Noderīga kompetenču pārnese vai slikts piemērs mediķiem? Saeimā notiek diskusijas par Muciņa amatu apvienošanu 32
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai ir ētiski, ka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš, kuram jāatbild par 140 miljonu eiro lielā budžeta apsaimniekošanu un 3300 slimnīcas darbiniekiem, vienlaikus ir ievēlēts arī uzņēmuma “Latvijas valsts meži” (“LVM”) padomē? Kā viņš spēs savienot abus pienākumus Covid-19 krīzes laikā, kad slimnīcas ir pārslogotas, un ko par šādu sava vadītāja rīcību domā mediķi, no kuriem daudzi ir izdeguši? Šāds jautājums šonedēļ bija izlikts apspriešanai Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdes darbakārtībā.
Muciņš pieminētajā padomē ir ievēlēts uz pieciem gadiem ar 3429 eiro lielu mēnešalgu, tātad kopā ar slimnīcas vadītāja vairāk nekā septiņu tūkstošu eiro algu, viņš mēnesī nopelnīs vairāk nekā desmit tūkstošus eiro.
Stradiņa slimnīcas padomes pārstāvim Reinim Ceplim, kura pienākums ir pārraudzīt valdes darbu, nav radies jautājums, vai Muciņa amatu savienošana nekaitē universitātes slimnīcas reputācijai un kā tas izskatās no ētikas un morāles puses. Padome esot rūpīgi izvērtējusi Muciņa spējas, pirms devusi atļauju amatu savienošanai.
Viss notiekot atbilstoši likumam – lēmumu pieņemšanā interešu konflikta nebūšot, Stradiņa slimnīcas darbība necietīšot. Valde regulāri sniedzot par savu darbu atskaites padomei un kapitāldaļu turētājai Veselības ministrijai, un Muciņa darba vērtējums par 2020. gadu četru ballu sistēmā bijis “labi”.
“Ja cilvēks spēj organizēt savu darbu un laiku, neatteikt sarunas ar kolēģiem un citām ieinteresētajām pusēm un spēj to darīt, pildot arī kādus citus pienākumus, slimnīcas rezultāti tiek sasniegti, tad mums nav pamata par to šaubīties un uztraukties. Padome neredzēja iemeslu, kādēļ lai Muciņa kungs nevarētu savienot šo amatu ar amatu “Latvijas valsts mežos”.
Vai viņš tur var pildīt kvalitatīvi savu amatu vai ne, tas jau ir attiecīgi šī uzņēmuma īpašnieka izvērtējums. Padomei ir tiesības jebkurā brīdī atsaukt Muciņa kungu no kādām citām aktivitātēm, ja mēs redzam, ka tās ir traucējušas, vai vienkārši šķirties no viņa,” skaidroja Ceplis.
Iepriekš vairākus būtiskus jautājumus Stradiņa slimnīcas padomei bija uzdevusi arī deputāta Reiņa Znotiņa (Jaunā konservatīvā partija) vadītā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Cepļa parakstītajā vēstulē komisijai var izlasīt, ka Muciņam, strādājot padomē un saņemot vairāk nekā trīs tūkstošu eiro mēnesī, nebūs jānopūlas.
Gadā tiekot rīkotas 4–12 padomes sēdes, viņam būšot jāvelta laiks arī darbam starp tām, bet Muciņš nav “LVM” padomes priekšsēdētājs, turklāt padomē kopumā ir paredzēti pieci pārstāvji (šobrīd ir iecelti četri), “līdz ar to nav paredzams, ka Rinaldam Muciņam nāksies veltīt pārmērīgu laiku, pildot “LVM” padomes locekļa pienākumus”.
Arī saskaņā ar Rinalda Muciņa kolēģu atsauksmēm kolēģi atbalsta amatu savienošanu, sagaidot noderīgu kompetenču pārnesi no citas lielas valsts kapitālsabiedrības, raksta Ceplis.
Tieša pieeja bagātākajai nozarei!
Kādas kompetences Muciņš gatavojas pārnest no “LVM” uz Stradiņa slimnīcu?
Stradiņa slimnīcas kapitāldaļu turētāja VM valsts sekretāre Indra Dreika stāstīja: “Padome izvērtēja iespējamos ieguvumus, kas ir no šādas amatu apvienošanas. Tā ir tieša pieeja resursiem bagātākai nozarei, tajā skaitā arī labāk digitalizētajai. Veselības ministrijai šobrīd ir lieli izaicinājumi ar digitalizāciju. Amatu savienošana būs arī mūsu kapacitātes treniņš, paskatoties, kā tiek pārvaldītas un strādā arī citas kapitālsabiedrības.”
Dreikai nebija ko iebilst, un viņa pat drīzāk saskatot riskus, “ja mēs šādu lēmumu mēģinātu noraidīt vai nepieņemt”.
Tomēr citādi uz šo jautājumu raudzījās Valsts kontroles (VK) padomes pārstāve Maija Āboliņa. Viņa pastāstīja, ka Stradiņa slimnīcai nesokas tik labi ar Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu. VK šajā gadā par vienu no mērķiem, veicot lietderības revīzijas, ir izvirzījusi īpaši vērtēt, vai publiskajā sektorā strādājošo darbs ir bijis tik godprātīgs, lai sekmētu sabiedrības uzticību šim sektoram.
Andris Grafs, korporatīvās pārvaldes eksperts, sacīja, ka, izlasot ziņu par universitātes slimnīcas vadītāja amata savienošanu ar darbu cita profila institūcijas padomē, šķitis, ka tas neesot pareizi, jo to cilvēku darba intensitāte, kuri ir iesaistīti kovida krīzes jautājumu risināšanā, ir ļoti liela.
Kamēr mediķi pārstrādājušies…
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”), kurš ir ārsts arī Stradiņa slimnīcā un kurš bija arī iniciators Muciņa amatu savienošanas izvērtējumam, veltīja savam darba devējam ne tos patīkamākos vārdus: “Šādā veidā tiek rādīts ļoti slikts piemērs gan ārstiem, gan medicīnas māsām, gan medicīnas māsu palīgiem, Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, arī Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekiem, kuri strādā par niecīgu atalgojumu.
Tas novedis pie dziļas morālās krīzes. Kamēr mediķi strādā virsstundas, izdeg un ir pārstrādājušies, jāpieiet šim jautājumam nevis tikai kā likuma burta kalpiem, bet jāskatās arī ētikas virzienā. Ja mēs to nedarīsim, medicīnā vēl ilgi neko labu nesagaidīsim.”
R. Muciņš bija noraizējies par uzmanību, kas viņam veltīta. Viņš teica – ja būtu to zinājis iepriekš, tad, iespējams, būtu pieņēmis citādu lēmumu. Kāds tas būtu, par to tagad esot grūti spriest. “Viens no maniem pirmajiem lēmumiem padomē būs VK ieteikumu ieviešana “Latvijas valsts mežu” pārvaldības sistēmā,” deputātiem solīja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
“Tas ir kritiski vērtējams”
Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs (PKC pilda valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas funkcijas): “Neilgu laiku pirms universitātes slimnīcas padome un kapitāldaļu turētāja Veselības ministrija deva atļauju savienot Rinaldam Muciņam abus amatus, ministrija iesniedza valdībai priekšlikumu noteikt papildu piemaksu par darbu augstas intensitātes apstākļos, tajā skaitā arī kapitālsabiedrību valdes locekļiem.
Tātad ministrija uzskata, ka darba intensitāte slimnīcā ir ļoti augsta. Šajā krīzes laikā ir grūti runāt par to, ka rodas laiks, lai papildus tiešajiem pienākumiem varētu pildīt vēl arī citus pienākumus. Tas tiešām ir ļoti kritiski vērtējams.
Likums noteic, ka vienu amatu kapitālsabiedrības izpildinstitūcijā un pārvaldībā papildus var savienot ar diviem amatiem. Ir noteikta diezgan stingra kārtība, kādā veidā ir jāizvērtē, vai nav interešu konflikta riski, vai tas nebūs pretrunā ar amatpersonu ētikas normām, vai nekaitēs tiešo pienākumu izpildei.
“Latvijas valsts mežu” padomes locekļu nominācijas komisija, kurā biju iekļauts arī es, nevērtēja amatu savienošanu. Mēs prezumējam, ka jebkurš cilvēks ir brīvs un var tikt nodarbināts pēc savām vēlmēm.”
