Slido un peldi ziemā! Kur Rīgas apkaimē iespējas nodoties ziemas sportiem un kā to pareizi darīt? 3
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunais gads sācies ar mainīgiem laika apstākļiem – te sals, te atkusnis – tādēļ arī aktīvās atpūtas cienītājiem jābūt elastīgiem un jāseko līdzi laika prognozēm. Uz Latvijas slēpošanas kalniem droši var doties arī tad, ja termometra stabiņš pakāpies virs nulles, jo uz trasēm sablietētā sniega kārta izturēs pat vairākas nedēļas ilgu atkusni.
Sarežģītāk ir ar slidošanu – ledum kūstot, āra slidotavās krāsies ūdens un, tajā iesalstot slapjam sniegam, laukums nebūs lietojams vairākas dienas, līdz saimnieki neuzlies jaunu ledus kārtu. Šādas problēmas gan neradīsies apjumtajās ledus hallēs, taču sakarā ar pandēmiju publiskās slidošanas stundu skaits ir krietni sarucis, piemēram, Majoru ledus laukumā Jūrmalā. Atliek pievērsties ziemas peldēšanai, kas pēdējos gados kļuvusi gluži vai par modes lietu – ne tikai veselīgi, bet arī stilīgi.
Tradīcijas no pagājušā gadsimta
“Ir ziņas par cilvēkiem, kas Latvijā ar ziemas peldēšanu nodarbojušies jau pirms Otrā pasaules kara, taču pagājušā gadsimta 70., 80. gados tā kļuva populārāka, pateicoties entuziastam Ēvaldam Liepiņam. Gadsimtu mijā pie Latvijas Peldēšanas federācijas darbojās ziemas peldēšanas sekcija. Tolaik Somijā tika rīkots pirmais pasaules čempionāts ziemas peldēšanā, kurā piedalījās arī mūsu valsts pārstāvji. Vēlāk paši sākām rīkot savus čempionātus, pārņemot somu noteikumus, ka peldēšana notiek, galvu nemērcējot ūdenī, un starts – bez ielēciena. Pirmā distance bija 25 metri, ko vajadzēja peldēt brīvajā stilā vai brasā, ar rokām darbojoties tikai zem ūdens, lai ļoti lielā salā tās neapledotu,” stāsta Latvijas Ziemas peldēšanas federācijas valdes locekle Sarma Kočāne.
Viņa atklāj, ka pasaules čempionāti ziemas peldēšanā notiekot reizi divos gados. Pirmoreiz Latvijā tas noticis 2012. gadā Jūrmalā, un pasaules čempionātos regulāri tiekot iegūtas medaļas. Pēdējos divdesmit gados ziemas peldēšanas kustība Latvijā gājusi plašumā, šobrīd sasniedzot jau desmit reģistrētus sporta klubus ar aptuveni četriem simtiem peldētāju, nemaz nerunājot par vietām, kur entuziasti darbojas, bet savu domubiedru grupu vēl nav juridiski noformējuši, piemēram, Smiltenē, Burtniekos, Madonā, Jēkabpilī, Alūksnē un citviet.
Sarma Kočāne informē, ka Ziemas peldēšanas federācija ir uzņemta Latvijas Tautas sporta veidu asociācijā, oficiāli atzīstot ziemas peldēšanu par tautas sporta veidu. Viņa neizslēdz pandēmijas ietekmi uz ziemas peldēšanas popularitātes straujo pieaugumu tieši pēdējos divos gados, kad ierobežotās izklaides iespējas cilvēkiem radījušas vairāk brīva laika padomāt par savu veselību.
Āliņģī – ar cepuri galvā un lēnām
Iesācējiem Sarma Kočāne neiesaka ziemas peldēšanu uzsākt vienatnē. Pat ja neizdodas sarunāt peldēšanos ar klubu biedriem, vēlams paaicināt līdzi kādu draugu, kas var palīdzēt iekāpt ledainajā ūdenī un pasekot līdzi tur notiekošajam, jo uz āliņģa malas var nejauši paslīdēt, bet jūrā savainoties ar vižņiem vai nelieliem peldošiem ledus gabaliem. Nekādā gadījumā pirms ziemas peldes nedrīkst lietot alkoholu. “Pastāv mīts, ka alkohols silda, taču patiesībā alkohols atdzesē organismu un pazemina koncentrēšanās spējas. Ziemas peldes ilgums atkarīgs no cilvēka pašsajūtas. Tāpat kā pēc pirts arī āliņģī nevajag taisīt rekordus, pārsniedzot komforta zonas robežas. Galvenais, lai pašam būtu priecīgs noskaņojums. Tad, iznākot no āliņģa, īsu brīdi pārņems patiesas laimes sajūta.”
“Ledus skolas” dibinātāja Brigita Mironova uzsver, ka pirms nodarbošanās ar ziemas peldēšanu jāpārbauda savs veselības stāvoklis, jo riski pastāv cilvēkiem ar kardiovaskulārām saslimšanām un paaugstinātu asinsspiedienu. “Svarīga ir arī psiholoģiskā noskaņošanās, mentālā gatavība pirmoreiz iekāpt ledainajā ūdenī, jo parasti tas ir krietni siltāks nekā apkārtējais gaiss. Gatavošanās var aizņemt vairākus gadus, un katram tas notiek individuāli. Ja nepieciešams ļoti personisks atbalsts, varat sameklēt mani Inčukalnā, kur pati peldos.”
Par Brigitas iedvesmojošo piemēru ikviens varēja pārliecināties 2020. gada nogales Latvijas Televīzijas Jaungada šovā, kur viņa āliņģī ieveda televīzijas raidījumu un pasākumu vadītāju Sandu Dejus – absolūtu siltummīli, kura pat vasarā nelabprāt dodas peldēties. Tomēr Brigita aicina pret ziemas peldēšanu izturēties nopietni un nepakļauties ātrām idejām sevi pierādīt, ieskrienot ledainajā ūdenī, kad organisms un prāts vēl nav tam gatavs.
Kluba “Latvijas ronis” mājaslapā atrodama informācija par visiem Latvijā reģistrētajiem ziemas peldēšanas klubiem, kuros var noskaidrot, kur un kad notiek viņu organizētās aktivitātes, lai droši pievienotos un nebūtu pašiem jācērt āliņģis nezināmā ūdenskrātuvē. Tā sagadījies, ka ziemas peldēšanas klubi vairāk koncentrējušies vienā Latvijas malā – Liepājā, Ventspilī, Saldū, Kuldīgā, Jelgavā, Ozolniekos, Rīgā.
Slido Rīgā un arī reģionos
Galvaspilsētā zaļajā režīmā āra slidotava darbojas pie Rīgas 84. vidusskolas Purvciemā, kur vienlaikus var slidot simts cilvēku, un ir tapšanas stadijā Mežaparkā Dziesmu svētku estrādes teritorijā. “Kā katru gadu, Rīgas pašvaldība iedzīvotājiem nodrošina distanču slēpošanas iespējas Uzvaras parkā (Uzvaras bulvārī 15) un Lucavsalā, kā arī Mežaparkā (Kokneses prospektā 39), arī Biķernieku mežā (S. Eizenšteina ielā 16), kur trasi ierīko VAS “CSSD”. Šobrīd laika apstākļu dēļ nav pieejama slēpošanas trase Purvciemā (Lielvārdes ielā 141),” vēsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.
Smiltenē āra slidotava meklējama Dakteru ielas galā pie Tepera ezera. Slidotava ir pieejama apmeklētājiem labvēlīgos laika apstākļos ar savu personisko inventāru un vakaros tiek izgaismota. Bezmaksas āra slidotava darbojas arī pie Daugavpils ledus halles, turklāt slidot gribētājiem nav jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, tomēr nepieciešams laikus veikt slidošanas laika rezervāciju lietotnē “Bookla”. Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības prasības, uz ledus vienlaikus var atrasties ne vairāk kā divdesmit cilvēku. Te darbojas arī slidu noma.
Ķekavā āra slidotava iekārtota pie Ķekavas vidusskolas, un tās apsaimniekotāji lūdz ledus laukuma vidusdaļu saudzēt un ar slidām negriezt (strauji nebremzēt), jo tur ir plānāks ledus nekā gar laukuma malām. Arī Jelgavā Pasta salā zaļajā režīmā darbojas āra slidotava, kuras izmatošana maksā trīs eiro stundā.
Lai vēlme slidot svaigā gaisā neradītu vilšanos, jāseko līdzi laika prognozei un šīs aktīvās atpūtas organizētāju paziņojumiem.
