Slimības un kaitēkļi kartupeļu laukos jūlijā 0
Kartupeļiem jūnija vidū sagaidītie nokrišņi bija ļoti noderīgi lapu masas veidošanai un tādējādi arī jaunajai ražai. Līdz jūnija otrajai pusei VAAD nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti kartupeļu stādījumos nekonstatēja tajos izplatītāko slimību – kartupeļu
lakstu sausplankumainības
un kartupeļu lakstu puves vērā ņemamu izplatību.
Kurzemes pusē atsevišķos mazdārziņos tika novērotas
sausplankumainības
pirmās pazīmes. Atsevišķos novados lakstus dažviet jūtami bojāja krusa, samazinot augšanas sparu.
Jūlijā, vērojot laika apstākļus un kartupeļu attīstību, jāseko līdzi iespējamajai slimību izplatībai. Pieturoties sausiem laika apstākļiem, kuros lakstu puve neattīstās, jāņem vērā, ka arī sausplankumainība var jūtami iespaidot augu attīstību un ir ierobežojama.
Ja mitruma pietiks, aktivizēsies kartupeļu lakstu puve – par infekcijas izplatības sākumu būs informācija VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv. Izvēloties aizsargāt kartupeļu stādījumu no minētajām slimībām ar fungicīda smidzinājumu, pirmajiem diviem smidzinājumiem ieteicams izvēlēties sistēmas iedarbības preparātu, bet vēlākajiem – pieskares iedarbības.
Izvēloties fungicīdu stādījuma apstrādei, vēlams noskaidrot produkta iedarbības veidu, jo ne visi preparāti ierobežo abas kartupeļu lakstus apdraudošās slimības.
Lai laikus veiktu smidzinājumu, biežāk un rūpīgāk jāapseko stādījumi ar izveidojušos lielu lakstu masu, kas izvietoti aizvēja vietās un kur, iespējams, iestādīts inficēts sēklas materiāls.
Profilaktisku smidzinājumu lakstu puves ierobežošanai ieteicams veikt laikā, kad laksti sakļaujas vagās, tādējādi samazinās augu dabiskā vēdināšanās un veidojas labvēlīga vide slimības attīstībai. Dažviet tas varētu būt arī jūlija sākumā.
Kartupeļu stādījumos jūlijā novērojamas arī vairākas slimības, par kuru ierobežošanu jādomā, izvēloties sēklas materiālu, jo veģetācijas periodā tās neierobežo. Atsevišķiem augiem laksti atpaliek augumā, lapas krokojas, arī priekšlaikus dzeltē – šie augi, visticamāk, ir slimi ar kādu no kartupeļus inficējošiem vīrusiem. Ja slimos augus atstāj stādījumā, tad rudenī no tiem novāc daudz sīku bumbuļu. Šie bumbuļi nederēs stādīšanai, jo atkal izaugs vīrusslims cers, bet tie nav kaitīgi ne cilvēku, ne dzīvnieku veselībai.
Katru gadu kādā stādījumā vērojami atsevišķi augi, kuru stublāji no apakšas nomelnējuši un izraujot nepatīkami smako – tā ir tipiska
bakteriālās melnkājas
pazīme. Arī šie augi no stādījuma izvācami, jo kvalitatīvu ražu tie nedos, slimība saglabāsies mazajos bumbuļos, un, izvēloties tos stādīšanai, atkal izaugs slims augs.
Daļa kartupeļu stublāju, sevišķi pietiekama mitruma apstākļos, ietērpjas baltā voilokveida apsarmē. Šos augus nevajag no stādījuma izraut – tā ir
baltkāja
, slimība, kas dēvējama par melnā kraupja vasaras formu un norāda, ka rudenī kartupeļi būs vairāk inficēti ar melno kraupi.
Veģetācijas periodā kartupeļu stādījumos kaitēkļu klāsts nav plašs. Ievērojamākais un jau no jūnija pirmās puses izplatītākais ir
kartupeļu lapgrauzis
jeb Kolorādo vabole. Jūnijā atrodamas pārziemojušās pieaugušās vaboles, arī to pirmie olu dējumi un pirmie izšķīlušies kāpuri.
Jūlijā sagaidāma visu lielumu kaitēkļa kāpuru visintensīvākā barošanās ar kartupeļu lapām. No viena olu dējuma izšķīlušies kāpuri, līdz tie iekūņojas zemē, paiet mēnesis, un to apetīte aug līdz ar kāpura izmēriem. Kāpuriem nav dabisko ienaidnieku, tādēļ lietojama tikai mehāniska vai ķīmiska kaitēkļa ierobežošana. Ja kāpuru daudz, tie labvēlīgos laika apstākļos – siltumā un sausumā – dažās dienās nograuž lapas, atstājot tikai stublājus.
Kartupeļu sēklas laukos nepieļaujams kaitēklis ir
laputis.
Tās jūlijā barosies kartupeļu lapu apakšpusē un, pārvietojoties no cera uz ceru, pārnēsās vīrusslimības. Šī patiesība jāņem vērā arī nesertificētu kartupeļu stādītājiem. Sertificētā kartupeļu sēklas materiālā vīrusslimi bumbuļi nav pieļaujami.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops jūlija numurā
