Slimību un kaitēkļu izplatība graudaugu sējumos augustā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Kaitīgajiem organismiem šogad augustā ar barību būs diezgan bēdīgi. Daudzos laukos jau jūlijā nebija ne vēsts no zaļās krāsas, un tas nozīmē, ka kaitnieku laiks beidzies. Tikai melnais sodrējums atbilstoši nosaukumam iezīmē tumšas krāsas akcentus brūnganajos un dzeltenīgajos graudaugu sējumos, visvairāk – kviešos. Ierosinātājsēne ir saprofīts parazīts, kas neattīstās uz dzīvajām auga daļām. Izplatīšanos veicina mitri laika apstākļi, slimi vai citādi novājināti augi.
Ja sodrējuma inficētās vārpas aplūko tuvāk, tās parasti ir tukšas vai arī pildītas ar sīkiem nevērtīgiem graudiem – tas pierāda, ka augs jau ir mocījies lielāko attīstības perioda daļu. Tas savukārt norāda uz augsnes īpatnībām, agrotehniskām kļūdām vai pārlieka sausuma ietekmi augu attīstības laikā.
Uz rudzu stiebriem iespējama svītru rūsas attīstība, tikai stiebriem jābūt vēl zaļiem, jo rūsa neattīstās uz nokaltušajām auga daļām. Augustā vēl pastāv neliela iespēja, ka kādā rudzu vai tritikāles sējumā attīstīsies melnie graudi. Tas iespējams tehnoloģisko sliežu malās vēlāko šķirņu sējumos.
Līdz jūlija trešās dekādes sākumam Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas kaitēkļu un slimību monitoringu veicošie speciālisti slimības izpausmes bija pamanījuši tikai Vidzemes, Zemgales ziemeļdaļas un Pierīgas atsevišķu novadu dažos rudzu sējumos. Vairāk inficēto rudzu vārpu tika konstatēts gar tehnoloģisko sliežu un lauku malām.
Melno graudu izplatība ir cieši saistīta ar laika apstākļiem rudzu ziedēšanas laikā – jo tas vēsāks un lietaināks, līdz ar to arī garāks, jo melnie graudi vārpās attīstīsies vairāk. Tādēļ varbūt ir vērts pirms kulšanas pārlūkot savus laukus – melnie graudi nav pavisam pazuduši.
Uz vasaras kviešu un miežu vārpām turpinās attīstīties vārpu plēkšņu plankumainība. Slimības pazīmes uz vārpām parādījās jau graudu piengatavībā, un, ja tās turpinās intensīvi attīstīties, var samazināties graudu kvalitāte. Ja augusts neskoposies ar nokrišņiem, tad lielāka iespēja būs vārpās attīstīties vārpu fuzariozei.
Arī vasarāju graudaugu lapas daļā sējumu bija dabiski nokaltušas, daļā – slimību nokaltētas, pat nesagaidot jūlija beigas. Augustā lapu slimību attīstībai būs iespēja turpināties sējumos, kur būs saglabājušās zaļās lapas un vārpas. Tā attīstību turpinās rūsas – brūnā rūsa un dzeltenā rūsa vasaras kviešos, inficējot arī vārpas, un miežu pundurrūsa miežu sējumos.
Auzu sējumos turpinās izplatīties auzu vainagrūsa, kas ar dzelteniem putekļiem var pārklāt arī skaras. Jūlijā uz vasaras kviešu lapām diezgan plaši izplatīta bija graudzāļu miltrasa, kas augustā, turpinot attīstīties, inficēs arī vārpas.
Miežu sējumos plaši izplatītā miežu lapu tīklplankumainība turpinās nokaltēt lapu zaļās daļas, ja tādas vēl kādā sējumā būs atrodamas. Ar putošo melnplauku inficētie augi miežu un auzu sējumos bija atrodami jūlijā, bet augustā sporu masa aizputējusi, slimie augi vairs nav atrodami. Lai arī putošās melnplaukas nav sevišķi bieži sastopamas, tomēr šo lauku saimniekiem vajadzētu ņemt vērā, ka, atstājot graudus nākamā gada sējai no inficētā lauka, laikus jāpadomā par slimības ierobežošanu. Melnplaukas iespējams ierobežot tikai ar sēklas materiāla kodināšanu.
Paliekoša vērtība sējumos ir nezāles. Tuvojoties kulšanas laikam, daļā lauku var vērot, kā nezāles pamanījušās pāraugt kultūraugu. Tās ir rudzusmilgas, kas rada tumšāku tonējumu virs dzeltenbrūnajām vārpām, vējauzas, kas vienmēr pāraug iesēto, un tās ir lāčauzas, kas arī augustā vēl zaļganas, jo to lapas slimības nesabojā. Arī vārpata spēj izaugt ļoti gara, sevišķi tehnoloģiskajās sliedēs vai citā brīvā lauka vietā. Otrā elpa augustā vērojama rudzupuķēm, šogad atkal ir suņkumelīšu gads, arī ķeraiņu madaras un vēja griķi spēj apturēt ne vienu vien kombainu.
Ja pirms ražas novākšanas kļūst skaidrs, ka kombains ar lielo zaļo masu galā netiks, tad šobrīd Latvijā ir pieļaujami glifosāta tipa herbicīdu smidzinājumi pirms ražas novākšanas. Graudaugu laukos tas darāms pilngatavības fāzē, lai ierobežotu nezāles, nevis dzeltengatavības fāzē, lai paātrinātu graudu nogatavošanos. Graudi ātrāk nenogatavojas, tie vienkārši izžūst reizē ar nezālēm. Smidzināšana jāveic 7–14 dienas (skatīt izvēlētā preparāta lietošanas instrukciju) pirms kulšanas, lietojot ieteiktās devas un izvērtējot smidzinājuma nepieciešamību.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
