Slimās cūkas sadedzināja, par atlīdzību lems 0
Ir apmācies un pelēks dienas vidus. Dagdas novada Svariņu pagastā trīs kilometrus no Svarincu ciema uz Ezernieku ceļa mani apstādina ceļu policists. Neko neesmu pārkāpis. Policistu interesē, vai nevedu gaļu vai kādu dzīvnieku.
Trīs kilometru rādiusā ap ciematu ir noteikta karantīnas zona sakarā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atklātajām divām slimajam cūkām pagastā. Policists Aigars Rēķis ar pārinieku uz posteni izsaukts no Daugavpils. Jādežurē 12 stundas, tad tiks nomainīti. Konkrēto cūku mēra izcelšanās vietu policisti nezina, taču zina, kas konkrēti viņiem jādara. Autobraucēji ir saprotoši, vismaz viņiem nav bijis neviena karantīnas zonas pārkāpšanas gadījuma. Pa nakti neesot bijis gandrīz neviena braucēja. Policisti atrodoties uz visiem autoceļiem, kas ved uz Svarinciem.
Ar gaļu – ne iekšā, ne ārā
Kopumā Svariņu pagastā dzīvo 400 cilvēku, bet karantīnas zona attiecas uz pusi – Svarincu ciemā 200 dzīvojošajiem cilvēkiem. Pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Tjarve teic, ka pagasta dzīvē vienīgās izmaiņas: nedrīkst nekādu veidu gaļu un dzīvniekus nedz ievest, nedz izvest no karantīnas zonas, vienīgais izņēmums – rūpnieciski sagatavota gaļa. PVD darbinieki solījuši, ka, ja netiks atklāti kādi citi cūku mēra uzliesmojumi, karantīna ilgs 30 dienas. Pagastā esot ap pussimts cūkaudzētāju, kuri pārsvarā turot 1 – 3 rukšus. Cūkas mēri atklāja tikai vieniem audzētājiem. Drāma slēpjas apstāklī, ka tieši pirms Ziemassvētkiem cilvēki bija paredzējuši lielāko daļu cūku nokaut, lai būtu ko likt uz galda Ziemassvētkos un Jaunajā gadā gan pašiem, gan bērniem pilsētās vai arī lai pārdotu tirgū.
“Cilvēki cūkas tur, lai būtu vieglāka iztikšana, tāpēc šajā ziņā Ziemassvētki šogad mums būs drūmāki. Arī tiem, kas kaut ko no gaļas pirms svētkiem bija iecerējuši iegādāties pilsētu tirgos, savi plāni būs jāpārskata. Būs vien pašiem savu lopu gaļa jāēd. Nevienam jau nav arī aizliegts braukt pie mums gaļu ēst.
Daļa ļaužu netic, ka cūku mēris patiešām ir noticis fakts. Tautas namā saaicināju cilvēkus uz tikšanos ar PVD darbiniekiem, lai visi zinātu, kā turpmāk mēnesi dzīvosim. Nekā jauka jau nav. Pensionāru pāris, pie kā atrada slimās cūkas, ļoti pārdzīvo notikušo, bija nepieciešama pat ārstu palīdzība,” stāsta E. Tjarve.
Finansiāls un morāls trieciens
64 gadus veco Nikolaju Froļonoku satieku drūmu vaigu, taču viņš mani laipni aicina iekšā mājā. Tā kopā ar vairākām saimniecības ēkām atrodas pašā ciematā – ne gluži centrā, bet arī ne nomalē. Nikolajs atvainojas, ka nav ar ko pacienāt – kundze Marija, kas par tādām lietām vienmēr rūpējoties, ir uz slimības gultas turpat mājās. Viņai slikti ar sirdi un noteikts gultas režīms. Veselība nopietni sašķobījusies to pašu nelaimīgo cūku dēļ. 200 un vairāk nekā 250 kilogramus smagos rukšus bija plānots nokaut bērnu ģimenēm un pašu vajadzībām.
“Kilograms cūkgaļas pie mums maksā ap divarpus latiem kilogramā. Varat sarēķināt, kādi zaudējumi! Un cik daudz par cūkēdienu iztērēts! Es jau lūdzos PVD cilvēkiem, lai ļauj nokaut cūkas un pašiem ēst, kaut vai visu gaļu tušonkā sataisīt, jo nebija nekādu pazīmju, ka cūkas slimas, tikai tās analīzes uzrādīja mēri.
Un nav man arī ticības, ka analīzes bija sliktas. Bet nepiekāpās. Tepat aiz kūts PVD cilvēki arī uztaisīja ugunskuru un kopā ar pašvaldības sagādāto malku cūkas sadedzināja, vēl tagad dūmi kūp. Solīja, ka dabūsim simts latu kompensāciju par katru cūku, bet tam es neticu,” pesimistisks ir pensionētais bijušais kopsaimniecības traktorists Nikolajs, kurš, pēc visa spriežot, mēri atnesis no meža, kur piedalījies medībās. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad spēka bijis vairāk, atguvuši senču zemi un saimniekojis kā neatkarīgs zemnieks. Savām rokām uzcēlis cūkkūti pa- dsmit rukšiem, turējuši sešas govis. Dēls un meita tagad dzīvojot pilsētā, pašiem spēks sarucis, tāpēc nolēmuši turēt vien divas cūkas. Tās nu zudušas. Nikolajs tagad nezina, vai cūkas vairs turēs. Varbūt atgriezties pie biškopības, ar ko arī kādreiz nodarbojies. Stropi vēl saglabājušies. Bet pagaidām visas domas pie tā, lai tik sieva izdzīvotu.
Cūkām jābūt reģistrētām
Pirms dienas PVD darbinieki izdezinficējuši māju, kūti, pagalmu, automašīnu. Smirdējis briesmīgi, bet smaka ātri izgaisusi. Uz iebraucamā ceļa salmu paklājs, kas sasūcināts ar dezinficējušo šķidrumu. Saimniekam atstāta kanniņa ar šķidrumu, ar ko atvadoties viņš apšļaksta arī manus zābakus.
Kā paskaidroja PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, Froļonoku cūkas nebija reģistrētas. Redzot sliktās analīzes, PVD darbinieki pēc pašu iniciatīvas palīdzējuši cūkas reģistrēt, lai saimniekiem būtu cerības uz kompensāciju. Par to gan lems Lauku atbalsta dienests (LAD). Lai saņemtu kompensāciju, cūkām jābūt reģistrētām, tāpēc tagad viss esot atkarīgs no tā, kā LAD interpretēs normatīvos aktos, kādu atskaites punktu cūku reģistrēšanai izvēlēsies.
Apstākļos, kad saimniecību skar neparedzēta liga: par vaislas sivēnmāti un kuili pienākas Ls 120 kompensācija; par nobarojamo cūku – Ls 100; par sivēniem – Ls 25 lati; par zaudētiem barības krājumiem – Ls 50 par katru tonnu graudu, par lopbarības piedevām atbilstoši vidējai tirgus vērtībai; par iznīcināto pamatinventāru, kas ir vērtīgāks par 100 latiem, – 70%, bet par mazvērtīgo inventāru – lāpstām, dakšām, slotām – 30% no pavadzīmē norādītās vērtības. |
