Guntars Pupelis: Slimnīca, nevis celtniecības organizācija 0
Ja atskatāmies nesenā pagātnē, veselības ministru uznācieni vienmēr ir bijuši saistīti ar kādiem konkrētiem ekonomiskiem mērķiem, kam pamatā ir kāda politiska grupējuma intereses. Man tiešām ir grūti atcerēties ministru, kurš būtu mēģinājis izveidot ilgtspējīgu sistēmu. Ja nu vienīgi runājot par medicīnas objektu celtniecību. Atceroties Gundaru Bērziņu, var droši teikt, ka viņš iesāka veselības aprūpes modeli ar nosaukumu “medicīnas celtniecība”. Tas turpinās joprojām ar lozungu par Eiropas fondu naudas apgūšanu. Taču esmu personīgi vairākas reizes atgādinājis mūsu bijušajam valdes priekšsēdētājam, ka Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) pirmkārt ir slimnīca, nevis celtniecības organizācija, un ka labs celtniecības vadītājs nevar būt vienlaikus arī labs ārstniecības procesa organizētājs.
Atbilstošas kvalifikācijas speciālistu trūkst daudzos līmeņos, bet īpaši medicīnā. Ja idejas realizācija nonāk līdz absurdam, tad seko kvalitatīvs lēciens, tā kādreiz sacījuši marksisma klasiķi. Latvijā veselības aprūpes sistēma ir nonākusi līdz absurdam tāpēc, ka tie, kas garantē valsts noteikto veselības aprūpes grozu, strādā visgrūtākajos apstākļos un saņem nožēlojamu samaksu. Tātad jāsagatavojas kvalitatīvam lēcienam.
Lauku slimnīcās, lai noturētu speciālistus, algas ir krietni lielākas, taču arī tas neglābj sistēmu, speciālistu trūkst, māsu nav, slimnīcas nīkuļo. Lai varētu brīvāk rīkoties ar resursiem, slimnīcas tika pārvērstas par SIA (to, ka universitātes slimnīcu var pārvaldīt šādā veidā, droši vien citur pasaulē nezina, taču Latvijā viss ir iespējams). Esam lielo iespēju zeme un par to nekaunamies… Tas, ka slimnīcām nebija jāatbilst konkrētām prasībām, lai varētu pretendēt uz neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēja statusu un attiecīgu valsts finansējumu, ir novedis pie situācijas, ka darbs tur tiek nodrošināts uz viesārstu dežurantu rēķina, nevis pastāvīgi strādājošiem slimnīcas speciālistiem. Šāda sistēma sevi izsmeļ, jo cieš darba kvalitāte un pacientu drošība.
Pašreizējā Veselības ministrijas plānā ir iezīmēti slimnīcu līmeņi, taču bez speciālistu nodrošinājuma to nevarēs realizēt. Ja paskatās uz mūsu kaimiņu P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārvades līkločiem, var saskatīt zināmu līdzību ar apgāztām bobsleja kamanām, kas lielā ātrumā traucas pa bobsleja trasi. Tiem, kas vēro, ir svarīgi, lai trase tiktu izbraukta, taču nav svarīgi, kas notiek ar braucējiem. Jā, sistēmā ir daudz pavāru (lūdzu nejaukt ar cienījamiem speciālistiem), kas kādam vāra. Galvenais ir virtuve, pārējais ir sīkums. Brīžiem tas atgādina elles pavardu, taču, kur ir elle, jābūt klāt arī dievam.
Ja nu patlaban mums ir veselības ministre, kas turas tālāk no elles pavardiem (no politikas), ir gatava plānot ilgtermiņā (tiešām viņai varētu kādu garāku laika sprīdi ļaut strādāt) un saprot personāla resursu politikas nozīmīgumu un beidzot apturēs mediķu aizplūšanu no valsts sektora.
Paveroties kaut vai RAKUS uzņemšanas nodaļas darbā, var ieraudzīt lielu reāli nabadzīgu pilsoņu jūru, smagas traumas, dzīvību apdraudošas slimības. Šos pilsoņus, nešķirojot gados vecos un jaunos, mēģina glābt ārsti un māsas, kuru valsts noteiktā izpeļņa ir kliedzoši netaisnīga. Tas pats notiek arī citās slimnīcās, kas aprūpē mūsu valsts iedzīvotājus.
Pašlaik tautas apziņā tiek kultivēti dažādi lozungi saistībā ar veselības aprūpi Latvijā. Viens no tiem ir, ka mūsu medicīna ir vēl ļoti laba, ņemot vērā finansējumu. Taisnība, tas notiek tādēļ, ka medicīnas darbinieki labi strādā, kaut algas ir ļoti mazas. Sākam ar pakāpenisku algu palielināšanu neatliekamās palīdzības jomā strādājošiem, medicīnas speciālistiem un māsām. Var teikt, ka tas jau notiek. Taču vai dzirdējāt pēdējo anekdoti – pavāri iztrūkstošos produktus aizvietoja ar iesaiņojumu, jo iesaiņojumā ir saglabājusies produkta smarža, un tā Saeimā tapa desmit procentu piemaksa par piecu stundu pārstrādi. Tiešām organisks domāšanas veids, un, kā jūs jau zināt, organiska cikla galaprodukts tiek lietots mēslošanai un ir latviešu spēka vārds.
