Sava ātrā palīdzība 3
Terēzijas kundze par daudziem labiem padomiem pateicas laikraksta “Pavards” redaktorei Dzintrai Šulcei un ārstei Jeļenai Mališevai, kura konsultē televīzijas raidījumā “Zdorovje” (“Veselība”).
No avīzēm un žurnāliem izgrieztās publikācijas viņa sakārtojusi pa noteiktiem tematiem. Kad radi vai draugi sūdzas par savām problēmām, viņa atver savu kladi un pastāsta, ko šādā gadījumā varētu darīt.
“Protams, visvieglāk ir iedzert zāles. Cilvēki negrib par sevi rūpēties – tā ir kā slimība. Ja tas būtu manā varā, es skolu programmā ieviestu mācību par ārstniecības augiem un veselīgu uzturu,” viņa saka.
Terēzija nevēlas būt pilnībā atkarīga no ārstiem un medikamentiem, tādēļ viņas ātrā palīdzība ir punktu masāža. Ja uznāk liels nogurums un drūmas domas, viņa saspiež punktu bedrītē starp īkšķi un rādītājpirkstu, skaita līdz 15 un to atkārto trīs reizes. Kad jūt tuvojamies sirdslēkmi, pamasē roku mazos pirkstiņus vai kreiso auss ļipiņu. Ja vājums vēl nepāriet, piespiež punktu starp degunu un lūpām.
Terēzija tikusi galā pat ar rozi – uzlikusi slimajai vietai kompresi ar propolisu eļļā, un vaina pēc piecām dienām pārgājusi.
Sievietēm, kuras nomoka smaga menopauze, viņa iesaka lupstāju tēju, kuru vajag lietot, tiklīdz parādījušās pirmās klimaksa izpausmes. Laba šim nolūkam esot arī kazeņu lapu tēja.
Uz ļaunu atbild ar labu
Terēzija Daugule: “Ja kāds ir nodarījis pāri, pastāv trīs rīcības varianti. Pirmais – viņam “atzāģēt”. Otrais – piedot un lūgt par to cilvēku, lai smagums aiziet. Es parasti izmantoju trešo: ja man kāds izdara sliktu, es pretim – labu.
Kad pirms vairākiem gadiem manu jau tā niecīgo pensiju samazināja par 20 latiem, biju ļoti dusmīga uz valdību. Nopirku veselu somu ar stādiem un, asarām šķīstot, iestādīju 50 ogu krūmus, lai tiktu vaļā no niknuma. Neiešu taču piketēt vai Saeimai logus dauzīt! Pēc katras izraktās bedres jutos arvien labāk. Pensiju vēlāk atdeva, bet ogulāji ir kārtīgi paaugušies. Šogad apgādāju ar ogām bērnu ģimenes un vēl naudu nopelnīju. Tiem, kas mūžīgi dusmojas un grib citiem atriebties, iesaku atrast kādu nodarbi, lai piepildītu savu dzīvi.
Trīs gadus pēc kārtas braucu uz Pjuhticas klosteri, kur pareizticīgo mūķenes iemācīja lūgt par nelabvēļiem. Kad biju šo rituālu paveikusi, divu gadu laikā man 12 cilvēki lūdza piedošanu. Mācītājs to izskaidroja tā: man aizlūdzot par viņu labklājību, pāridarītājos pamodās sirdsapziņa.”
