Miegs uzlabojas, bet ne visiem 0
Miegs ir cilvēka veselības būtiska sastāvdaļa, pat dzīvības nepieciešamība. Guļot organisms atjaunojas, gūst jaunu enerģiju un spēku, lai nākamajā dienā varētu atkal pilnvērtīgi darboties. Miegs ietekmē ikviena dzīves kvalitāti un labsajūtu.
Kā apgalvo klīnikas Ūdensroze, Neirožu klīnikas un Diagnostikas centra psihiatrs, miega speciālists Jevgeņijs Iznovs, vasarā miegs uzlabojas tikai tiem, kuriem nav nopietnu miega problēmu un nav bezmiega. Ja ārsts noteicis bezmiega diagnozi, neatkarīgi no gadalaika ar vislielāko varbūtību tā pastāvēs tāpat, ja vien netiks adekvāti ārstēta.
Vasarā miega kvalitāte uzlabojas, jo ir vairāk gaismas un tā veicina melatonīna jeb tā dēvētā miega hormona izdalīšanos. Melatonīns piedalās miega un nomoda ritma regulēšanā. Tāpat vasarā parasti ir atvaļinājumi, vairāk pozitīvu emociju, kas līdzsvaro organismu. Šajā gadalaikā ir vairāk prieka, vairāk dopamīna un serotonīna, ko mēdz dēvēt par laimes hormoniem.
Ja cilvēkam nav hronisku problēmu ar miegu, viņš, protams, guļ labāk, vairāk priecājas, vairāk smaida, vairāk smejas. Kopumā jūtas daudz labāk, tāpēc var teikt, ka vasara ir laimes laiks. Visi priecājas, smaida, saule spīd, un cilvēks kļūst pārliecinātāks par sevi. Rodas iekšējs miers, kas dod iespēju iemigt dabiskā veidā, bez zālēm.
Tie, kuriem ir slikts miegs vai kuri objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ neguļ, jūtas noguruši, viegli aizkaitināmi, raudulīgi. Tas tālab, ka smadzenes pa nakti neatpūšas un nenotiek reģenerācija, līdz ar to organisms nespēj atjaunoties. Rezultātā garastāvoklis pasliktinās, parādās noguruma sajūta, emocionālā fona maiņa, baudas sajūtas trūkums.
Tiem, kuriem vasarā miegs neuzlabojas, dakteris Jevgeņijs Iznovs iesaka laikus konsultēties ar ārstu, jo, ja problēma padziļināsies, tās ārstēšana būs ilgāka. Ja divus mēnešus pēc kārtas cilvēks trīs reizes nedēļā labi neguļ, tas jau uzskatāms par bezmiegu. Tas nozīmē, ka nepieciešama speciālista palīdzība.
Slimības, kas vasarā nekur nepazūd
Kaut arī tā vien šķiet, ka vasarā nevienu nemoka ne iesnas, ne klepus, jo laiks ir jauks, var sildīties saulītē un plunčāties siltā ūdenī, ir virkne slimību, kuras to vien gaida, lai cilvēks zaudētu modrību, un klāt tās ir!
Herpesvīruss
Kaut gan šķiet, ka vasarā atpūšamies vairāk un sev veltām vairāk uzmanības, arī no tā var nogurt un saslimt. Par daudz saules, peldēšanās, vairāk fizisku aktivitāšu, nekā ierasts, vēlāka gulētiešana vai ballītes līdz rīta gaismai… Tas viss nogurdina imūnsistēmu, liekot parādīties herpesvīrusa raksturīgākajai izpausmei – sāpīgi niezošiem pūslīšiem uz lūpām. Lai no tām izvairītos, ieteicams līdzsvarots dienas režīms, kā arī aizsarglīdzekļu lietošana, uzturoties saulē: lūpu balzams, krēms ar SPF faktoru.
Urīnceļu infekcijas
Ja karstā laikā pietiekami daudz un bieži nepadzeras, organismā sāk trūkt šķidruma un draud dehidratācija jeb atūdeņošanās. Urīns urīnpūslī kļūst koncentrētāks (par to liecina tā tumšā krāsa). Ja šādā situācijā ciešas un neiet uz tualeti, tiklīdz rodas vajadzība, urīnpūslis neiztukšojas pietiekami bieži un urīnā esošās baktērijas sāk vairoties uz nebēdu. Arī vaļīga seksuālā uzvedība un dzimumsakari, kas varētu šķist iederīgi vasarā, var veicināt dažādu slimību izraisītāju nonākšanu gan dzimumceļos, gan urīnceļos. Lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma, karstā laikā pietiekami bieži jāčurā, jādzer vairāk šķidruma (vairāk nekā pusotra litra dienā), kā arī vienmēr jāpārvelk peldoties saslapinātais peldkostīms vai peldbikses.
