Slidenā laika sāpīgais pārsteigums – trauma 0
Ziemas mēnešos, kuriem pieskaitāms arī decembris, pastāvīgi laika apstākļi un sniegota ainava ir gandrīz vai vienīgi pasaku grāmatās. Lietus un temperatūra plusos mainās ar salu un sniegu: vienu rītu jālaipo starp peļķēm, otru – jātipina sīkiem solīšiem un jādomā, kur pieturēties, jo slidens un bail nokrist. Un tomēr – arī visuzmanīgākajiem var gadīties paslīdēt un attapties ar ieģipsētu roku vai kāju.
Visbiežāk paslīdot un krītot tiek traumēts spieķa kauls: gāžoties atmuguriski vai uz priekšu, cilvēks pūlas sevi aizsargāt un tāpēc pašauj priekšā roku, stāsta traumatologs ortopēds, mugurkaula ķirurgs, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas mugurkaula un locītavu ķirurģijas centra virsārsts Rolands Gibners. Numur divi – potīšu savainojumi (lūzumi, sastiepumi u. c.), trešajā vietā – gūžas kaula kakliņa lūzums, tomēr šo traumu diezgan bieži gūst arī sadzīviski, slīdot un krītot mājās. “Ja runa ir par mugurkaula traumām, tad jāteic, ka kritienu gadījumā no sava augstuma, kā tas gadās paslīdot, tās nav statistiski izplatītākās šajos laika apstākļos,” teic R. Gibners. “Taču slidenā laikā mēdz būt vairāk autoavāriju, un tajās gan mugurkaula traumas gūst biežāk. Ziemā vairāk ir arī slēpojot gūtu savainojumu.”
Krītot vieglāk traumas gūst vecāki cilvēki, jo daudziem kauli ir trauslāki. Ja pēc kritiena sāp, ir pietūkums vai kā citādi jūtams diskomforts, piemēram, nevar uzmīt uz pēdas vai pakustināt roku ierastajā amplitūdā, ieteicams apmeklēt ārstu.
“Varbūt nekas nav lauzts, tikai sasitums vai sastiepums, bet var būt arī lūzums, kas ne tik ļoti sāp, jo sāpju sajūta katram ir citāda.” Ārsts vispirms izmeklēs, apskatīs, izpalpēs. Ja vajadzēs, būs jāveic rentgena izmeklējumi. Lūzumu vai sastiepumu ārstēs, to imobilizējot ar ģipsi, šinu, elastīgo saiti vai tml. Iespējams, būs jālieto arī kādi medikamenti – pret sāpēm, tūskas mazināšanai. Cik ilgi būs jāārstējas? “Katram lūzumam ir savs sadzīšanas laiks. Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem – ar diska nobīdi, bez tās, šķembains, bez šķembām un tamlīdzīgi. Darba nespējas laiku nosaka ārstējošais ārsts, un tam jābūt tik ilgam, lai cilvēks atveseļotos. Piemēram, spieķa kaula lūzuma gadījumā jārēķinās ar darbnespēju trīs četru mēnešu garumā,” lēš R. Gibners. Tas atkarīgs no darba veida – ja jāstrādā ar rokām un jāatjauno kustības, jāatgūst pirkstu veiklība, vajadzīga arī rehabilitācija.
Paslīdēt un nokrist iespējams daudz un dažādās vietās: uz slidenas grīdas, lielveikalā pie pakāpieniem, autobusam strauji bremzējot. “Ne jau velti sabiedriskajā transportā izvietoti atgādinājumi, ka jāpieturas.”
Palīdzība un pašpalīdzība
Ja redzams, ka līdzcilvēks pakritis, jārīkojas saskaņā ar pirmās palīdzības sniegšanas kārtību: jāpārliecinās, vai viņš ir pie samaņas. Varbūt jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja traumēts kāds loceklis, to nevajadzētu kustināt vai kaut kā sākt uz savu roku ārstēt. Ja cilvēks nokritis uz ielas, jāpalīdz tikt uz ietves, apsēsties. Ja traumēta roka, tā jāpaceļ augstāk, iespējams, jāpalīdz nokļūt līdz traumpunktam. Ja nevar paiet, jāsauc ātrā palīdzība. Katrā ziņā jāpajautā, kā iespējams palīdzēt, jo pēc kritiena un traumas mēdz pārņemt apjukums.
Ja kritiens nešķiet nopietns un nav smagu traumu, pašpalīdzība pirmajās 24 stundās pēc negadījuma – jāpieliek kaut kas vēss, piemēram, ledus, taču jāievēro mērenība, nevajadzētu sasisto vietu nosaldēt. Var aplikt arī elastīgo saiti. Pēc diennakts var lietot kādu ziedi vai gelu ar heparīnu, kas palīdz tūkumam uzsūkties. Vēlāk kustību izstrādei noderēs silts ūdens. Ja tas viss nelīdz, jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Tāpat kā cilvēku dzīves stils ir dažāds, atšķiras arī spēja paciest sāpes un sadzīvot ar tām. Gadās, ka pārliekas pacietības un izturības dēļ pie ārsta atnāk pavēlu – dzīšana jau notiek, taču kauli saaug nepareizi. Tad var gadīties, ka atjaunot kājas vai rokas kustīgumu ir daudz sarežģītāk. Par jautājumu, vai tiesa, ka nepareizi saaugušus kaulus ārsti lauž no jauna, lai saaudzētu pareizi, R. Gibners tikai pasmīn un saka: “Te jau nav gestapo.” Ja lūzums jau sadzijis un izveidojies kaula sabiezējums jeb rumbējums, tiek veikta kaulu repozīcija – viss, lai kaulus novietotu anatomiski pareizā stāvoklī. Tad var būt vajadzība kaulus pārdalīt, tomēr par laušanu nav runas.
Trešā kāja
Kritienu un traumu profilaksei varētu ieteikt slidenā laikā nesteigties, ceļam ierēķināt vairāk laika, tomēr steidzīgos šādi padomi diez vai apturēs. “Ja cilvēks ir gados un slidenā laikā jūtas nestabils, es ieteiktu iegādāties trešo kāju – spieķīti. Ir pieejami spieķi ar atlokāmu daļu, kurā ir dzelkšņi. Uz apledojuša ceļa tie ļoti labi ieķeras un ļauj saglabāt līdzsvaru. Ortopēdisko preču veikalā pārdevējs palīdzēs izvēlēties gan vajadzīgo garumu, gan ērtāko rokturi, jo arī spieķis jāpielaiko – tāpat kā kleita vai bikses. Spieķis slidenā laikā vecākam cilvēkam nav nekāds kauns, bet lielāka drošība: kritiens būs procentuāli mazāk iespējams. Vienkāršs un noderīgs palīglīdzeklis.” Sporta un tūrisma preču veikalos var nopirkt speciālas gumijas uzlikas apaviem ar dzelkšņiem (tās labāk pazīstamas alpīnistiem un tiek dēvētas par “kaķiem”). Arī tās var noderēt slidenā laikā, taču ar nosacījumu, ka cilvēks pats bez grūtībām uzlikas var gan uzlikt, gan noņemt: iet veikalā vai kāpt sabiedriskajā transportā ar “kaķiem” diez vai kāds vēlēsies.
