Slikts gaiss arī baznīcās un sporta hallēs. Saruna ar Normundu Bergu par gaisa kvalitātes mērīšanu 22
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms četriem gadiem pircēji vēl nestāvēja rindā pēc Normunda Berga vadītā uzņēmuma “SAF Tehnika” ražotajiem iekštelpu gaisa kvalitātes mērītājiem “Aranet4”. Kopš kovida pandēmijas, kad zinātnieki atzina, ka vīruss izplatās ar izelpoto gaisu un daudzas valstis noteica par obligātiem oglekļa dioksīda jeb CO2 mērījumus sabiedriskajās telpās, situācija ir mainījusies. Kā saka pats vadītājs, bizness uzskrējis stratosfērā.
Vēl nav beidzies Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotais gaisa mērītāju iepirkums Latvijas skolās. Ne visiem bija saprotams, kāpēc jātērē 3,7 miljoni eiro ierīcēm, kas gaisu tāpat nepadara tīrāku?
Tāpēc, ka slikti vēdinātās telpās skolēni sliktāk mācās, kas nav labi ne skolotājam, ne bērniem. Kovida laikā, kad bērnu vakcinācijas aptvere ir mazāka nekā pieaugušajiem, valstij jānodrošina mācībām epidemioloģiski droša vide. Taču mēs lieliski zinām, ka, uzrakstot instrukciju un noliekot to skolotāju istabā pie sienas, nenotiks vēdināšana pēc priekšrakstiem. Nenotiks! Tāpēc gods un slava, ka gaisa mērītāju iepirkuma tehniskajā specifikācijā ierakstīta prasība, ka gaisa kvalitātes mērījumiem “dzīvajā” jābūt pieejamiem visai sabiedrībai. Un tad var uzdot jautājumu, kāpēc, piemēram, 5. klase visu dienu sēdēja kā zemūdenē.
Ieguldīt miljonus un uzbūvēt modernu ventilāciju visās skolās vienlaikus nevarēs, jo nav tik daudz naudas, bet var ļoti daudz izdarīt ar telpu vēdināšanu, tikai jāsaprot, cik logu un durvju jāatver, varbūt durvīm vajag no apakšas nozāģēt pāris centimetrus, lai notiek gaisa apmaiņa. Tāpat jārauj vaļā savulaik aizbūvētās ventilācijas lūkas, kas arī situāciju ievērojami uzlabotu. Un jāsaplāno, cik daudz skolēnu var klasē ievietot, kas attiecas uz jebkuru telpu, kurā atrodas cilvēks, jo katrai ir savs limits, cik personu tur jēdzīgi var uzturēties, ko arī parāda gaisa kvalitātes mērītājs.
Droši vien esat to izmēģinājuši paši savā birojā?
Sākām ar sevi. Atrodamies 60. gadu sākumā būvētās ražošanas telpās ar kārtīgu piespiedu ventilāciju, bet darba kabinetos un sapulču telpās situācija ir ļoti atšķirīga. Esam noteikuši, ka nevienu brīdi mūsu telpās CO2 līmenis nedrīkst pārsniegt 1000 ppm*. Lai to ievērotu, ejami divi ceļi: cilvēku limits telpās, kurās ir piespiedu ventilācija, vai darbs pie atvērta loga, kur tas iespējams, uzvelkot siltākas drēbes. Ja sapulcē ar četriem dalībniekiem gaiss telpā ir normāls, piektais iekšā neiet. Kad vajag vairāk cilvēku, meklē lielāku telpu.
Vai pamērāt gaisa kvalitāti arī citur, un kādi ir rezultāti?
Protams, ka nēsājam “Aranetu” visur līdzi. Sporta pasākumos lielās arēnas mēdz būt ar ļoti sliktu ventilāciju, lai gan vēdināšanas sistēmas tur ir ierīkotas, taču apsaimniekotāji taupa naudu. Baznīcās bieži ir slikta gaisa kvalitāte – telpa milzīga, bet cilvēki ātri to pieelpo. Lidmašīnās, it sevišķi iekāpjot un izkāpjot, redzam sliktus rādītājus – pasaulē par to daudz “cepas”. Man bija atklājums, ka laba zīmola vecās viesnīcu ēkās, sevišķi, ja numuriņā esat divatā un neieslēdzat vēdināšanu uz maksimālo jaudu, gaiss no rīta ir ļoti, ļoti biezs – galva sāp arī tad, ja iepriekšējā vakarā nekas slikts nav lietots… Mainīju stratēģiju uz jaunām viesnīcām, kur ventilācija strādā ar pilnu klapi, vai tādām, kurās var atvērt logu. Ir cilvēki, kas tās uzskata par muļķībām, saka man, lai nekrītot uz nerviem ar savu mērītāju un vienkārši neejot uz tādām vietām!
Kāda ir reakcija, kad viesnīcā vai kur citur parādāt mērījumu?
Parasti to daru krodziņā, kad mērītājā redzu šausmas – apkalpotājam parādu ciparu un lūdzu, lai atver logu vai durvis. Četros gados vēl nav bijis gadījuma, kad kāds to ignorētu vai skandalētos. Ir valstis, kurās noteikts, ka gaisa mērījumam jābūt redzamam jau pie ieejas krodziņā.
Vai Latvijā arī vajadzētu to ieviest?
Vajadzētu, es justos ļoti labi, redzot, ka tirdzniecības centrā ir droši iet iekšā. Ja gribi savās telpās taisīt biznesu un aicināt iekšā kādu trešo pusi, augstāk par 1000 ppm nedrīkst būt nevienu mirkli. Ja trīs dienas pēc kārtas rādītājs ir augstāks, biznesu aizslēdz. Un ticu, ka uzņēmēji spēs pielāgoties.
Kāds bijis augstākais mērījums?
Pāri pieciem tūkstošiem – lidmašīnā. Tas nozīmē, ka 15 līdz 20% no citu cilvēku izelpas nonāk tavās plaušās. Tur bez ļoti laba respiratora neiztikt, jo pietiek vienam būt infekciozam, un liela daļa pasažieru to mantu ir noķērusi.
Vai gaisa kvalitātes mērītājus iegādājas arī mājokļiem?
Jā, pērk un šausminās, ka dzīvoklītī no rīta ir 3000 ppm. Logu negribas taisīt vaļā, jo pūš un no ielas nāk trokšņi, bet pamostoties riekstu garša mutē. Milzīgu postu ir nodarījusi energoefektivitātes mantra – vairums salika plastmasas pakešlogus, ēkas nosiltināja ar akmens vati, aizdrīvēja vecās ventilācijas lūkas, galīgi nepadomājot par gaisa kvalitāti – gan CO2, gan mitrumu.
Kā jums pašam savā mājā ar svaigu gaisu?
Sliktā gaisā jūtos ļoti slikti, ātri slēdzos ārā, tādēļ par gaisa kvalitāti jau biju padomājis, būvējot un iekārtojot mājokli. Kad atnāk ciemiņi, jātur vaļā kāds logs un noteikti jābūt gaisa plūsmai. Ja gribi dedzināt svecītes, rēķinies, ka divas ir līdzvērtīgas vienam liekam ciemiņam.
Vai labākam gaisam iekštelpās būtu vajadzīgs mērķētāks valsts regulējums?
Izpratne no valsts pārvaldes un arī epidemiologiem ir pilnīgi nepietiekama, jo viņi vēl arvien nespēj pateikt skaļi, ka kovids ir gaisa infekcija. Oficiālajos dokumentos joprojām vispirms mazgājam rokas, tāpēc ka tā jau ir katra iedzīvotāja atbildība, bet par gaisa kvalitāti galvenā atbildība gulstas uz valsts pārvaldi un publisko sektoru. Distancēšanās un krusti uz sēdekļiem sabiedriskajā transportā ir cirks! Ielieciet vagonā smēķētāju un redzēsit, kā izplatās dūmi, līdzīgi tas notiek ar kovidu aerosola veidā.
Risinājums?
Atzīt politiskā līmenī, ka galvenais infekcijas ceļš ir aerosols, tāpēc ir jānodrošina epidemioloģiski droša vide, kas ir vēdināšana.
* Rādītājs, kuru Pasaules veselības organizācija iesaka par atbilstošu teicamai vai labai gaisa kvalitātei publiskās telpās.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
