Kādu lomu koronavīrusa “tracī” spēlē politika un reliģija 0
Pirms nedēļas trešdienā Turcijas aviosabiedrība izpildīja ierasto ikdienas reisu no Stambulas uz Rīgu. Nedz lidmašīnas salonā esošajiem pasažieriem, nedz apkalpei nekas neliecināja, ka šis reiss ir radikāli atšķirīgs un nākamajā dienā sacels tādu ažiotāžu divās valstīs – Latvijā un Igaunijā.
Uz klāja atradās ar jauno koronavīrusu inficēts pasažieris no Irānas. Valsts, kuru smagi skāris šīs slimības “Covid-19” uzliesmojums un par kuru ir bažas, ka stāvoklis tuvākajā laikā tikai pasliktināsies.
Saslimst pats veselības ministra vietnieks
Ceļotājs no Irānas uzskatāmi pierādīja – neviena valsts nav par tālu un eksotisku, lai tajā notiekošais neatbalsotos Rīgā. Ķīna, Itālija, Irāna un Dienvidkoreja ir jaunā koronavīrusa epicentri. Turklāt Irānas un Dienvidkorejas gadījumi ir ne tikai interesanti, bet arī ļoti pamācoši Latvijai.
Sociālajos tīklos atskanēja arī Latvijas cilvēku jautājumi – kādēļ tieši Irānā tik novēloti diagnosticēts koronavīruss un tik strauji izplatās infekcija? Turklāt patiesos slimības izplatības apmērus Irānā ir ļoti grūti aplēst. Lielā mērā tajā vainojama neuzticības gaisotne, kas valda starp oficiālo Teherānu un rietumvalstu galvaspilsētām.
Pašā Irānā ziņas par slimības izplatību kļuvušas par kārtējo bruģakmeni opozīcijas varas cīņās. Lai gan daudzviet Rietumos Irānu uztver kā totalitāru valsti, tomēr šis iespaids ir maldinošs. Pašreizējā autoritārā pārvalde ar garīgo līderi lielo ājatollu Alī Hameneī piedzīvo ļoti nopietnu kritiku un izaicinājumu varai – sākot ar mērenākām iebildēm varas politiķu rindās līdz asai kritikai opozīcijas politiķu starpā un protestētāju vidū ielās.
Opozīcijas pārstāvji un varas kritiķi apgalvo, ka inficēšanās apjomi ar jauno vīrusu esot daudzkārt lielāki par oficiālajiem skaitļiem.
Visticamāk, tas ir pārspīlēti, tomēr slimības izplatība noteikti ir plašāka, nekā par to liecina Irānas Veselības ministrijas statistika. Tas kļuva skaidrs, kad Irānas veselības ministra vietnieks Īradžs Harīrčī acīmredzami cieta no drudža preses konferencē, ko sasauca, lai paziņotu, ka epidemioloģiskā situācija tiek kontrolēta un izteikumi par liela skaita saslimušo slēpšanu neatbilst patiesībai.
Amatpersona acīmredzami mocījās, sviedri plūda aumaļām un Īradžs centās apslāpēt klepu. Drīz vien aizdomas apstiprinājās. Veselības ministra vietnieks pats bija inficējies, turklāt inficējis arī citus.
Izplatību veicinošie faktori
Vīrusa izplatību veicinājuši vismaz četri nozīmīgi faktori: 1) pārliecība, ka situācija tiek kontrolēta, 2) izteikti hierarhiskā valsts pārvaldes organizācija – šādu slimību gadījumā svarīgi ir signāli no slimajiem un viņu ārstējošajiem ārstiem, nevis oficiālie paziņojumi, 3) diagnostikas iespēju trūkums – Ķīnai, kur vīrusa izplatība sākās, pašai trūkst reaģentu diagnozes apstiprināšanai, bet ASV sankcijas neļauj Irānai iegādāties iekārtas un reaģentus ne no Savienotajām Valstīm, ne to sabiedrotajām, 4) zemā ekonomiskā aktivitāte valstī ne tikai padziļina sankciju sekas, bet nozīmē, ka ļaudis pulcējas protestu aktivitātēs un daudz laika pavada arī citos kolektīvos pasākumos (tostarp svētnīcās) – tie ir ideāli apstākļi šādu vīrusu izplatībai.
Reliģijas loma
Sociālajos tīklos parādījās arī video no Irānas, kuros redzami ļaudis svētnīcās,
kas ne tikai skūpsta, bet pat laiza barjeras vai stikla vitrīnas vietās, kur apglabāti svēto un mocekļu pīšļi.
Viņu vēstījums – nekāds koronavīruss mūs neuzveiks. Un atkal atskanēja jautājumi – kas tas ir? Vai tiešām reliģiskā tumsonība?
Reliģijai patiesi ir ļoti liela nozīme Irānas sabiedrībā, īpaši Kumas pilsētā, kas kļuva par slimības epicentru. Tā ir vienlaikus transporta mezgls un sena pilsēta, kas pazīstama ar savām svētnīcām. Visticamāk, tieši tādēļ te paviesojās tirgotājs no Ķīnas Hubei provinces – koronavīrusa izplatības epicentra. Šajā ziņā ir redzama līdzība ar Itāliju. Arī tur slimība ienākusi ar ceļotājiem.
Tomēr, kritizējot par reliģisku tumsonību, jāatceras, ka nezinām, vai tieši pirms minēto video filmēšanas šīs svētvietas nav tikušas rūpīgi dezinficētas. To šobrīd ļoti plaši veic šiītu svētvietās. Tāpat jāatceras, ka šādu video nodoms nav pamudināt citus laizīt svētvietu aizslietņus, bet gan mazināt paniku Irānas plašās mazizglītoto un reliģiski konservatīvo lauku iedzīvotāju masās. Pretējā gadījumā panika var izraisīt jaunu protestu vilni.
Un vēl – Irānā valdošais šiītu islāma paveids kā vienu no svarīgākajiem tikumiem izvirza gatavību sekot mocekļa Alī piemēram – pravieša Muhameda znotam, kura virsvadību noraidīja citi pirmo musulmaņu karavadoņi un kurš tika nogalināts vardarbīgā nāvē. Lai cik pārsteidzošs tāds vēstījums var šķist Latvijā, tas zināmā mērā nodod tieši šādas bezbailības ideju.
Sākās pagrīdes kristiešu sektā
To, ka reliģija ir nozīmīgs faktors koronavīrusa izplatībā, paradoksālā kārtā apliecināja arī tehnoloģiski ļoti attīstītā Dienvidkoreja. Epidemiologi nespēja izskaidrot tik strauju slimības izplatību.
Tikai nule atklājies, ka slimība sprādzienveidīgi aptvēra kādu pagrīdes kristiešu sektu.
Šī sekta sevi dēvē par Jauno debesu un zemes jeb Šiņčondži baznīcu. Sektas dalībnieki slēpa savu piederību tai, jo saskaroties ar apkārtējo cilvēku un varasiestāžu vajāšanu. Un epidemiologu maldināšana, noklusējot tik svarīgu informāciju, maksāja dārgi.
Aģentūra AFP ziņo, ka Dienvidkorejā uzskaitīto inficēšanās gadījumu skaits pēdējās dienās strauji pieaudzis, varasiestādēm veicot koronavīrusa testus vairāk nekā 260 tūkstošiem šīs baznīcas locekļu. 61 gadu vecai sektas loceklei 10. februārī sācies drudzis, bet viņa apmeklējusi vismaz četrus dievkalpojumus Degu pilsētā, pirms viņai tika diagnosticēts šis vīruss. Vairāk nekā puse cilvēku, kam konstatēta inficēšanās ar “Covid-19” vīrusu, esot saistīti ar Šiņčondži baznīcu.
Nedzeriet no kopīga biķera!
Risks, ka vīruss var izplatīties reliģiskās iestādēs ciešā kontaktā – saskūpstoties, apkampjoties, sarokojoties (un nepietiekami bieži un kārtīgi mazgājot rokas pēc sarokošanās), visticamāk, nav pietiekami novērtēts.
Šādas reliģiskas prakses nav raksturīgas tikai tālām valstīm un eksotiskām reliģijām. Turklāt Dienvidkorejas gadījumā runa ir par kristiešu sektu.
Arī Latvijas kristīgajās baznīcās netrūkst paražu, kas var būt bīstamas epidemioloģiskā ziņā.
Dažādu reliģisku priekšmetu skūpstīšana notiek gan katoļu, gan pareizticīgajā baznīcā. Un pat evaņģēliski luteriskās baznīcas rituālā Latvijā ir pieskaršanās ar lūpām vīna kausam, kas simbolizē Kristus asiņu biķeri.
Simboliskā šo priekšmetu slaucīšana ar kokvilnas drānu, ja vien tā nav samērcēta spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī, nekādi nemazina infekciju izplatības risku.
Koronavīruss ir caurmērā smagāka saslimšana pacientam nekā sezonālā gripa (tās A un B tipi), jo slimība vienlaikus skar augšējos un apakšējos elpceļus. Tomēr kopumā pacientu izredzes ir optimistiskas. Ne visi cilvēki, kas saskaras ar koronavīrusa slimnieku, saslimst.
Un absolūti lielākā daļa saslimušo atlabst samērā īsā laikā. Un spēkā paliek arī speciālistu ieteiktie parastie higiēnas priekšraksti – tajā skaitā bieža un kārtīga roku mazgāšana.
