Sliktākais sekss mūžā, par kuru pēc tam var… pasmieties. 5 stāsti 11
Dziedošais putniņš
Mēs pārāk nopietni uztveram seksu. Mums liekas, ka mīlējoties svarīgi būt pašos varēšanas augstumos un nekādā gadījumā nedrīkst “iekrist ar seju dubļos”. Mūsu autore savākusi vairākus patiesus stāstus, kas pierāda, ka ir arī smieklīgs sekss, un visas mūsu neveiksmes ir tikai iespēja pasmaidīt.
Gan orgasms, gan smiešanās izstrādā prieka hormonus – endorfīnus. Tā ka – ja kaut kas neizdevās, smejieties!
Katrīna, 24 gadi: “Neveiksmīgs, bet ļoti smieklīgs sekss man bija šajā vasarā: atvaļinājumu nolēmu pavadīt ciemos pie manas tantes laukos. Jau domās iztēlojos skaistu ainu ar puisi un piena krūku no rītiem, vainagiem un ziediem, vēlām sarunām pie ugunskura. Iemīlēšanās, protams, ar kādu no vietējiem spēcīgajiem puišiem. Un gandrīz viss arī piepildījās, tikai govi vairs tante netur. Tā kā piena vietā dzēru “paku pienu”. Un aizraušanās bija vietējais, bet tāpat šeit ieradies paciemoties puisis, tāpat kā es. Bet vienalga – stiprinieks.
Un, lūk, mēs nolēmām pamīlēties. Siena gubā, protams. Kur gan vēl nodarboties ar TO laukos? Bet tantei, tā kā viņai govs nav, siena šķūnis sen pārvērties par grabažu glabātuvi. Siena bija tikai nedaudz uz plata plauktiņa zem jumta, bet lejā stāvēja dažādas saimniecības lietas un instrumenti. Bet vai tad divus mīlētājus kas tāds atturēs!? Mēs uzrāpāmies uz plaukta, uzklājām jakas, lai siens nedurtos ādā, un ķēramies pie lietas. Viss bija labi, ja tikai gailis nesāktu dziedāt. Mums te “nakts pašā plaukumā”, bet viņam – rīts un modināšana.
Un viņš sāka kaut kā ķērkt asi, riebīgā balsī, ka es un mana mīlestība neveikli noraustījāmies, un vecais plauktiņš neizturēja… un mēs abi nokritām uz tantes instrumentu kaudzes. Te nu “iekaucās” mans puisietis. Viņam kādā mīkstā vietā ar vienu zobu ieklemmējās zobs no kāda ravēšanai paredzēta instrumenta. Tad nācās modināt tanti, saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, braukt uz rajona slimnīcu, visu to vilkt ārā un apstrādāt rētu. Ārsti un tante, protams, visu saprata. No rīta jau visi apkārtnes ļaudis ar smīniņu apsprieda neveiklos pilsētniekus. Un pēc dienas tante palūdza mani braukt prom un pāris gadus pie viņas nerādīties. Kamēr runas aizmirsīsies!”
