Izsmeļoši: Slimas kāju artērijas jeb asinsvadu apkaļķošanās. Kā nepieļaut, pamanīt, novērst 0
Latvijā katru gadu perifēro artēriju slimības dēļ aptuveni tūkstotim slimnieku, galvenokārt smēķējošiem vīriešiem, amputē kāju. Iemesls – plaši izplatītā ateroskleroze jeb, kā saka tautā, asinsvadu apkaļķošanās. Ko darīt, lai izvairītos no šādas nelaimes?
Artērijas ir asinsvadi, kas asinis ar skābekli un barības vielām no sirds piegādā visam ķermenim. Perifēro artēriju slimības pirmā pazīme ir mijklibošana – krampjveida sāpes kāju ikros, kas staigājot ļauj gājienu turpināt tikai pēc atpūtas, kad atjaunojusies pietiekama skābekļa piegāde. Piemēram, sākumā kungs bez problēmām var noiet puskilometru, taču ar laiku nespēj mērot pat nieka simt metru. Šādam slimniekam, staigājot pa pilsētu, ik pēc maza gabaliņa nākas apstāties un, īsinot laiku, pētīt skatlogus, tāpēc šo kaiti mēdz dēvēt par skatlogu sindromu.
Turklāt kāja ar laiku var kļūt tievāka, āda – bāla, ar zūdošu apmatojumu, jo netiek pilnvērtīgi apasiņota, bet nagi aug lēni, kļūst biezi un drūp.
Kāpēc asinsvadi aizsērē
Biežākā problēma, kāpēc rodas sāpes kāju ikros, ir apkaļķojušās artērijas jeb ateroskleroze, kad asinsvados nogulsnējas lipīdi un veidojas aterosklerotiskas plātnītes, kas apgrūtina asiņu plūsmu vai arī tos pavisam nosprosto, tāpēc muskuļiem pietrūkst skābekļa. Tas ir līdzīgi, kā, sašaurinoties sirds vainagartērijām, lielākas fiziskas slodzes laikā rodas sāpes krūtīs. Reizēm mijklibošanai līdzīgu ainu novēro ne tikai perifēro artēriju slimniekiem, bet arī mugurkaula, lielo locītavu un vēnu saslimšanas gadījumā.
Perifēro artēriju slimība piemeklē lielākoties smēķētājus pēc 60 gadu vecuma, taču tā var būt arī nepīpētājiem. Šajā gadījumā galvenais vaininieks ir lipīdu vielmaiņas traucējumi, augsts holesterīna līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens. Straujāk ateroskleroze attīstās cukura diabēta slimniekiem.
Asinsvadu apkaļķošanos veicina augsts asinsspiediens, jo tad tajos straujāk nogulsnējas kalcijs, holesterīns un asinsvadiem jāiztur lielāka slodze. To provocē arī paaugstināts homocisteīna (specifiska aminoskābes atvasinājuma) līmenis asinīs, kas parasti ir jauniem cilvēkiem.
Perifēro artēriju slimība var liecināt, ka problēmas ir arī sirds vainagartērijās vai miega artērijās, tāpēc jāpārbauda vēl citi asinsvadi, lai pārliecinātos, vai nepastāv paaugstināts insulta vai infarkta risks. Tā sauktajam skatlogu sindromam ir tādi paši riska faktori kā sirds slimībām – augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs, mazkustība un liekais svars.
Līdzīgi perifēro artēriju slimībai, kuras cēlonis ir ateroskleroze, izpaužas, mediķu vārdiem runājot, obliterējošs endarterīts – artēriju (bieži arī zemādas vēnu) sieniņas iekaisums, ar kuru parasti sirgst jauni cilvēki līdz 35 gadu vecumam. Šajos gadījumos mijklibošana ir mazāk izteikta, toties ātri veidojas trofiskā čūla un gangrēna.
Daudz staigāt un nesmēķēt
Ar perifēro artēriju slimību pārsvarā sirgst vīrieši – kaislīgi smēķētāji. Visbiežāk tā piemeklē pēc 65 gadu vecuma, taču nereti arī gados vecākas otrā tipa cukura diabēta slimnieces. Jo cilvēkam garāks mūžs, jo lielāka perspektīva, ka pievienosies perifēro artēriju slimība.
Reizēm nelabvēlīgas iedzimtības gadījumā kaislīgiem smēķētājiem tā sākas jau pēc 30 gadu vecuma. Nikotīns izraisa asinsvadu spazmas, to sašaurināšanos un barošanās traucējumus. Nelabvēlīgu iespaidu atstāj pat viena dienā izsmēķēta cigarete.
Ja bez atpūtas iespējams noiet vismaz 200 metru, parasti pietiek novērst riska faktorus (tie ir tādi paši kā koronārās sirdsslimības gadījumā) – kontrolēt augstu asinsspiedienu, samazināt holesterīna līmeni asinīs, kompensēt cukura diabētu, nesmēķēt, vismaz trīsreiz nedēļā ne mazāk kā pusstundu staigāt, kaut gan kājas sāp, jo tādējādi tiek veicināta jaunu asinsvadu jeb, kā saka mediķi, kolaterāļu veidošanās, kas nereti spēj kompensēt artēriju sašaurināšanos vai pat slēgšanos.
