Foto – Shutterstock

Parkinsona slimības riski. Arī – ja cilvēks nodarbojies ar automašīnu akumulatora izjaukšanu 0

Manam tēvam bija Pārkinsona slimība. Vai tā būs arī man vai maniem bērniem? Kā to pārbaudīt? Ainārs Valmierā

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Atbild P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Andrejs Millers: “Galvas smadzenēs ir struktūras, kurās koncentrētas šūnas, kas sintezē dopamīnu. Dopamīna deficīts ir pamatā Pārkinsona slimībai vai sindromam. Zinātnieki ir pierādījuši, ka tikai tad, ja 50 – 70% no šūnām, kas sintezē dopamīnu, iet bojā, pacientam parādās Pārkinsona slimībai līdzīgie simptomi. Šobrīd tiek veikti pētījumi, lai varētu agrīni, pirms simptomu parādīšanās noteikt, vai pacientam nav problēmas ar dopamīna sintēzi.

Tā kā tā ir neirodeģeneratīva slimība, tās biežums pieaug līdz ar vecumu. Visbiežāk tā parādās pēc sešdesmit gadu vecuma, taču ir arī cilvēki, kuriem šīs slimības simptomi – roku trīce, kustību lēnīgums, muskuļu stīvums, gaitas izmaiņas, līdzsvara traucējumi, neskaidra runa – izpaužas daudz agrāk. Zinātnieki noskaidrojuši, ka ir 11 – 12 gēni, kuru izmaiņas saistītas ar Pārkinsona slimības rašanos gados jauniem pacientiem. Ģenētisku noslieci uz Pārkinsona slimību Latvijā noteikt nevar. Tomēr nevar apgalvot, ka tad, ja tā ir bijusi vecākiem, tā būs arī bērniem. Arī ārējās vides faktori, piemēram, dažādi toksīni, var bojāt dopamīna struktūras smadzenēs, izraisot šo šūnu bojāeju. Zināmi gadījumi, kad saslimuši cilvēki, kas agrāk nodarbojušies ar automašīnu akumulatoru izjaukšanu un nonākuši saskarē ar svinu.Smadzeņu struktūras, kurās notiek dopamīna sintēze, var novērtēt, veicot magnētisko rezonansi, kompjūtertomogrāfiju, radionuklīdo diagnostiku – scintigrāfiju, reizēm jāveic arī galvas asinsvadu izmeklējumi, jo simptomi var būt saistīti ar asinsrites problēmām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārstēšanas pamatā ir medikamentu lietošana, kas novērš dopamīna deficītu un mazina motoros simptomus. Kad slimība jau progresējusi, iespējams veikt operāciju, kuras laikā pacienta galvas smadzenēs tiek implantēti elektrodi (dziļā smadzeņu stimulācija).”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.