Sliktie ieradumi turpinās: neskaitāmi pārmetumi par valsts līdzekļu tērēšanu 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts policijas koledžā nepamatoti palielināta atlīdzība mācību spēkiem un apmaksātas nodarbības, kuras nav notikušas, bet Dabas aizsardzības pārvaldē konstatēti pārkāpumi ar derīgo izrakteņu iegūšanai paredzēto zemesgabalu nomu.
Kultūras ministrijā, iespējams, nav kārtības ar radošo personu atbalsta stipendiju piešķiršanu,
savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šaubas izraisījusi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pasākumiem tērēto līdzekļu lietderība. Lai uzsāktu izmeklēšanu par šiem revīzijās atklātajiem pārkāpumiem, Valsts kontrole (VK) vērsīsies prokuratūrā. Tie ir daži no secinājumiem, kas izriet no Valsts kontroles vakar pavēstītā sabiedrībai.
“Šis gads ir zīmīgs ar to, ka pirmo reizi institūcijas savos gada pārskatos iekļauj aplēses par saistībām pret izdienas pensiju saņēmējiem, kādas gadu gaitā valsts ir uzņēmusies. Arvien paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, nākotnes saistības ir sasniegušas vismaz 4,5 miljardus eiro – pēdējais laiks izvērtējumam, vai rīkojamies pārdomāti un vai spēsim to atļauties.
Un papildus tam arī šogad nav iztikts bez VK gadiem asi kritizētās prakses pieprasīt budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet tērēt pavisam citiem.
Tas ir kā slikts ieradums, no kura netiekam vaļā, – mānīšanās valdības kolēģiem, parlamentāriešiem, kuri balso par budžetu, un vislielākā mērā sabiedrībai, kuras prioritātes šādas pieejas dēļ bieži tiek atstātas novārtā,” vēsta Valsts kontrole.
Iesaka mazāk izdienas pensiju Valsts kontrole arī aicina politiķus izlemt par turpmāko rīcību attiecībā uz izdienas pensijām, sašaurinot to saņēmēju loku.
“Šī joma nav sakārtota un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai.
Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lielākais izdienas pensiju saņēmēju loks ir saistīts ar Iekšlietu ministriju. Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas.
Izdienas pensiju saņēmēju loks arvien ir ticis paplašināts, to skaitā ir arī transporta darbinieki, tiesneši, prokurori, drošības iestāžu darbinieki. Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla.
Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šo personu “nopelnītā” valsts vecuma pensija.
Lai gan izdienas pensiju nepieciešamība tiek pamatota ar personu nespēju turpināt darba gaitas, Valsts kontroles veiktā datu analīze liecina, ka septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā, norādīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība. Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā devušās jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi. KNAB tiesības uz izdienas pensiju ir arī iekšējiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem.
Derīgos izrakteņus iztirgo pa lēto Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pērn nav guvusi valstij piekritīgos 273,5 tūkstošus eiro par nomnieku izstrādātajiem derīgajiem izrakteņiem, uzskata Valsts kontrole. Revidenti secinājuši, ka ar šķembu ražotāju SIA ”Gneiss” un grants un smilšu karjeru izstrādātāju ZS “Mazzemnieki” DAP, neņemot vērā sertificēta vērtētāja noteikto tirgus nomas maksu, noslēgusi līgumu par minimālo nomas maksu – 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības. Turklāt vienā gadījumā DAP minimālo nomas maksu gadā ir noteikusi, neņemot vērā zemesgabalu aktuālo kadastrālo vērtību, proti, par 483 eiro mazāku.
“Pārskatot zemes nomas līgumā noteikto zemesgabala nomas maksu, Dabas aizsardzības pārvalde arī par 2018. gadu nav guvusi valstij piekritīgos ieņēmumus aptuveni 181 987 eiro apmērā,” atzina revidenti. Apmaksā nenotikušas lekcijas Valsts policijas koledžā revidenti konstatējuši, ka pedagogu darba slodzē tiek ieskaitītas nodarbības, kas neatbilst ierakstiem lekciju sarakstos un nodarbību žurnālos. Būtībā apmaksāts tiek viss darbu apjoms, ko savās atskaitēs iekļāvuši pedagogi, norādīja revidenti.
Izlases veidā pārbaudot 11 pedagogiem noteikto atlīdzību, revidenti atklāja prettiesiski izmaksātus vismaz 8255 eiro.
Izrādās, ka 2018./2019. studiju gada beigās šo pedagogu darba slodzes uzskaitē ir veikti labojumi. Piemēram, Policijas tiesību katedras lektora gada darba slodzes kartē pieskaitīts par 173 stundām vairāk, nekā būtu jābūt mēnešu slodzes kopsummai. Revidentu ieskatā, šīs 173 stundas ir vienkārši pierakstītas un līdz ar to pedagogam ir aprēķināts par 1906 eiro lielāks atalgojums, nekā faktiski pienāktos. Arī citu triju izlasē iekļauto pedagogu darba slodzes kartēs uzrādītas faktiski nenotikušas nodarbības, un tāpēc nepamatoti aprēķināta atlīdzība 585 eiro.
Drons par 5000 eiro stāv noliktavā Valsts policija iztērējusi vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots. Tā, piemēram, pieci 3D lāzerskeneri pusmiljona eiro vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitāti, izmantoti tiek reti, jo to lietošana policistiem izrādījusies par sarežģītu.
Bet no 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 tūkstošiem eiro, lai ierakstītu konfliktsituācijas vai kukuļdošanas epizodes policijas darbā, policistiem izsniegtas vien 18, tomēr arī tās ne reizi nav izmantotas. Par pieciem tūkstošiem iegādāts bezpilota lidaparāts, lai uzlabotu pārvadātāju kontroli uz ceļiem, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj.
Arī par nepilniem 400 tūkstošiem eiro iepirktie 40 rokas videoradari stāv noliktavās, jo tiem beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš.
Revidenti arī konstatējuši, ka ik gadu vairāk nekā 200 tūkstošus eiro Iekšlietu ministrijas padotības iestādes izlieto dažādu izglītojošiem un informatīviem pasākumiem domātu preču iegādei, tai skaitā pildspalvām, krāsainajiem zīmuļiem, aplikāciju papīram, izglītojošām spēlēm, krāsojamajām grāmatām, autostāvvietas pulksteņiem, gaismu atstarojošiem priekšmetiem, gaisa atsvaidzinātājiem, no kuriem daļa gulst noliktavu plauktos.
Šādu preču krājumu papildināšanai izlietoti un vēl plānots izlietot no OCTA finansējuma 2019. un 2020. gadā papildus piešķirtos 243 tūkstošus eiro.
