Trīspadsmit, nevis 71 grāmatvede 9
2013. gada decembrī slimnīcas valdes priekšsēdētāju atlaida, pārējie valdes locekļi atkāpās paši. Palika Valteres iesāktie darbi un turpinājās kārtējie Stradiņa slimnīcas vadības meklējumi. Konkursu ministrija nerīkoja, jo laikam saprata, ka tas jau sākotnēji lemts neveiksmei – iepriekšējie slimnīcas vadītāji (ieskaitot Māri Pļaviņu) aizgājuši ar negodu un kurš gan gribēs rauties uz amatu, kur darba un konfliktu bez gala. Tātad atlika sākt kluso pierunāšanas procesu. Tā kā veselības ministra groži bija “Vienotības” rokās, pretendenti tika meklēti arī pašas partijas biedru rindās. No visiem kandidātiem galu galā premjerministrei Laimdotai Straujumai padevās pašas pārstāvētās “Vienotības” biedrs farmācijas firmas “GlaxoSmithKline Latvia” valdes priekšsēdētājs, ārsts un maģistrs biznesa vadībā Dins Šmits, kuru slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā iecēla 2014. gada februārī.
Tāpat kā Valtere arī Šmits bija apņēmības pilns un drīz informēja kolektīvu par pārmaiņām slimnīcas pārvaldes struktūrā. Administrācijā strādājošo skaitu bija paredzēts samazināt kaut nedaudz, bet tomēr – no 77 darbiniekiem līdz 59. Slimnīcā patlaban uz 3000 darbiniekiem ir trīspadsmit, nevis 71 grāmatvedis, kā to aplam laikrakstā “Vesti” (10. marts) apgalvojis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Kaut gan nupat pēc slimnīcas Finanšu departamentā veiktā audita secināts, ka jāveic revīzija administrācijas algās, jo nav skaidrs, kā tās veidojas un cik pamatotas piemaksas ir slimnīcas administrācijai, tomēr slimnīcas vadība uzskata, ka šis secinājums ir kļūdains. Sākot ar 2014. gada 1. augustu, Finanšu departamentā (un ne tikai) ir ieviesta jauna atalgojuma sistēma, nosakot administratīvi saimnieciskajam personālam fiksētu mēnešalgu un likvidējot piemaksas, kas daudzu gadu garumā tika piešķirtas no ārstniecisko pakalpojumu ieņēmumiem. Tādējādi mēnesī tiek ietaupīti 20 000 eiro, skaidro slimnīcas preses sekretāre Lāsma Sīle.
Tiesa, “Stradiņu” kapitāldaļu turētāja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa ir norādījusi, ka administrācijas algas joprojām ir augstas un svārstās robežās no 3000 līdz 4700 eiro. Taču nevar piekrist Zvidriņas apgalvojumam, ka ārstiem augstākās algas ir divreiz mazākas. Vairāku slimnīcas klīniku vadītāji mēnesī saņem konstantu lielumu – no 6500 līdz 7500 eiro, bet ir pietiekami daudz arī tādu ārstu, kuru mēneša ienākumi slimnīcā ir ap 10 tūkstošiem eiro. Tiesa, slimnīcā strādā ārsti, kam par darba slodzi maksā tikai 550 eiro, un netrūkst tādu nodaļu vadītāju, kuru alga pēc nodokļu nomaksas ir tikai 660 eiro mēnesī, vai tādu medicīnas māsu, kas atalgotas ar 380 eiro par darba slodzi pēc nodokļu nomaksas.
Kāds “Stradiņu” ārsts man pastāstīja, ka struktūrvienību vadītājiem ir jāizdomā, kā nodrošināt algas saviem padotajiem. Daļa piedaloties zāļu pētījumos, daļa mācot studentus, citi nodarbojoties ar zinātni, ne viens vien piepelnoties privātajās struktūrās. Bet neko briesmīgi lielu tur nevarot sagrābstīt, ja pamatsumma ir tik maza. 100 vai 200% uzcenojums, kā norādījušas pēdējā audita veicējas, tur nekādi nevarot sanākt. “Un tad pēkšņi izrādās, ka cilvēki, kas te apkārt staigā uzvalkos un neko lielu nedara, saņem 4000 eiro, jo viņiem ir veikta algu reforma. Viņi, lūk, ir darba tirgū pieprasīti, bet ārsti nav,” secina slimnīcas dakteris.
L. Sīle pastāstīja, ka bijis iecerēts līdz rudenim slimnīcā ieviest vienoto atalgojuma sistēmu, diemžēl kārtējā vadības maiņa šo procesu apturējusi.
