Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku 4
Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Šogad no Latvijas ministriem nav sagaidāmas atrunas, ka skaitļi, uz kuru pamata izdarīti secinājumi, ir novecojuši. Pārsteigumu nav. Pirmoreiz Eiropas Komisija ar projektu iepazīstināja Latvijas amatpersonas un pusi no iebildumiem ņēma vērā. Bet secinājumus nemainīja. Kaut gan EK apgalvo, ka negatavo receptes, bet tikai ieteikumus, tomēr sasniegto vērtē pēc tā, kā īstenotas pirms gada izteiktās “rekomendācijas”. Latvija ir sasniegusi “ierobežotu progresu”. Tas ir daudz vai maz? Var būt pieci novērtējumi: “progresa nav”, “ierobežots progress”, “zināms progress”, “būtisks progress” un “pilnībā izpildīts”. Tātad otrs sliktākais. Kāpēc?
Eiropas Komisija prognozē, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad palielināsies par 2,8%, jo atjaunosies ES investīcijas, palielināsies vietējais patēriņš un mūsu preces vairāk iepirks galvenajos eksporta tirgos. “Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība, līdz ar to ir svarīgi īstenot pasākumus ienākumu nevienlīdzības samazināšanai – gan pārnesot nodokļu slogu no zemu atalgotajiem strādājošajiem uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē ekonomisko izaugsmi; gan nodrošinot to, ka sociālie izdevumi tiek precīzāk mērķēti tieši uz mazāk nodrošinātajiem sabiedrības slāņiem,” saviem tautiešiem norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Ar pērn ieviesto diferencēto neapliekamo minimumu vien EK neuzskata par novērstu ienākumu nevienlīdzību. Šajā ziņā nodokļu sistēma Latvijā nav tik efektīva kā citās valstīs. Piemēram, mazo algu saņēmējiem starpība starp bruto algu un neto algu ir pārāk liela. EK atkārtoti mudina pārcelt smagumu no darbaspēka nodokļiem uz patēriņu, īpašumu, vides piesārņotājiem un kapitālu.
Svarīgā minimālā ienākuma reforma netika ieviesta no 2017. gada, kā plānots, un neesot arī skaidrs, vai to ieviesīs. EK uzskata, ka neapliekamo minimumu vajadzētu palielināt līdz minimālās algas līmenim. Ģimenes valsts pabalsts ir izslēgts no mantiskā stāvokļa pārbaudes sociālās palīdzības saņemšanai, kas nedaudz paplašina tās saņēmēju loku. Netiek izmantots reģionālās mobilitātes pabalsts.
“Vāja sociālā aizsardzība rada augstu nabadzības līmeni, jo sevišķi cilvēku ar īpašām vajadzībām un gados vecāku cilvēku vidū,” lasāms EK ziņojumā. Nepietiekami atbalsta pasākumi zemas kvalifikācijas darbinieku, ilgstošo bezdarbnieku un personu ar kustību traucējumiem atkaliekļaušanai darba tirgū, konstatēts tajā.
Piesardzīga EK ir arī par pieteiktajām strukturālajām reformām, it īpaši veselības aprūpē. Par labi uzsāktām tās vērtē profesionālās izglītības un maksātnespējas administrēšanas jomās, institūtu apvienošanā, enerģētikas tirgū. Veselības aprūpes nepietiekamā finansējuma dēļ tika izprasīta atļauja palielināt budžeta deficītu par 0,1% (jeb par nepilniem 35 miljoniem eiro), taču tas tika pieļauts, ja tiks veiktas reformas. E-veselības ieviešana aizkavējusies, uzsākta ir tikai pakalpojumu pieejamības palielināšana onkoloģijā – “zaļais koridors” aizdomīgajiem pacientiem. Taču nākamie pieteiktie soļi – dzemdību nodaļu samazināšana – vēl tiks vērtēti, vai tie palielinās aprūpes kvalitāti, bet vai nesamazinās pieejamību? Latvija ir pieteikusi, ka nākamgad reformu veikšanai prasīs vēl lielāku budžeta deficīta atkāpi – pat par 0,4 – 0,5% no IKP. Acīmredzami vidēja termiņa budžetā pietrūkst līdzekļu medicīnas finansēšanai un tā plānota uz vēl lielākas aizņemšanās rēķina.
