“Baltic International Bank” slikti oda jau kādu laiku. Kas noveda līdz kratīšanai? 14
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar gandrīz vienlaicīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par “Baltic International Bank” darbības apturēšanu un policijas specvienības iebrukumu bankā un visaptverošu kratīšanu gan bankas telpās, gan lielāko akcionāru dzīvesvietās, gals pienācis Latvijas vecākajai, 1993. gadā dibinātajai privātbankai.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile gan vakardienas preses konferencē apgalvoja, ka šo notikumu sakritība esot tikai nejaušība, taču policijas un FKTK gandrīz sinhronās darbības neļauj noticēt šim apgalvojumam. Ticību vēl vairāk iedragā apstāklis, ka FKTK priekšsēdētāja atzīst, ka bankai jau ilgstoši bijušas problēmas un ar banku arī ilgstoši strādāts, mēģinot tās risināt, bet tad pēkšņi tiek sasaukta FKTK padomes sēde un pieņemts lēmums “galvu nost!”.
Un tas “nejauši” sakrīt ar vienu no skaļākajiem policijas reidiem bankās Latvijas vēsturē. Savukārt policija pagaidām atklāj vien to, ka kratīšanas bankā un akcionāru dzīvesvietās saistītas ar apsūdzībām par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
“Baltic International Bank” (BIB) ir viena no vecākajām Latvijas bankām. Tā jau no paša sākuma orientējusies nevis uz masveida finanšu pakalpojumu sniegšanu, bet gan dažu bagātu indivīdu apkalpošanu. Tieši tāpat kā nelabu galu ņēmusī “Parex banka”, arī BIB vēsture sākusies ar valūtas maiņu.
Bagāto Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un citu NVS valstu pilsoņu apkalpošanā banka guvusi arī virkni panākumu – banka atvēra pārstāvniecības Krievijā, Ukrainā, Londonā, Kazahstānā un Kirgizstānā. 2010. gadā BIB pat saņēma Krievijas banku asociācijas balvu kā labākā ekskluzīvos privātbankas pakalpojumus sniedzošā banka bijušās PSRS teritorijā.
Šāda darbības ģeogrāfija noteica arī darbības specifiku – bankas nozīmīgākie klienti bija saistīti ar NVS valstu telpu. Panākumi šajā tirgū ļāva BIB lielākajam un publiskajam akcionāram, bijušajam Latvijas PSR komjaunatnes centrālkomitejas instruktoram un dažus gadus arī laikraksta “Sovetskaja Molodež” žurnālistam Valērijam Belokoņam jau 1998. gadā kļūt par miljonāru un piekopt visai ekstravagantu dzīvesveidu. Viņš, atšķirībā no otra lielākā bankas akcionāra sava nepubliskā jaunākā brāļa Vilorija, gozējās žurnālu lapās švītīgi apģērbies, bieži ar cigāru vai laba dzēriena glāzi rokās.
Līdzekļu bija pietiekami, lai Belokoņs varētu kolekcionēt mākslas darbus un nopirkt Lielbritānijas futbola klubu “Blackpool”. Taču neiztika arī bez skandāliem – par “Blackpool” bija jātiesājas ar citiem līdzīpašniekiem, bet 2007. gadā Kirgizstānā izveidoto “Manas Bank”, pēc Belokoņam draudzīgā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas 2010. gadā, Kirgizstānas valdība rekvizēja.
Taču sekmīgajam biznesa modelim pienāca krahs 2018. gadā, kad ASV izvirzīto apsūdzību rezultātā tika apturēta “ABLV” bankas darbība un Latvijā sākās finanšu sistēmas “kapitālais remonts”. Tā laikā ieviestās prasības faktiski padara neiespējamu NVS rezidentu apkalpošanu, jo izvirza bankām prasības smalki pārzināt šo klientu biznesu un darījumus – to sauc par iekšējās kontroles un risku vadības sistēmu. Banka meklēja izeju no situācijas un šķita, ka ir to atradusi.
Šī gada janvārī tika triumfāli paziņots par triju jaunu akcionāru piesaisti. Tie bija akcionārs no Šveices Tomass Adrians Šaetti un divi no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) – emirātu karaliskās ģimenes pārstāvis šeihs Hamads bin Halifs al Nahajans un Adels al Širavi. Bija paredzēts, ka viņi ieguldīs bankā 12 miljonus eiro.
Taču prieki bija īsi, FKTK paziņoja, ka atļaus jaunajiem akcionāriem pirkt bankas akcijas tikai pēc tam, kad BIB būs paveikusi “mājasdarbus” – izveidojusi ilgtspējīgu biznesa modeli, sakārtojusi jau minēto kontroles un risku vadības sistēmu un virkni citu. Jau kopš šī brīža bankas turpmākais liktenis sāka šķist nelāgs, un tā arī notika – S. Purgaile apgalvo, ka FKTK uzdotos “mājasdarbus” banka nav izpildījusi līdz pat šim brīdim.
Jau tuvākajā laikā FKTK vērsīsies Eiropas Centrālajā bankā ar lūgumu anulēt bankas licenci. BIB šobrīd esot 1580 klientu, no tiem 280 klientiem bankas konta atlikums ir 0. Apmēram 700 klientu ir Latvijas valsts piederīgie, pārējie saistīti ar valstīm ārpus Eiropas Savienības.
Pēc S. Purgailes apgalvojuma, 1012 bankas klienti varēs pilnībā saņemt savus noguldījumus, kurus atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam līdz 100 000 eiro apmēram garantē valsts. FKTK aplēses liecina, ka BIB aktīvu esot pietiekami, lai to pārdošanas rezultātā bankas likvidatori varētu atmaksāt Noguldījumu garantiju fondam noguldījumu atmaksai izlietotos līdzekļus. Šos līdzekļus jāsāk izmaksāt ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc bankas slēgšanas.
Jāpiebilst, ka brāļi Belokoņi atstājuši savas pēdas arī Latvijas kultūrā. Viņiem piederošā izdevniecība laidusi klājā biogrāfisko enciklopēdiju “Kas ir kas Latvijā” un greznu izdevumu “Latvijas enciklopēdija”. Belokoņs ir Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba “Kultūra un latvietība” un Dzintara Soduma tulkotā Džeimsa Džoisa “Ulisa” materiālu izdevējs. Viņš atbalstījis Latvijas Nacionālo operu un izveidojis juvelierizstrādājumu kolekciju, kas glabājas Vēstures un Kuģniecības muzejā.
