Slimnīcās katastrofāli pietrūkst mediķu, pacienti nevar saņemt nepieciešamo palīdzību, tikmēr VM aktualizē “sarunas par seksu” 133
Beidzamajās dienās sociālajos tīklos gan iedzīvotāji, gan profesionāļi un organizācijas dalījušies ar faktiem par veselības aprūpi šobrīd Latvijā, mediķu atalgojumu un pieejamību.
Apkopota informācija, ka Latvija katru gadu zaudē 200 ārstus, šobrīd Latvijā trūkst 400 māsu un māsu palīgu. Esošo ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums ir 54 gadi. Māsu vidējais vecums – 50 gadi. Kas mūs ārstēs nākotnē?
Jau šobrīd mediķu skaits Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar kaimiņvalstīm ir mazāks. Uz 1000 iedzīvotājiem šobrīd Latvijā ir 3,3 ārsti un 4,6 medmāsas. Kamēr Igaunijā šie skaitļi ir – 3,4 ārsti un 6,6 medmāsas, bet Lietuvā situācija ir vēl labāka – 5 ārsti un 9,4 medmāsas.
Madara savā “Twitter” profilā raksta: “Galīgi nav labi. Ir bail par veselības aprūpes sistēmu, par aprūpes kvalitāti un pacientu drošību…”
Galīgi nav labi.
Ir bail par veselības aprūpes sistēmu, par aprūpes kvalitāti un pacientu drošību… pic.twitter.com/YSCMPlzqJD— Madara Blumberga (@bergblumba) March 1, 2023
Paralēli interesantu apkopojumu ir izveidojusi Latvijas Jauno Ārstu asociācija, noskaidrojot, kāds šobrīd ir mediķu atalgojums Latvijā un cik lieli ir valsts medicīnas izdevumi mūsu valstī uz vienu iedzīvotāju.
Redzams, ka, salīdzinot ar Lielbritāniju, Portugāli, Nīderlandi un tuvākajām kaimiņvalstīm, mūsu valsts mediķu atalgojums ir būtiski zemāks, tieši tāpat arī valsts finansējums uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, speciālists Latvijā saņem 1555 eiro algu, kamēr mēneša likme šāda paša līmeņa speciālistam Nīderlandē ir 15110 eiro, bet Lietuvā minimālā alga nav definēta, Igaunijā tā ir, sākot no 2721 eiro.
Tiesa, šogad rezidentiem plānots 6% algas pielikums.
Arī valsts tēriņi uz viena iedzīvotāja veselību mūsu valstī ir viszemākie – 1551 eiro, kamēr Igaunijā 1900 eiro, Lietuvā 2006, bet Lielbritānijā 4582 eiro.
Mācītājs Krists Kalniņš savā “Twitter” ierakstā paudis sašutumu par Veselības ministrijas prioritātēm šajā laikā: “Šobrīd, kad slimnīcās katastrofāli pietrūkst medicīniskā personāla un pacienti nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, VM aktuālais jautājums ir “sarunas par seksu”? Tiešām, tiešām jums nav ar ko nodarboties?”
Šobrīd, kad slimnīcās katastrofāli pietrūkst medicīniskā personāla un pacienti nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, VM aktuālais jautājums ir “sarunas par seksu”? Tiešām, tiešām jums nav ar ko nodarboties? https://t.co/2i6AmpQcSb
— Krists (@krists_kalnins) March 2, 2023
Visā šajā kontekstā interesanta ir arī šodienas ziņa no LETAS par to, ka ģimenes ārstu prakses joprojām nav saņēmušas finansējumu par janvāri.
Ģimenes ārstu prakses joprojām nav saņēmušas finansējumu par janvāri, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide.
Viņa norādīja, ka situācija ir gaužām bēdīga, šobrīd jau ir marts, bet finansējums par janvāri joprojām nav saņemts. Nacionālais veselības dienests (NVD) esot sūtījis ziņu, ka radušās problēmas ar programmatūrām un rēķiniem, kā rezultātā maksājums tiks atlikts, tomēr ģimenes ārsti varot prasīt avansu, tādējādi saņemot kaut nelielu finansējuma apmēru.
Veide gan atzina, ka maksimālā summa, ko var prasīt avansā, ir līdz 4000 eiro, un pamatā iespējams saņemt 2000 līdz 3000 eiro. Tomēr ģimenes ārstiem vēl jāizmaksā algas māsām, kā arī jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, īri un jāuztur prakse kā tāda. Viņas vērtējumā, izdevumi ir daudz lielāki nekā maksimālā summa, ko NVD varot piešķirt.
“Mums tika solīts, ka tuvākajā laikā tiks apstiprināti rēķini par janvāri, bet pat, ja to izdara, tad naudu viņi pārskaitīs tikai 20 dienu laikā. Šobrīd notiek tikai apstiprināšana, un varbūt marta vidū saņemsim samaksu par janvāri,” sacīja Veide.
Viņa norādīja, ka pagaidām arī nav skaidrs, kad varētu piešķirts finansējums par februāri.
