– Vai saistāt prezidenta ievēlēšanu ar lieliem varas pārkārtojumiem, izrietošajiem procesiem? 42
– Manuprāt, ne. Stāsts vienīgi būs par to, ko lems Laimdota Straujuma neatkarīgi no tā, vai būs jauns vai tas pats prezidents. Tīri cilvēciski – cik viņai būs garastāvoklis turpināt strādāt? No pragmatiskā un profesionālā viedokļa nav ko pārmest. Straujuma ir darba rūķis. Premjerei nav vienkārši ar mums, trīs gandrīz līdzvērtīgām partijām, strādāt. Nav tā, ka kādam uzsēsties uz galvas un komandēt parādi. To Straujuma, protams, nedara, bet omu viņai pabojājam. Vai viņa ir harismātiska līdere? Nē. Vai premjere būs identificējusi sevi ar vēsturiskām reformām, pārkārtojumiem? Arī ne. Premjere ir sava laika misijas nesējs, un, cik viņai būs spēka un patikšanas staigāt ar nebūt ne vieglo nastu, es nezinu. Vienā dienā Straujumas kundze var pateikt – pietiek. Ar jums nevaru galus kopā dabūt, man kļūst par grūtu un tamlīdzīgi. Tāds posms var pienākt.
– Par to liecina zīmes? Piemēram, prezidentūrai Eiropā noslēdzoties?
– Ir gadījumi, kad šķiet, ka premjerei rokas nolaižas. Viņa saka – redz, Belēvičs mani neklausa. Laiž vaļā cilvēkus, nepabrīdinājis. Un tur taču izjaukti visādi “Vienotības” projekti.
V. Krustiņš: – Jūsu koalīcijā viena partija tomēr, šķiet, mēģina komandēt. NA un ZZS pie “Vienotības” sāniem izskatās tādi možāki. Cilvēki no savas puses savukārt pārmet, ka vara nerīkojas ar pietiekamu autoritāti. Tagad tā spriešana, cik gudram, cik taisnam, cik skaļam jābūt prezidentam. Un ko viņš ar savu gudrību darīs amatā? Kas viņam jāpaveic? Viņam pirmām kārtām jābūt cilvēkam, kas atjauno uzticību valsts varai. Protams, kontekstā jāseko uzlabojumiem valdībā, arī Ministru prezidenta līmenī. Bērziņš nereti izteicis labas domas – tur nav atbildības, tas netiek pareizi darīts. Bet nekas taču nekustas! Turpat blakus ir premjers – viņam jāuzņemas asākas darbības. Tāpēc to var skatīt kopā – ka, mainot prezidentu, mainās arī premjers, sākas kaut kāda virzība uz priekšu. Citādi tāda mētāšanās – piemēram, kāds grib taisīt LTV-3, krievu kanālu. Valstī valsts valoda nav atcelta, bet televīziju tad būs iekarojušas jau divas valsts valodas. Vai par šādu rosinājumu spriests Saeimā? Kādu saturu liks iekšā šai kanālā? Vai LTV tādējādi nekonkurēs ar pašu esošajiem kanāliem?
– Saeimā darbojos atbildīgajā Cilvēktiesību komisijā, un tur ik pa brīdim masu informācijas līdzekļu sakarā ieklejo visādas interesantas idejas, toskait no NEPLP. Es skatos skeptiski kā uz LTV-3, tā atsevišķa Latgales kanāla taisīšanu. Viss atdursies uz fizisku naudas trūkumu. Lai būvētu sapņu pilis, vajadzīgs koalīcijas lēmums par budžeta naudas piešķiršanu. Līdzekļus taču neatradīs LTV iekšējās rezervēs. Un es domāju, ka Latvijai priekšā stāv nesalīdzināmi lielākas finansiālās problēmas par nesaprotamas “krievu TV” palaišanu. Kā problēmu Nr. 1 redzu vajadzību beidzot atrisināt skolotāju algu jautājumu, tāpat nauda jādod drošības stiprināšanai, nevis jāgrūž nezin kur.
– Savicka kungs rosinājis salasīt 30 miljonus eiro, lai no valsts uzņēmumu naudas uzturētu hokejkomandu. “Dinamo” arī jādod!
– Lai kāds esmu hokeja fans, šādiem projektiem nevar dot valsts naudu. Tad nāks ar pastieptu roku basketbola klubi – ziniet, tā tas nav paredzēts.
– Jūs apgalvojat – Saeimā netiks cauri šādi projekti. Bet bīdītāji uz kaut ko cer – ienest krievu kanāla ideju pa valdības durvīm vai kā citādi. Šādās reizēs gribētos redzēt Valsts prezidentu kā stingru vīru, kurš pateiktu, sarindotu prioritātes tādā kārtībā, kā cilvēkiem patiešām nepieciešams. Ja viņš vēl būtu tik stingrs, ka atlaistu Saeimu, ka tā nevēlas cilvēkiem dot tiesības vēlēt prezidentu – tas pavisam apsveicami! Kāpēc mūsu tautu uzskata par vienīgo dumjo, kura nepratīs izvēlēties īsto prezidentu? Citi var – latvieši ne! Tā ir atkal kārtējā partijnieku nerēķināšanās ar tautu. Un lai referendumā pajautā, vai vajadzīga vēl viena krievu televīzija, kas maksās tik un tik miljonus!
– LTV7 ir vieta, kur jau ir krievu ziņas, raidījumi. Ja grib, to var pilnveidot, atvērt klāt jaunu, speciālu televīziju.
