Kakla sāpes un angīna 0
Slimības izraisošajām baktērijām patīk siltums, tās savairojas arī cilvēka organismā un gaida izdevību, lai varētu uzbrukt. Uzbrukumam labvēlīgi apstākļi veidojas krasu temperatūras svārstību gadījumā: pēkšņa karstuma un aukstuma maiņa gļotādas padara jutīgākas un uzņēmīgākas pret slimību ierosinātājiem. Karstā laikā šādas temperatūras svārstības piedzīvo ikviens, ieejot, piemēram, veikalā, kurā uz pilniem apgriezieniem darbojas kondicionieris, vai iedzerot aukstu dzērienu, kas turklāt atdzesēts ar ledu.
Lai izvairītos no kakla sāpēm vai angīnas, arī vasarā ir spēkā noteikums, ka regulāri jāmazgā rokas, kā arī jāvairās dzert ļoti aukstu, jo īpaši laikā, kad atrodas tiešos saules staros un spēcīgi sakarst.
Smagums kājās
Karstā laikā kāju vēnas paplašinās, tāpēc asinīm ir grūtāk tecēt atpakaļ uz ķermeņa augšdaļu, uz sirdi. Asinis stagnē asinsvados, līdz ar to ir sajūta, ka kājas satūkušas kā bluķi (jo īpaši cilvēkiem, kuriem asinsrites problēmas ir arī citos gadalaikos). Lai no tā izvairītos, nevajadzētu ilgstoši atrasties nekustīgi un vienā pozā, piemēram, gulēt pludmalē. Ieteicams pastaigāties, kā arī bradāt pa ūdeni – tas atvēsinās, veicinot asinsvadu sašaurināšanos. Arī soļošana pa smiltīm iedarbosies līdzīgi masāžai un kavēs asiņu sastrēgumu veidošanos.
Aizcietējumi
Vasarā pieļaujam dažādas atkāpes no ikdienas uztura režīma, piemēram, ceļojot vai dodoties piknikā. Gremošanas sistēma var apjukt un pieteikt streiku, kas izpaužas kā apgrūtināta vēdera izeja. Risinājums ir vienkāršs – katrā ēdienreizē jācenšas ēst augļus un dārzeņus. Tajos esošās šķiedrvielas stimulēs normālu gremošanas procesu. Svarīgi ir arī pietiekami daudz un bieži padzerties, vislabāk – svaigu ūdeni.
