Slīde uz sausa asfalta 16
Pirms nedēļas interneta versijā publicējām rakstu par vienu no iespējamiem pēdējā laika traģisko avāriju iemesliem uz jaunās Kokneses šosejas. Saņēmām daudzas atsauksmes, arī video formā – RTU pasniedzējs Oskars Irbītis savam komentāram pievienojis līdzīga negadījuma animāciju. Tādēļ vēlreiz par sānslīdi uz sausa asfalta.
Ekstrēmi manevri lielā ātrumā… Konkrētajā negadījumā vainīgais auto apdzīšanas beigās esot “saslīdējis”. Uz sausa asfalta?! Neiespējami! Tā saka komentētāju vairākums. Un kļūdās. Jo nezina auto kustības fiziku. Jo ir auto ražotāju reklāmu apžilbināti – ar ABS, ar ESP var visu… Jo ir ilgstoša, komfortabla, vienkārša brauciena eiforijā. Un tad nāk šis liktenīgais brīdis. Kļūdiņa attāluma, pretimbraucošā ātruma, savas dinamikas novērtējumā. Un instinktīvās izbailēs tiek mēģināts savienot grūti savienojamo.
Oskars Irbītis, sertificēts tiesu eksperts: “Kas notiek tad, ja pārspīlē darbošanos ar automobiļa vadības rīkiem? Notiek negadījums. Ilustrētais negadījums ir tipisks situācijai, kad modernu un labi aprīkotu automobili vada neprotošs, nezinošs autovadītājs. Šādi negadījumi parasti notiek tieši labos laika apstākļos, uz labiem ceļiem ar labu saķeri un braucot ar moderniem automobiļiem. Moderna automobiļa nelaime ir tā, ka tas darīs tieši to, ko tam liksiet. Šajā situācijā sarkanā automobiļa vadītājs veica pārlieku strauju pārkārtošanās manevru, vienlaikus ekstrēmi bremzējot. Automobiļa svars šajā gadījumā pārdalās – visvairāk tiek slogots priekšējais kreisais ritenis, visvairāk atslogojas aizmugurējais labais ritenis. Jo labāka saķere un augstāks masas centrs automobilim, jo lielāka spēku asimetrija, kā rezultātā automobilis kļūst nestabils un sāk svērties. Autovadītājs instinktīvi (nezināšanas dēļ) sāk strauji grozīt stūri, strauji atlaiž bremžu pedāli un spiež no jauna, tādējādi automobilis iesvārstās vēl vairāk, sākas sānslīde. Automobiļa elektronika pakļāvīgi cenšas palīdzēt automobiļa vadītājam un izpildīt viņa vēlmes – stūres stāvoklis liecina, ka automobiļa vadītājs grib strauji braukt no vienas ceļa malas uz otru un pēc iespējas straujāk. Šajā gadījumā, bremzējot laidenāk un stūri grozot lēnāk, ar mazāku amplitūdu, nekas tāds nebūtu noticis – automobilis būtu pakāpeniski samazinājis kustības ātrumu, nebūtu “uzšūpots”. Drošības atslēga ir kustības vienmērība. Var braukt arī ātri un droši, neveicot straujas kustības un manevrus. Bet, arī braucot salīdzinoši lēni, var izraisīt negadījumu uz līdzenas vietas, labos ceļa un laika apstākļos. Vienlaikus veikta strauja bremzēšana un pagrieziens ir bīstams manevrs – pat sportisti vajadzīgā palēninājuma lielāko daļu veic pirms pagrieziena, nevis līkumā. Spēki uz riteņiem ir ierobežoti – ir jāizvēlas, ko tad īsti gribam, – stūrēt vai bremzēt –, ekstrēmā režīmā abiem saķeres spēka nepietiks.”
Ivars Caune, daudzkārtējs Latvijas čempions autorallijā: “Atim un Oskaram taisnība – asa bremzēšana (pat ar ABS) atņem stūrēšanas precizitāti. Padara stūres reakcijas krasi atšķirīgas no vienmērīgā, līdzsvarotā ripojumā ierastajām. Tas, papildināts ar tik izplatīto haotisko stūrēšanas tehniku, noved uz aplamas trajektorijas. Grāvī, kokā, pretējā joslā. Slimnīcā vai…”
