Slimību un kaitēkļu izplatība ziemas rapša laukos novembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Gada nogale ir laiks, kad no meža masīvu puses uz rapšu laukiem sāk lūkoties lielā izmēra kaitnieki – dažādu sugu meža dzīvnieki, kuri kā katru gadu līdz pavasarim dažādos ēdienkarti ar rapšu lapām. Bojājumu intensitātē nozīme ir rapšu šķirnes attīstības īpatnībām un sējumu apstrādei rudenī. Toties martā, atgriežoties gājputniem, laukus atkal apciemos gulbji, dzērves un meža zosis, atzīstot sējumus par labu vietu atpūtai, diemžēl augiem aplaužot lapas un tos nobradājot.
Šoruden daudzos laukos tika konstatēts plašs kaitēkļu klāsts. Laika apstākļi bija piemēroti dažādu kāpuru un laputu uzdzīvei, tomēr to klātbūtne rudenī neapdraudēja augu izdzīvošanu kopumā, jo lielākajā daļā rapšu lauku augu lapu masa sasniedza iespaidīgus apmērus. Pašā oktobra nogalē, iestājoties zemākai gaisa temperatūrai, kaitēkļu barošanās rapšu sējumos beidzās. Kāpostu un rāceņu balteņu, cekulkožu, pūcīšu un zāģlapseņu kāpuri, ja nebija paspējuši iekūņoties, aukstumā aizgāja bojā. Krustziežu alotājmušu kāpuri, kas rudenī bija samērā plaši izplatīti, bet, barojoties lielajās lapās, neietekmēja augu attīstību, bojā neaizgāja, bet iekūņojās lapās. Arī laputis, priekšroku dodot siltākam laikam, pazuda no sējumiem. Gliemežiem aizvadītais rudens bija ļoti nelabvēlīgs, jo lietaino, miglaino dienu, kurās varētu aktīvi baroties, bija ļoti maz. Tomēr nav pamata cerēt, ka gliemeži ir atteikušies no rapšu laukiem kā barības bāzes – augsnē sadējot oliņas, pieaugušie īpatņi ir parūpējušies par nākamās paaudzes attīstību. Ja vien tūliņ neiestāsies īsta ziema, tad arī novembra siltākajās dienās gliemeži var turpināt pasīvi baroties.
Šoruden, gatavojoties ziemas rapšu sējai, bija emocionāli grūti ievērot saprātīgo pieņēmumu, ka laika apstākļu ziņā divus gadus pēc kārtas nemēdz būt vienādi slikti. Iepriekšējā gada rudens lietavu dēļ daudz ko no iecerētā nebija iespējams paveikt. Šogad ziemas rapšu lielākās platības tika iesētas ļoti savlaicīgi, un neierasti siltajos turpmākajos mēnešos augi strauji attīstījās.
Nezāles, kuras iespējams ierobežot, vairākumā sējumu tika sekmīgi ierobežotas, bet ziedošās krustziežu nezāles, šoruden īpaši sacenšoties dzeltenumā ar košajām rudens lapām, radīja neizpratni garāmbraucējos.
Viena no bīstamākajām slimībām, kas rudenī iespējama ziemas rapšu sējumos, – krustziežu sakņu augoņi – šoruden VAAD speciālistu apsekotajos laukos līdz oktobra beigām netika konstatēta. Tomēr līdz salam saimnieki vēl var pārlūkot ziemas rapšu laukus, lai, iespējams, konstatētu slimības klātbūtni. Protams, rudenī var tikai konstatēt faktu, bet, zinot, kur tie parādījušies, kaut daļēji iespējams novērst to ierosinātāju pārvietošanu uz citiem laukiem, sākoties pavasara lauku darbiem.
Nozīmīgākās un pamanāmākās slimības rapšu sējumos rudenī ir krustziežu sausplankumainība un krustziežu sausā puve. Iespējama arī īstā miltrasa. Šoruden VAAD speciālisti krustziežu sausplankumainības pazīmes uz lapām konstatējuši visos reģionos, bet ne visu novadu apsekotajos laukos. Arī izplatība ar retiem izņēmumiem novērota 2–10% robežās ar dominējošu slimības attīstības pakāpi 1%. Nekur minētās slimības izplatība neapdraud augu attīstību, tātad arī pārziemošanu.
Pārējās slimības apsekotajos laukos uz lapām netika atrastas. Turpmākajā periodā pārziemošanu drīzāk apdraud lielā, dažviet milzīgā lapu masa, kas kopā ar nesasalušu augsni un biezu sniegu var radīt labvēlīgu vidi sniega pelējuma attīstībai un augu izsušanai. Vēlu sētajos, dažādu iemeslu dēļ slikti un nevienmērīgi sadīgušajos rapšu laukos nepārziemošanas risku palielinās spēcīgs kailsals.
Vairāk par augu aizsardzību lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops novembra numurā
