“Paldies” kovidpandēmijai! Slikts gaiss Latvijas skolās – sena problēma 17
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divus gadus pēc tam, kad atklājās, ka 91% Latvijas skolu ir neatbilstoša gaisa kvalitāte, valdība beidzot sākusi domāt, kā uzmanīt un uzlabot gaisa kvalitāti izglītības iestādēs. Tas noticis, “pateicoties” kovidpandēmijai.
Jau 2017. gadā Veselības inspekcija bija uzsākusi Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošības pētījumu, kurā tika izvērtēta gaisa kvalitāte skolās. Līdz pagājušā gada martam tika apsekota 61 skola, kurās gaisa kvalitāti mērīja 177 mācību telpās.
Tika noteikta ogļskābās gāzes koncentrācija un secināts, ka 161 mācību telpā tā pārsniedz pieļaujamo normu. Tiesa, slikta gaisa kvalitāte bija tikai 29 telpās, taču 132 tā bija viduvēja un tikai 16 mācību telpās – laba. Slikta ventilācija bija 53 apsekotajās telpās, viduvēja – 102, bet labi vēdinātas bija tikai 22 mācību telpas. Atzīts, ka slikta gaisa dēļ var pat pazemināties skolēnu sekmes.
Ierīces, kas ziņo par sliktu gaisu
Tagad arī skaidrs, ka nevēdinātās telpās var būt lielāka vīrusu koncentrācija. Un tieši sliktā gaisa kvalitāte un ventilācijas trūkums skolās var kavēt skolēnus atgriezties klātienes mācībās. Tāpēc valdība nolēmusi skolām iegādāties ierīces, kas mēra ogļskābās gāzes koncentrāciju un izdod skaņas signālu brīdī, kad nepieciešams ieslēgt ventilācijas sistēmu vai, ja tādas nav, – atvērt logu. Kopumā plānots iepirkt vairāk nekā 10 000 šādu ierīču gan vispārizglītojošajām, gan profesionālajām skolām. Tam iecerēts tērēt 3,7 miljonus eiro no valsts budžeta, ierīces sagādājot jau līdz nākamā mācību gada sākumam.
Raunas vidusskolas direktore Evija Pumpuriņa sarunā ar “Latvijas Avīzi” teic, ka skolām šādi mērītāji var noderēt: skolotājiem būtu ērtāk, ja iekārta signalizētu par nepieciešamību atvērt logu un nebūtu pašiem jāmin, kurā brīdī tas jādara. Arī skolēniem varētu būt interesanti, ka ir šāda iekārta: to pat varētu izmantot izglītojošiem nolūkiem: iekārta rosinātu pētīt, cik ātri un kāpēc tiek “pieelpota” klase.
Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa gan uzskata, ka gaisa kvalitātes mērītāju iepirkums ir naudas izmešana. “Nu mērīs to gaisa kvalitāti… Un tālāk? Ja nav ventilācijas sistēmas, tad var tikai atvērt logu, bet visu laiku to vaļā neturēsi, jo sevišķi ziemā. Labāk tos vairāk nekā trīsarpus miljonus eiro būtu atvēlējuši ventilācijas sistēmas ierīkošanai, tad gaisu varētu uzlabot vairāk skolu.”
Visdārgāk ventilācija izmaksās Rīgā
Arī par ventilācijas sistēmas izbūvi ir domāts, un jau jūnija beigās valdība piešķīra vairāk nekā piecus miljonus eiro, lai 23 skolām tiktu uzlabota ventilācijas sistēma. To vidū ir abas minētās skolas.
Tiesa, ventilācijas sistēmas uzlabošanai būs nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums. Pārsvarā pašvaldību artava būs 15% no nepieciešamā finansējuma.
Valdības izdotajā rīkojumā redzams, ka skolām piešķirtās summas ir dažādas. Visvairāk – 600 000 eiro – tikuši katrai no trim Rīgas skolām: Rīgas 64. vidusskolai, Juglas vidusskolai un Franču licejam. Vislētāk – 58 900 eiro – izmaksās ventilācijas sistēma Skrundas vidusskolā. Daļa skolu projektus īstenos jau šajā gadā, bet citas tos pabeigs tikai nākamgad.
Tiek prognozēts, ka ventilācijas izveide uzlabos mācību un darba vidi, preventīvi samazinās skolēnu un skolu darbinieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.
Slikts gaiss jau 20 gadus
Ādažu vidusskolas direktors Č. Batņa stāsta, ka skolai ir vairāki korpusi un daļā skolas ventilācijas sistēma nedarbojas jau divdesmit gadus. Pērn vienā no korpusiem ierīkota jauna ventilācijas sistēma. Par 470 600 eiro, kas piešķirti Ādažu vidusskolai, gan nebūšot iespējams uzlabot ventilāciju visās telpās, kur tas vēl nav paveikts, bet 30 mācību kabinetos ventilācijas sistēma tiks iebūvēta. Līdz jaunā mācību gada sākumam pārbūvi gan neizdosies veikt – par svaigu gaisu skolēni varēs priecāties tikai aiznākamajā mācību gadā. Pieredze liecinot, ka ventilācijas sistēmas izbūve var prasīt pat četrarpus mēnešus.
“Esam laimīga skola, jo gaisa kvalitātes uzlabošana ir tiešām svarīga,” saka E. Pumpuriņa no Raunas vidusskolas. Par piešķirtajiem vairāk nekā 182 000 eiro ventilācijas sistēmu varēs izbūvēt visā skolas centrālajā ēkā. Ventilācijas iekārtu uzstādīšana sāksies jau augustā. Direktore gan pieļauj, ka darbus neizdosies paveikt līdz mācību gada sākumam. “Taču esam gatavi apvienot mācību procesu ar būvniecības darbiem, rēķināmies, ka daļā telpu kādu brīdi mācības nevarēs notikt,” teic E. Pumpuriņa.
Uz finansējumu ventilācijas sistēmu uzlabošanai šoreiz varēja pretendēt tikai tās skolas, kas jau iepriekš bija plānojušas risināt šo problēmu un izstrādājušas attiecīgus projektus. Projekts gatavs bija arī Ādažu vidusskolai, taču nebija finansējuma, lai atjaunotu ventilēšanu visā skolā.
“Esmu te direktors tikai divus gadus, taču, cik zinu, skolas padomē gadiem tika runāts par to, ka skolā ir slikts gaiss un ka šī problēma ir jārisina. Protams, ka skolotāji vēra logus un durvis, lai būtu gaisa nomaiņa. Taču ar to ne vienmēr pietiek; vēl jo vairāk tāpēc, ka mums klasēs ir daudz skolēnu: trīsdesmit cilvēki spēj ātri telpu pieelpot,” tā Č. Batņa.
Savukārt Raunas vidusskolā jau pirms dažiem gadiem secināts, ka sevišķi ēkas pirmajā stāvā ir nepieļaujami augsta radona gāzes koncentrācija. Vissliktākais gaiss gan bija darbinieku kabinetos, nevis klases telpās. Pētnieki vaicājuši, vai nav kāda ietekme uz darbinieku veselību. “Taču nav tā, ka ar degunu būtu sajūtams, ka kaut kas nav kārtībā. Ikdienā pievērsām arī lielu uzmanību vēdināšanai: pēc katras stundas klases tika vēdinātas,” stāsta skolas direktore.
Pirmajā stāvā gan novērots, ka pat regulāra vēdināšana neļauj pilnībā izgaisināt radona gāzi, līdzēt varot tikai mākslīgā ventilācija. Tāpēc projektu ventilācijas izbūvei pašvaldība jau bija izstrādājusi. Kovidpandēmija ļāvusi iegūt valsts finansējumu ventilācijas sistēmas uzlabošanai.
Vācijas pieredze: nekas nav lētāks par atvērtu logu
Tikmēr Vācijā skolas sākušas iepirkt iekārtas gaisa dezinficēšanai ar UV stariem vai gaisa filtrus. Tiesa, kā rakstīts vietnē “Das Deutsche schulportal”, situācija dažādās pavalstīs ir atšķirīga. Piemēram, Bādenē-Virtembergā gaisa filtru iegādei piešķirti pat 60 miljoni eiro, bet ar šo naudu pietiks, lai ar iekārtām aprīkotu tikai sākumskolu klašu telpas.
Bavārijā par 37 miljoniem eiro jau aprīkotas 14 000 klašu telpas. Berlīnē par 14,6 miljoniem eiro iegādāti pārvietojami gaisa filtri. Savukārt Meklenburgā-Priekšpomerānijā atvēlēti tikai divi miljoni eiro, lai līdzīgi kā Latvijā pirktu ogļskābās gāzes koncentrācijas sensorus.
Daļa vācu speciālistu uzskata, ka nekas nav labāks un lētāks par logu atvēršanu, bet citi norāda, ka ziemā šāda vēdināšana ne vienmēr ir patīkama.
