Pieredze: Slimnīcas rēķins – pēc pusotra gada! 0
Bija aizritējis vairāk nekā pusotrs gads, kopš pensionārei Natālijai (vārds mainīts) no Latgales puses Rīgas Austrumu slimnīcā plānveida kārtībā tika veikta vairogdziedzera operācija, kad pēkšņi pastkastītē viņu pārsteidza no slimnīcas atsūtītais rēķins – izrādās, paciente slimnīcai palikusi parādā 127 eiro. Jāsamaksā nekavējoties, citādi lietu nodošot parādu piedzinējiem.
Natālija pastāstīja, ka nauda tiekot prasīta par paaugstinātas kvalitātes tehnoloģiju izmantošanu operācijas laikā, kā arī uzturēšanos dienas stacionārā trīs naktis. Tas nozīmē, ka rēķinā ir iekļauta samaksa par viesnīcu, jo dienas stacionārs no parastās slimnīcas nodaļas atšķiras ar to, ka valsts neapmaksā pacientam uzturēšanos pa nakti – tā jāsedz no saviem līdzekļiem un oficiāli skaitās kā viesnīcas pakalpojums.
“Man ir privātā veselības apdrošināšanas polise, un ne pirms iestāšanās slimnīcā, ne arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas neviens mani neinformēja, ka apdrošinātājs sedz tikai nelielu summu, bet pārējais man būs jāapmaksā no savas kabatas. Es pat nezināju, ka atrodos dienas stacionārā, jo arī to neviens man nepateica. Palātā bijām astoņi cilvēki, un tādēļ biju absolūti pārliecināta, ka guļu parastajā ķirurģijas nodaļā. Prātā neienāca, ka tas ir dienas stacionārs, kur nakts stundās jāmaksā kā par viesnīcu. Kad slimnīca man atsūtīja šo rēķinu, centos noskaidrot, vai tā nav kāda kļūda. Zvanīju slimnīcas klientu apkalpošanas daļai, uzrakstīju vēstuli arī valdei, bet atbildi no tās toreiz nesaņēmu. Esmu pensionāre, un diez ko liela rocība man nav, taču nevēlos turpināt šīs domstarpības, tāpēc bankā samaksāju pieprasīto summu un plus vēl sešus eiro bankai par naudas pārskaitījumu. Droši vien neesmu jau vienīgā, kura saņem šādus pārsteigumus,” secina Natālija.
Slimnīcas bieži mēdz sūroties, ka daudzi pacienti paliekot tām parādā, taču šis atgadījums rada šaubas, vai visi pacienti, kuriem ir jāsamaksā par ārstēšanos, vispār tiek laikus informēti, saņemot rēķinu, ka tas būs jādara.
Nebija iespēja samaksāt pa daļām
Nesen Natālija uz savu iesniegumu saņēma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) galvenā ārsta Ērika Kalniņa parakstītu atbildi. Viņš paskaidro, ka “ārstēšanās periodā slimnīcas sniegtā pakalpojuma atmaksu veidoja apdrošināšanas polises noteikumi, par ko polises īpašniekam ir informācija no apdrošinātāja. Ja polises noteikumi neparedz pilnīgu pakalpojuma samaksu, tad atlikusī starpība jāsedz pacientam par pakalpojuma saņemšanu, kā tas bija Jūsu gadījumā”.
Kaut gan Natālija pirms izrakstīšanās netika saņēmusi rēķinu un tādēļ nedevās uz kasi, tomēr galvenais ārsts norāda, ka “Jūs tikāt informēta par norēķinu kārtību plānotajai operācijai”. Atbildē ir paskaidrots, ka apdrošināšanas polise neesot nosegusi pacientes izmitināšanas izmaksas par trijām naktīm, kā arī augsto tehnoloģiju izmantošanu operācijas laikā. Par šīm izmaksām izveidots rēķins 127,37 eiro, kas slimnīcai ir neliela summa, bet pensionārei gandrīz puse pensijas.
“Pirms nodot neapmaksāto rēķinu parādu piedziņas komersantam, slimnīcas darbinieks Jums nosūtīja rēķinu ar atgādinājumu par apmaksu. Lūdzam veikt samaksu slimnīcas kasē vai ar pārskaitījumu (..). Atvainojamies par iespējamām komunikācijas problēmām attiecībā uz maksājumu,” raksta slimnīcas galvenais ārsts.
Slimnieces tuvinieki palīdzējuši viņai risināt šo jautājumu, zvanot uz RAKUS un lūdzot iespēju naudu samaksāt pa daļām, tomēr nekādu pretimnākšanu neesot saņēmuši. Izskanējis vien brīdinājums samaksāt nekavējoties, lai nebūtu darīšana ar parāda piedzinējiem.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lietiņa, atbildot uz “LA” jautājumiem, raksta, ka “slimnīcas administrācija ar sapratni izturas pret pacientu grūtībām samaksāt ārstēšanās izdevumus un nāk pretī, piedāvājot noformēt atlikto maksājumu un summu par sniegtajiem pakalpojumiem samaksāt vēlāk vai pa daļām laika posmā līdz vienam gadam, ko daudzi arī izmanto. Slimnīcas administrācija lūdz pacientus, kuriem izrakstīšanas brīdī ir grūtības samaksāt rēķinu, neaiziet no slimnīcas, neatrisinot jautājumu par rēķina apmaksu, bet gan vērsties pie personāla un pārrunāt jautājumu par atliktā maksājuma noformēšanu”.
Natālijai gan nebija iespējams to izdarīt, jo viņa rēķinu saņēma tikai pēc pusotra gada.
Pensionāri – apzinīgi maksātāji
Kopējais pacientu parāds Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai sasniedzis 4,2 miljonus eiro. Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lietiņa arī sacīja, ka esot izveidojies nepareizs priekšstats par pensionāriem – viņi, lūk, esot lielākie parādnieki, jo viņiem nepietiekot naudas veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Gluži otrādi – tieši pensionāri parasti esot ļoti apzinīgi un, neraugoties uz šauro rocību, apmaksājot visus rēķinus. Pārsvarā slimnīcai parādā paliekot cilvēki darbspējīgā vecumā. Diemžēl netrūkstot tādu pacientu, kuri slimnīcā nonākot vairākas reizes gadā un pēc ārstēšanās vienmēr aiziet nesamaksājuši.
Pagājušajā gadā par RAKUS sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nav samaksājuši 4813 pacienti, paliekot parādā 528 tūkstošus eiro (viens pacients vidēji 109 eiro). Visvairāk palikuši parādā tie slimnieki, kas ārstējušies neiroķirurģijas nodaļā, Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā, Apdegumu centrā, ķirurģijas nodaļā un Toksikoloģijas un sepses klīnikā.
Pati vien vainīga?
Ja paciente būtu vērsusies Veselības inspekcijā ar sūdzību, tad, visticamāk, būtu saņēmusi atbildi, no kā būtu jāsecina – pati vien pie visa vainīga.
Veselības inspekcijas pakalpojumu uzraudzības nodaļas vadītāja Lovetta Vorslava norādīja, ka RAKUS stacionāros esot izvietota informācija par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kā arī pacientu iemaksas apmēru. Šāda informācija esot izvietota arī slimnīcas mājas lapā internetā. Savukārt par tiem pakalpojumiem, kas ir vai nav ietverti apdrošināšanas polisē, jāinteresējas pacientiem pie apdrošinātāja, jo slimnīcai neesot pienākums pārzināt visu apdrošināšanas sabiedrību izsniegto polišu apmaksas noteikumus. Tātad pacientam pašam esot jāaprēķina savas izmaksas.
Kas jāzina pacientam pirms pakalpojuma saņemšanas
Ārstam, kas izsniedz nosūtījumu, jāinformē, vai pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu vai maksas pakalpojumu;
- par valsts apmaksāto pakalpojumu (pacientam jāmaksā tikai pacienta iemaksa) visa informācija pieejama Nacionālā veselības dienesta mājas lapā www.vmnvd.gov.lv;
- papildus valsts apmaksātam pakalpojumam samaksu var iekasēt par tiem pakalpojumiem, kurus valsts neapmaksā, un par augstāka komforta pakalpojumiem, kuriem ir piekritis pacients ar savu parakstu;
- ja ir maksas pakalpojums un pacientam ir apdrošināšanas polise, tad jāsazinās ar apdrošināšanas speciālistu un jānoskaidro konkrētā pakalpojuma apmaksas nosacījumi;
- pirms pakalpojuma saņemšanas pacientam informācija ir jāsaņem un jāprecizē pie pakalpojuma sniedzēja (RAKUS var zvanīt pa informācijas tālruni 67000610).
Avots: Veselības inspekcija un RAKUS
