Slikta pašsajūta pēc ēšanas… Par ko tas liecina? 12
Uzreiz pēc ēšanas man ļoti spiež kuņģi, patiesībā neko daudz nevaru ieēst. Pēc maltītes ir izteiktas atraugas. Reizēm tomēr pārēdos – varu apēst pat sešas kotletes, pēc tam sāk stipri sisties sirds. Bieži vien, ja vakariņās bijusi lielāka porcija, naktī pamostos no sirdsritma traucējumiem. Par ko tas liecina? Vai man uzreiz nepieciešama magnētiskā rezonanse vēderam? Esmu ļoti notievējusi. ALDA VALMIERĀ
Sirds un atvilnis
Vispirms jāizšķir, vai situācija ir akūta vai ieilgusi. Akūtā gadījumā var būt sāpes kuņģī, paaugstināta ķermeņa temperatūra, arī caureja, vemšana. Stāvoklim nomierinoties, sūdzības pāriet. Taču šajā gadījumā, kad problēmas jau ieilgušas, jādomā par mērķtiecīgiem vēdera dobuma izmeklējumiem, un tie ir ultrasonogrāfija, gastroskopija, fēču analīze (koprogramma), asinsanalīzes (aknu, aizkuņģa dziedzera proves), skaidroja AS “Veselības centru apvienība” gastroenterologs Jānis Alksnis.
Ja ir sirdsritma traucējumi, nepieciešama arī kardiogramma un aritmologa konsultācija. “Visticamāk, atviļņa dēļ kuņģa skābe/žults tiek iesviesta barības vadā, kura vidējā daļā, sašaurinājuma vietā, saskaras ar sirds sieniņu. Ja kuņģī par daudz skābes/žults, atvilnim sasniedzot saskares vietu, tā tiek kairināta, tāpēc rodas izmaiņas sirdsritma darbībā – ātriju undulācija jeb tā sauktā priekškambaru plandīšanās. Šo problēmu ar ļoti labiem panākumiem ārstē, piemēram, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas aritmologi,” stāsta ārsts.
Neko nedarot un atvilnim ilgstoši turpinot iedarboties uz sirdi, var attīstīties mirdzaritmija, kas jau ir daudz nopietnāka problēma, kuras ārstēšanā grūti iztikt bez medikamentiem.
Kāpēc rodas atvilnis
Daudzus no mums, ja esam apēduši kaut ko treknāku, piemeklē atvilnis, kas izpaužas kā dedzināšanas sajūta aiz krūškaula, jo daļa no apēstā kopā ar skābo kuņģa sulu no kuņģa nonāk barības vadā. Tā var nonākt arī rīklē, izraisot sūdzības par tādu kā kasīšanās, diskomforta sajūtu kaklā, un var pat būt elpceļos.
Atviļņa cēlonis var būt kuņģa, barības vada slēdzējmuskuļa jeb sfinktera problēmas vai pat tikai to tonusa samazināšanās, tāpēc tā noskaidrošanu vislabāk uzticēt ārstam, kuram ir pieredze gremošanas slimību diagnostikā un ārstēšanā.
Atvilnis jeb reflukss var būt žults (duodenogastrālais), skābes (gastroezofageālais) vai abi kopā. Simptomi ir ļoti līdzīgi – gan kuņģa skābei, gan žultij nonākot barības vadā, tiek kairinātas barības vada šūnas, gļotāda, veidojas iekaisums, erozija. Parādās tādas raksturīgas pazīmes kā sāpes (nereti izteiktākas pēc ēšanas) un dedzināšana vēdera augšdaļā un aiz krūškaula. Tomēr tos nošķir kā divas atsevišķas slimības, kas prasa atšķirīgu diagnostiku un ārstēšanu. Parasti par žults atvilni liek aizdomāties fakts, ka skābes atviļņa ārstēšana, dzīvesveida un diētas pārmaiņas neko nav devušas.
Žults atviļņa gadījumā žults – zaļgandzeltenā gremošanas sula, ko izdala aknas –, plūstot atpakaļ no divpadsmitpirkstu zarnas, nonāk kuņģī un pēc tam barības vadā. Tā var izdalīties par ātru, kad barība vēl nav nonākusi kuņģī, vai par vēlu, kad barība jau ir samaisīta un aizbīdīta uz divpadsmitpirkstu zarnu.
Pret skābi – ar diētu
Skābes atviļņa gadījumā svarīgi noregulēt skābes līmeni kuņģī. Ja tā nebūs paaugstināta, nebūs arī atviļņa. Dažkārt pietiek ieviest izmaiņas diētā un dzīvesveidā, piemēram, ēst mazākām porcijām, neatgulties uzreiz pēc ēšanas, izvairīties no trekniem ēdieniem, citrusaugļu sulām, mērcēm, marinējumiem ar etiķi. Nav ieteicami arī sīpoli, tomāti un piparmētras saturoši produkti. Lai mierīgāka jušanās, parasti iesaka vakarā iedzert piparmētru tēju, aizmirstot, ka tā rosina atviļņa rašanos. Pie atviļņa piparmētru tēja uz nakti noteikti nav labākā izvēle. Var palīdzēt ieteikums gulēt uz augstāka galvgaļa, nevajag arī aizmirst par dažādām nomierinošām metodēm un stresa samazināšanu ikdienā. Ja tas nepalīdz, gastroezofageālā atviļņa gadījumā ieteicams lietot medikamentus – protonu sūkņa inhibitorus.
Žults atvilni ir grūtāk ārstēt, tāpēc parasti vajadzīga medikamentoza ārstēšana, piemēram, ar ursodeoksiholskābi.
Ja žultspūslī ir akmeņi, tie stāvokli tikai pasliktina. Iespējams arī aizkuņģa dziedzera iekaisums, piemēram, hronisks pankreatīts, kad tas vairs nepilda savas funkcijas un tāpēc ir apgrūtināta uzturvielu uzsūkšanās un sagremošana. Ar laiku tas var novest līdz svara zudumam. Lai uzlabotu sagremošanu, visbiežāk ieteicams lietot aizkuņģa dziedzera fermentu preparātus – ārsta ieteiktā devā.
Kādas pārbaudes vajadzīgas
Lai zinātu, ko un ar ko ārstēt, svarīga konkrēta diagnoze, ar sūdzību uzklausīšanu vien ārstam nepietiks. Nepieciešams:
• jāpalūdz ģimenes ārstam nosūtījums uz asinsanalīzēm: aknu analīzēm (ASAT, ALAT, biliburīns), aizkuņģa dziedzera analīzēm,
• svarīgi pārbaudīties uz inficēšanos ar vīrushepatītu B vai C,
• no izmeklējumiem šādu funkcionālu izmaiņu gadījumā vispiemērotākie ir fibrogastroskopija, arī ultrasonogrāfija. Augšējās endoskopijas (gastroskopijas) laikā ar tievu, lokanu cauruļveida instrumentu, kam galā kamera, iespējams apskatīt barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu, veikt biopsiju (paņemt kuņģa gļotādas audu paraugu), lai laboratorijā pārbaudītu, vai nav kādu ļaundabīgu izmaiņu, kas var izrādīties īstais sūdzību cēlonis. Vēdera dobuma ultrasonogrāfija savukārt ļauj izvērtēt tā orgānu un mīksto audu struktūru: izmēru, formu, stāvokli un darbību, diagnosticēt žultsakmeņus vai nierakmeņus, atklāt hroniskus un akūtus iekaisumus. Šiem izmeklējumiem laikus jāsagatavojas, piemēram, jābūt tukšā dūšā,
• ieteicama arī koprogramma jeb fēču izmeklēšana. Ar šo analīzi nosaka, kā organisms pārstrādā olbaltumus, ogļhidrātus, taukus, vai ir kādi barības sagremošanas un uzsūkšanās traucējumi.
Ja būs vajadzīgi citi izmeklējumi, uz tiem jau nosūtīs gastroenterologs, kad būs iepazinies ar visiem pārbaužu rezultātiem. Magnētiskā rezonanse noteikti nav tā pārbaude, kas būtu jāveic vispirms.
