Slimnīcā nonāk 800 sakostu bērnu gadā. Kā celt suņu saimnieku atbildību? 12
Pagājušās nedēļas nogalē pēc četru ģimenes suņu uzbrukuma Babītē gāja bojā piecus gadus veca meitene. Jautāju speciālistiem, kas jādara, lai šāda veida traģēdijas novērstu.
Aigars Pētersons, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs: “Gadījumi, kad pašu dzīvnieks uzbrūk bērniem, vienkārši nedrīkst notikt. Ir jādomā, kādām metodēm to novērst. Nupat Babītē notikusī traģēdija nav unikāls gadījums. Tas ir pirmais letālais gadījums, taču kopumā šādiem uzbrukumiem ir sistēmisks raksturs. Gada laikā Bērnu slimnīcā vien nonāk aptuveni 800 sakostu bērnu, nereti ar ļoti sarežģītām un smagām traumām. Piemēram, reiz suns bija pārkodis bērnam galvaskausu un bojājis smadzenes, tika veikta sarežģīta operācija. Tipiskie gadījumi – vecāku neuzraudzītus bērnus sakoduši mājas suņi, kad bērni tiem neapzināti nodarījuši pāri, aizskāruši ēšanas laikā vai kā citādi izprovocējuši. Visbiežāk bērniem tiek sakostas rokas, kājas, seja un galvas matainā daļa. Nereti paliek kosmētiski defekti, arī invaliditāte. Milzīgais gadījumu skaits ļoti uzskatāmi norāda, ka vai nu kaut kas nestrādā likumdošanā, vai arī, iespējams, problēmas ir likuma ievērošanas uzraudzībā. Ir daudz vairāk jārunā par vecāku atbildību. Visbiežāk pie vainas ir akla dzīvnieku mīlestība, kad suņa saimnieks pat nepieļauj domu, ka dzīvnieks varētu būt agresīvs.”
Maruta Freimane, psihoterapeite: “Cilvēkam patīk cilvēciskot dzīvniekus savā uztverē, un to lieliski veicina dažādu fotogrāfiju un video uzņemšana un publicēšana. Tas iemidzina cilvēkos spēju novērtēt iespējamos riskus. Lai kādi arī būtu likumi, galvenā lieta, kas rada drošu cilvēku un dzīvnieku kopā būšanu, ir izpratne, ka dzīvnieka domāšana un dziņas atšķiras no tām, kādas ir cilvēkiem. Likums un sodi no visa pasargāt nevar. Tā ir tikai mūsu atbildība – veidot vidi tādu, lai dzīvnieki neapdraudētu mūs pašus vai apkārtējos. Pēc suņa uzbrukuma visiem iesaistītajiem – gan cietušajam, gan to redzējušajiem un dzirdējušajiem – var izveidoties traucējumi, piemēram, trauksme, bailes no suņiem. Atkarībā no tā, cik nopietns bijis uzbrukums un kāds ir cilvēks, tas var diezgan būtiski iespaidot tālāko dzīvi. Reizēm cilvēki izvairās no suņiem, izvēlas citus ceļus, baidoties sastapt suņus. Smagākos gadījumos bailes var radīt pat fobiju.”
Leons Markelovs, kinologs: “Pašlaik lielākā uzmanība tiek pievērsta tam, vai suņi savas dabiskās vajadzības nenokārto zālē, bet nav iestādes, kas kontrolētu, uzraudzītu un dotu padomus, lai izvairītos no bīstamām situācijām. Bet šādai iestādei jābūt, citādi šādi gadījumi kā nupat Babītē būs visu laiku. Nav jau vainīgi suņi vai atsevišķas suņu šķirnes, kā daudziem labpatīk domāt, bet suņu saimnieki. Neapdomīgi bērniem suņi tiek iegādāti rotaļlietu vietā. Rezultāts ir traģisks. Ģimenē dzīvniekam jābūt – tas cilvēkā attīsta brīnišķīgas īpašības, tomēr ir jāievēro stingri uzturēšanas un audzināšanas noteikumi. Un reizēm labāk tomēr izvēlēties pundurtrusi vai jūrascūciņu. Audzināts suns, kas izgājis dresūras kursu, neko sliktu nenodarīs, taču ar noteikumu, ka cilvēks netraucēs viņam dzīvot. Mazi bērni un suņi – tā ir nesavienojama kombinācija. Tie jānošķir, un tas attiecas uz jebkāda izmēra un šķirnes suņiem. Nekāda savstarpēja spēlēšanās. Tas ir zvērs, un iekožot viņš saka nē, saka, ka viņam kaut kas nepatīk, sāp. Bērni sāpes sunim var nodarīt nemanot, tāpat uzbrukumu var izraisīt instinkti.”
Aivars Borovkovs, jurists: “Cilvēki ārkārtīgi pretojas pat pašam minimumam, lai sakārtotu regulējumu – suņu čipēšanai. Atziņas, kā pareizi apieties ar dzīvniekiem, gūst empīriskā ceļā. Lielāki naudas sodi diez vai samazinās gadījumu skaitu, kad bērni cietīs no ģimenes suņu uzbrukumiem. To novērst ir ļoti grūti. Drīzāk jāpievēršas sabiedrības izglītošanas un audzināšanas darbam, jārunā par to, cik būtiska ir suņu apmācība, dresūra. Jāpalīdz saprast, ka dzīvnieks ir paaugstinātas bīstamības objekts.”
UZZIŅA
* Šogad Valsts policijā reģistrēti 429 gadījumi, kad cilvēkus sakoduši dzīvnieki, pārsvarā suņi. Pērn bija 494, bet 2014. gadā 547 šādi gadījumi.
* Visbiežāk cilvēkus sakoduši suņi, taču saņemta informācija arī par citu dzīvnieku – zirgu, mežacūku, lapsu un citu – kodumiem.
Avots: Valsts policija
