Slimība bez taustāmiem pierādījumiem – veģetatīvā distonija. Tomēr – kā atpazīt un atveseļoties? 0
Analīzēs nekonstatēs
Vai tev pavisam ikdienišķā situācijā pēkšņi ir uznākusi spiedoša sajūta sirds apvidū, sākušās sirdsklauves, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša un izkaltusi mute? Tik spilgtas un nepārprotami draudīgas izjūtas, ka šķiet – tūlīt gals klāt vai aizbrauks jumts. Tu esi apskraidījis dažādus dakterus un veicis lērumu analīžu, bet ārsts vienīgi pasaka – mīļo cilvēk, jūs esat pilnīgi vesels! Iespējams, vainojama veģetatīvā distonija – modernā, steidzīgā dzīvesveida blakusparādība, kas kļuvusi par uzmācīgu un nevēlamu pavadoni pārlieku daudziem jauniem, darbspējīgiem cilvēkiem.
Veģetatīvās distonijas ārstēšanas pamatā ir darbs ar sevi, sākot ar problēmas atzīšanu un gatavību palūkoties uz savu dzīvi no malas, lai pēc tam to mainītu.
“Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, ko organiski un medicīniski nevar izskaidrot,” saka Medicīnas sabiedrības ARS terapeite Lāsma Četverga. “Veģetatīvās distonijas lēkmes laikā pacients jūt fiziskām un organiskām saslimšanām raksturīgus simptomus, bet ārsts, apskatot cilvēku, problēmas nekonstatē. Arī dažādi izmeklējumi tās neapstiprina, līdz ar to tiek uzskatīts, ka sūdzībām nav fiziska pamata. Taču, pirms konstatē veģetatīvās distonijas diagnozi, ārstiem tik tiešām jābūt pārliecinātiem, ka pacientam nav citu saslimšanu.”
Veģetatīvās nervu sistēmas divējādā daba
Daktere Lāsma Četverga uzsver – vesela cilvēka organisms, kas ir integrāla sistēma, darbojas saskaņoti. Visu darbību regulē vairāki mehānismi, tostarp nervu sistēma. Tā nodrošina sakarus starp orgāniem un to sistēmām, saskaņo to darbību, panāk organisma atbildes reakciju uz ārējās vides kairinājumu, reaģē uz pārmaiņām cilvēka iekšējā vidē, kā arī panāk organisma veiksmīgu mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
Nervu sistēma sastāv no vairākām daļām, arī no veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas, kas regulē ķermeņa funkcijas un iekšējo orgānu, piemēram, plaušu, sirds, gremošanas trakta, darbību, kā arī elpošanas biežumu, gremošanas sulu izdali, urīna izvadi.
Veģetatīvā nervu sistēma darbojas neatkarīgi no mūsu apzinātas, gribas un vēlēšanās. Tā sastāv no simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas, kas viena otru papildina.
“Simpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu aktīvai darbībai – uzbrukumam, aizstāvībai – un attiecīgi reaģē situācijās, kad ir bailes, kad esam gatavi aizsargāties, kad saspringst muskuļi,” paskaidro terapeite. “Kad pieslēdzas simpātiskā nervu sistēma, var paātrināties sirdsdarbība, saspringt muskulatūra, ieplesties acu zīlītes, paātrināties vielmaiņas procesi, kas savukārt ietekmē termoregulācijas procesus, proti, paaugstinās temperatūra. Var samazināties gremošanas sulu izdale, paātrināties elpošana.
Simpātiskā nervu sistēma darbojas pastiprināti arī tad, ja cilvēks jūt trauksmi. Dienu ritumā mēs piedzīvojam dažādas emocijas. Tās palīdz veģetatīvajai nervu sistēmai pielāgot organisma procesus mūsu vajadzībām jeb konkrētajai situācijai. Ja, piemēram, pārņem bailes, jo kāds uzbrūk ar nazi vai arī ja ir stresa situācija darbā, simpātiskā nervu sistēma aktivizējas un palīdz pārvarēt negaidīto situāciju, atbilstīgi reaģējot.
Savukārt parasimpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu mieram un atpūtai: palēninās sirdsdarbība, elpošana, pastiprinās gremošanas sulu izdale, atslābst muskulatūra. Vienkāršāk sakot, cilvēks kļūst mierīgāks. Parasimpātiskā nervu sistēma palīdz mums atslābināties, piemēram, kad baudām garšīgu maltīti vai klausāmies jauku mūziku.”
Par daudz stresa
Medicīnā jēdziens distonija šajā gadījumā nozīmē organisma nepareizu darbošanos jeb disfunkciju.
“Emocijas ietekmē mūsu dzīvi. Reizumis nonākam situācijā, kad stresa ir ļoti daudz un organisms ar to netiek galā. Veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskā daļa atrodas it kā pussaspringumā, zemajā startā. Tad var sākt izpausties veģetatīvā distonija. Cilvēks jūt trauksmi, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu, sāpes krūtīs. Var būt aizcietējumi, vēdera burkšķēšana un uzpūšanās, urīna izvades traucējumi, paaugstināties temperatūra. Ja ar šādām sūdzībām vēršas pie ģimenes ārsta, dakterim jāmēģina noskaidrot īsto iemeslu, kāpēc tas viss sācies. Turklāt jāņem vērā, ka šādi simptomi raksturīgi daudzām nopietnām saslimšanām,” veģetatīvās distonijas viltības atklāj Lāsma Četverga.
