Sliežu ceļus elektrificēs 0
Lielākajam Latvijas darba devējam – VAS “Latvijas dzelzceļš” (“Ldz”) – vakar preses konferencē bija ar ko lepoties, tomēr vajadzēja arī taisnoties. Ļoti labi ir koncerna aizvadītā gada saimnieciskās darbības rezultāti, savukārt neviennozīmīgu sabiedrības novērtējumu izpelnījās lēmums par valdes locekļu algas celšanu.
Koncerns pērn nodokļos samaksāja rekordlielu naudas summu – gandrīz 83 miljonus latu. Savukārt “Ldz” meitasuzņēmums SIA “Ldz Cargo” pērn atkal pārvadāja rekordlielu kravu daudzumu – 60,6 miljonus tonnu kravu (gadu agrāk 59,4 milj. tonnu). Salīdzinājumam – Igaunijas dzelzceļa kompānija pārvadājusi 26,1 miljonu, bet Lietuvas dzelzceļa kompānija – 49,5 miljonus tonnu kravu.
“Ldz” patlaban nodarbina gandrīz 12 000 darbinieku, kas veido aptuveni 1% no valstī nodarbināto cilvēku daudzuma. Pērn vidējais atalgojums, kas piesaistīts darba rezultātam, “Ldz” darbiniekiem ik mēnesi bija Ls 783,7 – par Ls 66,5 vairāk nekā gadu agrāk (Latvijā vidējā alga pērn Ls 485).
“Ik gadus nodokļos maksātā summa pieaug. 2006. gadā tie bija 50 miljoni latu, bet pērn tie bija jau nepilni 83 miljoni latu. Arī šis pieaugums apliecina dzelzceļa efektivitāti, spēju un prasmi attīstīties,” vakar preses konferencē teica “Ldz” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
Kā vienu no vissvarīgākajiem infrastruktūras attīstības projektiem U. Magonis vakar uzņēmumā rīkotajā preses konferencē uzsvēra dzelzceļa elektrifikāciju. No 1884,2 km garā kopējā sliežu ceļa Latvijā patlaban elektrificēti ir 257,4 km. Sliežu ceļu elektrifikāciju paredzēts īstenot no 2015. līdz 2022. gadam.
Pērn gada beigās spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka uzņēmumos ar valsts kapitāla daļām, ja tiem naudas apgrozījums ir vairāk nekā Ls 40 milj., vadītāji var saņemt atalgojumu arī par citu pienākumu izpildi šajā kapitālsabiedrībā. Pēc nosacījumu spēkā stāšanās U. Magoņa (viņš ir gan “Ldz” valdes priekšsēdētājs, gan arī prezidents) Ls 2600 lielais valdes locekļa atalgojums palielināts līdz Ls 8500, kur iekļauta samaksa arī par prezidenta pienākumu izpildi. Citiem trim “Ldz” valdes locekļiem – Aivaram Strakšam, Edvīnam Bērziņam un Ērikam Šmukstam – mēneša atalgojums no Ls 2400 celts līdz Ls 6800.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau uzdevis Satiksmes ministrijai pārbaudīt algas celšanas pamatotību. Satiksmes ministrs Aivis Ronis vakar norādīja, ka algas kāpums ir “adekvāts”.
Pats U. Magonis uzsver – viņam un citiem valdes locekļiem atalgojums dižķibeles laikā 2008. gadā samazināts par 56%. Kopš 2008. gada vidējā alga uzņēmumā pieauga no Ls 655 līdz Ls 783. Bija izveidojusies nepieņemama situācija, kad uzņēmuma vadītāja padotie pelnīja vairāk nekā viņš pats. Krīzes laikā citiem uzņēmuma darbiniekiem algu nesamazināja.
Pēc konsultāciju uzņēmuma “Fontes” veiktā pētījuma, U. Magonim patlaban esot vismazākais šāda līmeņa vadītājam maksātais atalgojums. Salīdzinājumam – Igaunijas dzelzceļa kompānijā darbojas aptuveni 1000 darbinieki, 11 reizes mazāk nekā Latvijā, kravu apgrozījums ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā Latvijā, bet vadītāja atalgojums ir Ls 7000 mēnesī.
