Valkājiet apavus ar radzēm, citādi ne visi sagaidīs pavasari! Egila Līcīša feļetons 11
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir svētdiena. Nolēmu aizčāpot līdz veikalam. Tā kā rīt mīlētāju svētki, iepriecinot otro pusīti, jānopērk kāds ziedu laksts, lāse vīna. Jau verot vaļā vārtiņus, saprotu – oi, ledājs! Īsi sakot, cilvēkam naidīga vide. Iela sasalušās grambās, kur uz priekšu tiek, vien airējoties rokām, atsperoties un pieturoties pie zila gaisa, griežoties ap savu asi, ar zābakā ieautu kāju piesardzīgi taustot, kur spoguļvirsmā aizķēries puteklītis čagana sniega, kas mīkstina slīdamību.
Tuvumā nav neviena Aparjoda, no kā aizņemties kamaniņas, lai tālāk laistos kā pa olimpisko ledus reni. Te nožauties ar garantiju nozīmē slimnīcā lāpīt lūzušos kaulus, līdz bērziem sulas tecēs. Ierastā piecminūte, spolējot uz rimčiku, izvēršas bezgalīgi gara.
Nesūdzos. Saprotu, mūsu mazprioritārās, trešās vai ceturtās kategorijas ieliņas iemītnieku intereses jāupurē par labu iztīrītām, bagātīgi ar smilšsāls mišungu nobārstītām galvaspilsētas maģistrālajām ielām un neona uguņos mirdzošam centram, kur svētdienās starp tūkstošiem kājāmgājēju var sastapt NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu, Eiroparlamenta vicepriekšsēdētāju Robertu, Eirokomisijas viceprezidentu Valdi, svētus cilvēkus, šīs pasaules varenos, no kuru galvām nedrīkst nokrist ne matiņš, un nevar būt runas, ka augstās amatpersonas nonāk ortopēdu klīnikā, dziedējot savainotus, traumētus locekļus.
Klupšus krišus nobalansējis, kā uzvarētājs atgriežos mājās, istabas klona grīdas stabilumā ieeju interneta pasaulē. Izrādās, satraukums pieņemas spēkā visā pilsētā!
Rīga viscaur ir slīdkalniņš, kā hitleriešu bumbvedēju 1941. gadā sabombardēta, bedraina, pampakiem piekrauta neapdzīvojama vieta.
Rīdzinieki vēstī – liela daļa pilsētas trotuāru ir ledus kruvešos. Vērmanes dārza ietves klātas ar tik biezu ledus kārtu, kāda nav piedzīvota. Mežaparkā mazās ieliņās ievilktas dziļas rises, apkārt sasalums. Dzelzavas ielā rakumu josla. Staigājamie ceļi atgādina rievainu veļas dēli.
Kā lai pa ledaino slalomtrasi pārvietojas vecīši, kam svētdienā jāciemojas pie tuviniekiem kapos, jāiet pēc produktiem nedēļai? Cik būs vecāka gadagājuma cilvēku, kuri kritīs, lauzīs gūžas, pārsitīs paurus, saplēsīs brilles, izlaidīs no rokām iepirkumu tīkliņu, un dārgā konjakpudele pušu!
Dusmu pārņemti, pilsētnieki tviterī uzdod arvien slidenākus jautājumus – ko saņemam no samaksātiem nodokļiem! Nožēlojamie liekēži! Cik riebīgi uzrakstījis kāds trollis – pilsētas jaunos saimniekus kritika neinteresē, atbildības nekādas!
Tam grūti noticēt. Rīgas zaļoksnie progresīvie vadītāji solījušies, nežēlojot veselību, strādāt iedzīvotāju labā 25 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Noteikti jau kolektīvi devušies talkā pilsētniekiem pārvarēt ledainos ceļus.
Kurš, nebūdams baltrocītis, lauž sasalumu ar stangu un skrien ar pilnu smilšu ķerru, kurš brīdina gājējus, organizē cīņu, lai Rīgu joprojām ar siltu smaidu vadītu mērs Staķis, nevis aukstin aukstā sniega karaliene.
Atveru tviterlenti. Fū, par laimi, mana simpātija, domes deputāte Agnese Logina ir drošībā, izbraukumā ārpus Rīgas. Draudzenīte svaigi vakarā čalotavā ievietojusi glītu pašiņbildīti ar parakstu – “arī tviterim derētu redzēt tiešām priecīgu mani”.
Kolēģīte Mairita Lūse, domes zaļēšanas un vegānisma inspektore, savukārt piedāvā – “Hei, kāds nevēlas oriģinālo “Crockpot”? Nopirku Andelē, bet saprotu, ka mājā tam nav vietas. Atdošu par 20 eiro!” Jāpaskaidro, runa ir par lēnvārīšanas katlu – no rīta ieliec, ko vēlies, un ieslēdz. Pēc astoņām stundām atver, ēd – sautējumus, karijus, zupas.
Vēršos pie pilsētplānotājas un stratēģes, “Progresīvo” spilgtāko pērļu autores Justīnes Panteļējevas. Talantīgā deputāte jau pērn 14. decembrī pikti darīja zināmu: “Rīdziniekiem nav jācieš bīstamu ietvju dēļ! Kopā ar izpilddirektoru meklējam risinājumu gan ilgtermiņā (modelis ietvju centralizētai tīrīšanai), gan īstermiņā – izvēlēties pilotietves, kur pilsēta tīrīs proaktīvi, kur nav notīrīts.”
Šoreiz stratēģe aprobežojusies vien ar komentāru: “Serenāde” ir mana bērnības garša. Sarosāmies “Serenādes” atbalsta komandai un parādām Loginas kundzei muskuļus!
Ak, kārumnieces, meičām ziemas prieki nekad nebeidzas.
Pārejam pie domes vīrieškārtas pārstāvjiem. Varbūt viņiem rūp, kā nodrošināt iespēju rīdziniekiem dzīviem, sveikiem, veseliem nokļūt mājās pāri ledus vaļņiem. Edmunds Cepurītis pēdējoreiz veicis tviterierakstu 10. februārī, stāstot, cik videi draudzīgāk un ērtāk atkritumus vākt un šķirot pie mājam. Rīgā uzstādīšot atkritumu konteinerus pie visām daudzstāvenēm.
“Progresīvo/Par” frakcijas priekšnieks Mārtiņš Kossovičs aizņemts, lepnības garā lieloties par atvērtiem uzreiz diviem jauniem bērnudārziem. Pēdīgi pats pilsētas lielvecākais Mārtiņš Staķis nav skatījies laukā pa logu, nav pasniedzis roku klūpošam rīdziniekam – saviem sekotājiem piegādā jaunumus no šlāgerfestivāla, svētdien dodot ziņu, ka no Ukrainas arī ir spēcīgs pieteikums Eirovīzijai.
Kā pēdējo cerību stariņu atšķiru deputātes Alijas Turlajas tviterlenti, jo viņa stādīta priekšā kā domes publiskās ārtelpas komisijas vadītāja. Arī nākas vilties. Alija nopublicējusi “ilgtspējīgo lietusūdeņu (nokrišņu notekūdeņu) apsaimniekošanas metožu” plašu fotogaleriju. Vadījusies pēc ieteikuma kalt ratus ziemā, ragavas vasarā.
Rīdziniekiem šoziem vēl jāciešas līdz atkusnim, tāpēc labākais padoms no pilsētas tēviem ir – valkājiet apavus ar radzēm! Citādi ne visi sagaidīs pavasari!
