Slimnīcas atsakās no trakajām dienām 4
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā vakar bija izsludināta pierakstīšanās uz radioloģiskajiem izmeklējumiem un jau pulksten sešos no rīta pie durvīm stāvēja pirmie pacienti. “Lai viņiem nebūtu jāsalst, ielaidām slimnīcā un devām iespēju pierakstīties jau no agra rīta. Pulksten astoņos rindā stāvēja jau vairāk nekā 100 pacientu, bet līdz pulksten 12.00 liela daļa jau bija apkalpota. Līdzīga situācija bija arī Onkoloģijas centrā,” stāsta slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.
Slimnīcas darbinieki vēl nav paspējuši atbildēt uz visām elektroniskā pasta vēstulēm, kuras tika saņemtas 18. februārī, kad bija izsludināta pierakstīšanās pie speciālistiem. Vēstuļu apstrāde vēl nav pabeigta, bet vakar līdz pusdienlaikam klāt nākuši jau vairāk nekā tūkstoš jaunu e-pieteikumu un 990 zvanu. Cilvēki pat mēģināja sazvanīt reģistratūru ārpus darba laika, sākot no pusnakts līdz pulksten astoņiem rītā – sistēmā reģistrēti 786 šādi zvani. Bet saskaņā ar “Lattelecom” sniegtajiem datiem no pulksten 8 līdz 12 vienotais pieraksta tālrunis saņēmis 74 104 zvanus. Daudzi mēģināja pa šo tālruni pierakstīties, lai izmeklētos, taču bezcerīgi, jo tālruņa līnija bija maksimāli noslogota – vienlaikus savienojumu ar operatoru gaidīja, maksimums, 70 zvanītāji, bet viena saruna ar reģistratoru ilgst vidēji četras minūtes.
I. Potetinova informēja, ka pierakstīties, lai veiktu izmeklējumus un tiktu vizītē pie speciālistiem, var līdz gada beigām, negaidot īpašās pieraksta dienas, no kurām slimnīca tomēr negrasās atteikties. Tiesa, esot arī atsevišķi kardiologi un endokrinologi, pie kuriem vairs nevar nokļūt par valsts budžeta līdzekļiem.
Arī P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca kādreiz izsludināja īpašas pacientu pieraksta dienas, bet, tā kā tās sacēla lielu ažiotāžu – cilvēki stāvēja ne tikai garā rindā pie reģistratūras durvīm, bet pat uz sliedēm –, no šīs prakses atteicās. Tagad šajā ārstniecības iestādē ir dota iespēja pierakstīties uz visu gadu, kad vien pacients to vēlas. “Līdz ar to mums ir vairāk darba. Ja pacientam, piemēram, ir nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums, to nevar saņemt uzreiz, jo valsts noteikto kvotu skaits ir ierobežots, tāpēc ierakstām klientu gaidītāja rindā uz nākamo kārtu. Kad rinda ir pienākusi, tad piezvanām un par to paziņojam. Ļoti pieprasīti ir kardiologi un reimatologi, tur pieraksts ir aizpildīts līdz oktobrim, novembrim,” pastāstīja slimnīcas preses sekretāre Lāsma Sīle.
Tas vēl neko nenozīmē, ka cilvēkam ir izdevies pierakstīties pie attiecīgā ārsta. Kad viņš ierodas reģistratūrā, ir jāizstāv garu garā rinda reģistratūrā, lai varētu nokļūt ārsta kabinetā. Katru dienu Stradiņu reģistratūra ir ļaužu pilna un jāgaida vismaz divas stundas pie reģistratora, lai varētu tikt līdz ārstam.
Liepājas Reģionālās slimnīcas vadība ir novērojusi, ka, “līdzko masu medijos parādās informācija par pakalpojumu nepieejamību, arī pie mums palielinās gan e-pierakstu skaits, gan dzīvās rindas garums vairāk nekā parasts, kaut gan tam nav iemesla, jo speciālistu un izmeklējumu pieejamība nav samazinājusies salīdzinājumā ar pagājušo gadu”.
Sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase: “Liepājas reģionālajā slimnīcā pieraksts noteikts viena mēneša ietvaros, jo veidot pierakstu divu līdz trīs mēnešu ietvaros nav lietderīgi. Pirmkārt, cilvēkiem izmeklējumi vai konsultācijas jāsaņem saprātīgā laikā, tas ir viena mēneša laikā. Turklāt pieredze rāda, ka, pierakstot uz tālāku laiku (piemēram, trijiem mēnešiem), cilvēki bieži aizmirst par pierakstu un neierodas noteiktajā laikā vai arī nepieciešamo pakalpojumu jau ir saņēmuši kādā citā medicīnas iestādē, par to nepaziņojot slimnīcai, līdz ar to aizņemot vietu rindā, kas neļauj pierakstīt citus pacientus.
Konkrēts piemērs – pieraksts pie kardiologa šā gada februārī – pie viena no kardiologiem neatnāca 20, pie otra – 17 pacientu, kas iepriekš bija pierakstījušies. Aprēķini rāda, ka pēc iepriekšēja pieraksta kopumā Liepājas reģionālajā slimnīcā uz izmeklējumiem vai konsultācijām neierodas apmēram 18% pacientu. Bet, konstatējot pēc sarunām ar kolēģiem no citām slimnīcām, kurās ir garāks pieraksts, neatnāk pat 30% cilvēku.”
Bet Rīgas Austrumu slimnīcā tādu ir 15% personu. Jo garākā pieraksta rindā jāgaida, jo lielāka iespēja, ka pacients neieradīsies, skaidro I. Potetinova. Kad slimnīcas pārstāvji zvana un atgādina par izmeklējumu vai vizīti pie speciālista, izrādās, ka klients jau par to ir aizmirsis vai saņēmis ārstniecības pakalpojumu jau kādā citā ārstniecības iestādē. Reizēm gadās arī tā, ka īsi pirms algas dienas aptrūcies naudas līdzmaksājumam.
Arī Daugavpils reģionālā slimnīcā, tāpat kā citās slimnīcās, pieaug pieprasījums pēc izmeklējumiem, īpaši magnētiskās rezonanses, taču naudas summa izmeklējumiem un vizītēm pie speciālistiem palikusi iepriekšējā gada līmenī, skaidroja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Reinis Joksts. Piemēram, vairs nav iespējams pierakstīties, lai veiktu izmeklējumus ar magnētisko rezonansi, jo pieraksts jau ir pilns līdz gada beigām.
Uzziņa
Rīgas Austrumu slimnīcai 2015. gadā sekundārajiem ambulatorajiem pakalpojumiem piešķirti 15 734 376 eiro, bet 2016. gadā plānots – 16 340 764 eiro. Papildu piešķirtais finansējums tiks novirzīts radioloģijas izmeklējumiem onkoloģijas pacientiem.
