiālo situāciju?
Vienīgās cerības ir uz to, ka šis ir priekšvēlēšanu laiks, kad parasti tek “zelta upes”… Savukārt tiem, kas atnāks pēc vēlēšanām, gan būs ļoti grūti. Pieļauju, ka diez vai kāds vispār gribēs būt vadošajā koalīcijā, jo atsēdēties opozīcijā būs izdevīgāk, jo nozares būs jāuztur un krīze jārisina, bet budžets ir tukšs.
Valsts prezidenta Egila Levita vizīte Daugavpilī aprīļa sākumā un tikšanās ar pašvaldību vadītājiem man izskatījās pēc tāda sava veida priekšvēlēšanu pasākuma, kurā katram bija iespēja skaidroties par notiekošo un gaidāmo, maksimāli noņemot no sevis atbildību un parādot, ka valdība neko nedara.
Šajā situācijā katrai iestādei būs jāizdomā, kā izdzīvot. Viens no veidiem, kā papildināt ienākumus, Daugavpils Reģionālajā slimnīcā tiek apsvērta iespēja sniegt medicīnas tūrisma pakalpojumu.
Pateicoties jauno speciālistu piesaistei, Daugavpils Reģionālajai slimnīcai ir radusies iespēja piedāvāt vairākus jaunus medicīnas pakalpojumus. Centīsies iziet arī uz ārvalstu apdrošināšanas kompānijām, piedāvājot pakalpojumu “all in” jeb “viss iekļauts”, kas paredz pacientu transportēšanu no lidostas uz ārstniecības iestādi, viņu ārstēšanu, izmitināšanu un atvešanu atpakaļ.
